Darbinieki "balso" par hibrīddarbu
Eiropas Savienības (ES) aģentūra "Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds" ("Eurofound"), kura uzdevums ir palīdzēt uzlabot sociālo, nodarbinātības un ar darbu saistīto politiku, kopš pandēmijas sākuma ir veikusi trīs apjomīgus elektroniskos pētījumus par to, kā Covid-19 ir ietekmējis ES strādājošos.
Pēdējā aptauja, kas tika veikta šā gada martā, kad Eiropa ar pandēmiju sadzīvoja jau apaļu gadu, liecina, ka līdz ar arvien plašāko vakcināciju darba apjoms no mājām faktiski ES ir samazinājies. "Eurofound" pētījums liecina, ka pavasarī pilnībā no mājām strādāja vien 24% ES strādājošo, lai gan iepriekšējā gada vasarā, pat neraugoties uz pandēmijas pierimumu tajā laikā, šis īpatsvars bija 34%. Savukārt pilnībā darba devēja vai citās telpās ārpus mājas šogad pavasarī strādāja 59% ES nodarbināto.
Tomēr, visticamāk, tas mainīsies, jo darbinieki ir salīdzinājuši dažādas darba iespējas, un aptauja liecina, ka lielākā daļa darba ņēmēju Eiropā vismaz laiku pa laikam dotu priekšroku darbam no mājām arī tad, ja nebūtu nekādu Covid-19 dēļ noteiktu ierobežojumu. Vispopulārākā izvēle ir hibrīddarbs.
31% nodarbināto ir minējuši, ka labprāt vairākas reizes nedēļā strādātu no mājām, bet 18% to gribētu darīt vairākas reizes mēnesī.
Tikai no mājām arī pēc pandēmijas vēlas strādāt 16% aptaujāto darba ņēmēju, bet 24% mājās strādāt nevēlas.
"Eurofound" arī atzīmē, ka, salīdzinot 2020. un 2021. gada aptaujas, ir redzams, ka arī turpmāk mājās kaut vai daļēji tīri labprāt strādāt grib tieši tie darbinieki, kuri to ir izmēģinājuši pandēmijas laikā. Savukārt starp tiem, kuri arī turpmāk grib strādāt darba vietās, ar lielu ticamību ir tie darbinieki, kuri savus darba pienākumus mājās nemaz nevar veikt.
"Eurofound" norāda, ka šī situācija sola jaunus izaicinājumus darba devējiem. Ja kāds bija domājis, ka pēc pandēmijas viss atgriezīsies vecajās sliedēs, tad šīs darba ņēmēju aptaujas liecina, ka tā viss nebūs, un, ja darba devēji nebūs gatavi piedāvāt hibrīddarba nosacījumus, tad visdrīzāk zaudēs citiem konkurentiem cīņā par darbinieku piesaisti.
Baltieši pa vidu eiropiešiem
"Eurofound" aptauja liecina, ka ES ir tikai dažas valstis, kur vismaz puse darba ņēmēju arī pēc pandēmijas nevēlētos dalīt savu darba laiku starp mājām un darba vietu. Tādas ir tikai Grieķija, Bulgārija un Slovākija. Savukārt līderos ir Somija, kur vairāk nekā 80% strādājošo ir pauduši, ka vēlas strādāt no mājām, sākot no ikdienas darba un beidzot ar vismaz dažām reizēm mēnesī. Daudz neatpaliek Īrija, Spānija, Zviedrija un Beļģija.
Baltijas valstis atrodas pa vidu. Tostarp Latvijā vēlmi strādāt no mājām, sākot ar katru dienu un beidzot ar dažām reizēm mēnesī, pauduši vairāk nekā 60%.
Vienlaikus "Eurofound" brīdina, ka Latvija ir starp tām valstīm, kur aptaujāts ir pārāk maz strādājošo, lai šos datus varētu uzskatīt par reprezentatīviem. Tomēr Igaunijas un Lietuvas dati rāda visai līdzīgu ainu un varam pieņemt, ka no kaimiņiem pārāk būtiski neatšķiramies. Proti, Igaunijā vēlmi dažādā intensitātē strādāt no mājām ir pauduši 67%, bet Lietuvā – 59% darba ņēmēju. Tāpat kā ES kopumā arī Baltijas valstīs populārākā izvēle ir bijusi darbs no mājām vairākas reizes nedēļā.
Savukārt no mājām strādāt nevēlas 25% Igaunijā un 36% Lietuvā aptaujāto strādājošo. Latvijā šis īpatsvars bijis 33% no aptaujātajiem.
Visai līdzīgus rezultātus uzrāda arī Latvijā veiktā pētījumu un konsultāciju kompānijas "Kantar" aptauja. Vērtējot iegūtos rezultātus tam, kas strādājošajiem patīk savā ikdienas darbā Covid-19 pandēmijas situācijā, atklājas, ka visbiežāk minētais pozitīvais aspekts ir iespēja strādāt attālināti. To ir norādījis gandrīz katrs piektais strādājošais jeb 17%. Turklāt, salīdzinot ar 2020. gada pavasarī veiktu aptauju, šis rādītājs gada laikā ir būtiski palielinājies – no 7% līdz 17%.
Iespēju strādāt attālināti vairāk novērtē tieši vadītāji, augstākā līmeņa speciālisti, strādājošie ar augstiem personīgajiem ienākumiem, valsts pārvaldē, kā arī finanšu un apdrošināšanas jomā strādājošie un rīdzinieki.
Turklāt interesanti, ka 7% strādājošo Covid-19 apstākļos ļoti novērtē iespēju strādāt klusākos un mierīgākos apstākļos, kur fonā nenorit aktīva darba dzīve un “nerausta” kolēģi.
“Iespējams, ka iepriekš personāla vadībā visai aktīvi popularizētā ideja par aktīvu ikdienas starppersonu komunikāciju darba jautājumos, “prāta vētrām” un nemitīgu informācijas apriti kā vienu no motivatoriem un arī produktivitātes celšanas nosacījumiem, vismaz no daļas darbinieku skatpunkta ir pārvērtēta. Strādājošo skatījumā liela nozīme ir arī privātumam, iespējai distancēties fokusētāku darba pienākumu veikšanā un autonomijai," aptaujas rezultātus vērtēja "Kantar" personāla pētījumu eksperte Signe Kaņējeva.
Tomēr nav arī tā, ka Latvijas strādājošie gribētu pilnīgi izolēties. Šajā pašā aptaujā 22% strādājošie norāda, ka pandēmijas laikā viņiem pietrūkst tiešas, personīgas saskarsmes, komunikācijas ar kolēģiem, klientiem, citiem cilvēkiem. Turklāt šis aspekts salīdzinājumā ar pirms gada veikto pētījumu ir minēts biežāk.
