Visdažādāko jomu eksperti uzdod diezgan pamatotu jautājumu - kādēļ ir tā, ka ES, kurā ir virkne pasaules līmeņa universitāšu, lielāks pētnieku skaits nekā ASV vai Ķīnā, kā arī viens no lielākajiem zinātnisko publikāciju skaitiem pasaulē, zaudē, kad runa ir par zinātnisko pētījumu komercializēšanu un pārvēršanu peļņas avotā.
“Neskatoties uz sabiedrisko investīciju kapacitāti pētniecībā un attīstībā (P&A) un zinātnes sniegumu, Eiropa atpaliek no ASV, Japānas, Dienvidkorejas un pat Ķīnas, kad runa ir par privāto un kopējo investīciju līmeni P&A. ES ir ieguldīta mazāk nekā viena piektā daļa no pasaules biznesa investīcijām P&A salīdzinājumā ASV vai Ķīnu, kur tās attiecīgi ir 28% un 24%,” atzīts Eiropas Komisijas 2018. gada ziņojumā par zinātni, pētniecību un inovācijām ES.
Dāsnākie inovatori
Var, protams, jautāt, kādēļ gan uzņēmumiem būtu milzīgi jāinvestē zinātnē un tās pētījumos? Lai taču zinātnieki pēta, un tad, kad ir kaut ko izpētījuši, pieslēgsies uzņēmumi, kuri pētījumu rezultātus ieviesīs ražošanā. Diemžēl viss nav tik vienkārši un tas ir saistīts gan ar naudu, gan ar pētniecības virzieniem.
Zinātnes pamats jebkurā gadījumā būs fundamentālie pētījumi, bet roku rokā ar tiem iet lietišķie pētījumi, kuru uzdevums ir atrast veidus, kā zināšanas izmantot praktiski. Ideālais risinājums ir, ja ikvienam lietišķajam pētījumam pretī ir sadarbības partneris vai partneri, kuriem šis pētījums ir vajadzīgs un kuri ir gatavi to ieviest dzīvē. Turklāt vislabāk to, kādus jauninājumus vajadzētu, var definēt tieši biznesa pārstāvji.
Tas pats attiecas uz finansējumu. Valsts un sabiedrisko struktūru pienākums ir finansēt zinātnes infrastruktūru un pētījumus, kuri virza kopējo zinātnes attīstību vai attiecas uz nekomerciālām jomām. Taču no sabiedrības līdzekļiem diezin vai būtu jāfinansē pētījumi, kuri pēc tam vienam vai vairākiem uzņēmumam ļautu nopelnīt vairāk.
Jaunākie dati liecina, ka 2017. gadā biznesa ieguldījumu īpatsvars ES vidēji veidoja 66% un pēdējo desmit gadu laikā tas būtiski nav mainījies.
Pamatīgas atšķirības gan ir dažādās ES dalībvalstīs. 70% īpatsvaru biznesa finansējums P&A pārsniedz Slovēnijā, Ungārijā un Zviedrijā. Savukārt viszemākais ES – 27% - bijis tieši Latvijā. Visai maz uzņēmumi P&A ir ieguldījuši arī Lietuvā un Kiprā. Bet mūsu kaimiņvalstī Igaunijā biznesa finansējums P&A veido 47% no kopējā apjoma, kas jau ir tuvāk vidējiem ES rādītājiem.
Patentu skaits aug
Labs indikators, kurš parāda, cik no atklājumiem nonāk komerciālā lietošanā, ir reģistrēto patentu skaits. Eiropas Patentu birojs ziņo, ka pērn kopumā tajā iesniegti 174,3 tūkstoši patentu pieteikumu, kas ir par 4,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Tostarp 47% patentu pieteikumus iesnieguši uzņēmumi. Tomēr valstu dalījumā visvairāk patentu pieteikumu – 25% - bijuši no ASV iesniedzējiem un tikai tad seko Vācija. Turklāt tālāk seko Japāna, Francija un Ķīna. Tas nozīmē, ka starp “top 5” bijušas vien divas ES dalībvalstis. Aiz Vācijas un Francijas no Eiropas valstīm visvairāk patentu pieteikumus Eiropas patentu birojā iesniegts no Šveices, Nīderlandes, Lielbritānijas, Itālijas un Zviedrijas.
Vislielākais patentu skaits iesniegts par izgudrojumiem medicīnas tehnoloģiju, digitālās komunikācijas, datortehnoloģiju un enerģētikas sektorā. Eiropas iesniedzēji visvairāk pieteikumus iesnieguši transporta sektorā.
Lielākais patentu iesniedzējs bijis Vācijas “Siemens”, kam seko Ķīnas “Huawei”, Dienvidkorejas “Samsung” un LG, kā arī ASV “United Technologies”.
Eiropas Komisija tostarp satraucas, ka Eiropa atpaliek jauno tehnoloģiju patentēšanā. Tostarp, salīdzinot ar citiem, mazāk patentu iesniegti sektoros, kuri saistīti ar lietu internetu vai lielajiem datiem. `
Latvijas bēdu stāsts
Diemžēl Latvijai biznesa ieguldījumi P&A nav joma, ar kuru varētu lepoties. Kā jau minēts, 2017. gadā tie veidoja vien 27% no kopējā finansējuma apjoma, kas ir vismazāk ES. Vienlaikus dominējošā pozīcija bija augstākās izglītības finansējumam – 47%, bet valsts finansējums veidoja 26% no kopējā apjoma.
Paši zinātnieki norāda, ka lielajam augstākās izglītības īpatsvaram P&A finansējumā ir savas blaknes. Pirmkārt, jau kopējais finansējums tādēļ ir neliels – vien 0,51% no iekšzemes kopprodukta, kas Latviju jau atkal nostāda vienā no pēdējām vietām Eiropā. Otrkārt, finansējums pētniecībai lielākoties tiek piesaistīts no starptautiskiem grantiem un projektiem, tostarp no ES fondiem. Tas savukārt pētniecību nereti padara orientētu uz pašu procesu, ne tik daudz uz konkrētu un taustāmu rezultātu sasniegšanu.
No vienas puses, īsti gan nevajadzētu plēst matus par to, ka Latvijas ekonomika zemo ieguldījumu dēļ P&A būs ļoti atpalikusi. Ir jāapzinās, ka Latvijā darbojas ļoti daudzu starptautisku uzņēmumu meitas kompānijas, kuras pie inovācijām tiek ar savu īpašnieku starpniecību. Tāpat nevajag domāt, ka teju neviens pašmāju uzņēmumiem neiegulda pētniecībā. Praktiski visām universitātēm un zinātniskajiem institūtiem ir sadarbības projekti ar Latvijas uzņēmumiem.
Tomēr kopējais ieguldījumu apjoms inovācijās Latvijā ir par mazu. Viens iemesls ir objektīvs un saistīts ar uzņēmumu lielumu un naudīgumu. Arī citās valstīs ieguldījumus inovācijās var atļauties tikai lielas kompānijas, jo neviens pētījums nevar garantēt sekmīgu rezultātu. Šajā gadījumā ir jārēķinās ar noteiktu kļūdu apjomu un līdz ar to zaudētiem ieguldījumiem. Iespējams, pie gaidītā rezultāta pētnieki nonāks tikai pēc gadiem ilga darba.
Taču otrs iemesls drīzāk ir saistīts ar subjektīviem faktoriem – neinformētību, nedomāšanu par nākotnes izaicinājumiem, bailēm iesaistīties vēl nepārbaudītās darbības jomās. Piemēram, Latvijas lielākā dabas resursa – kokmateriālu – eksporta struktūrā gadiem nemainīgi dominē zāģmateriāli, kuru sagatavošanā nekādu lielo inovāciju nevajag. Turklāt daudzi Latvijas uzņēmumi pat ir visai kūtri jau aprobētu inovāciju ieviešanā, kuras ir pieejamas nu jau visiem. Piemēram, tehnoloģiju kompānijas norāda: lai gan daudzi Latvijas uzņēmēji žēlojas par darba roku trūkumu, tie visai maz izrāda interesi par dažādu digitālo risinājumu ieviešanu, kas atvieglotu cilvēku darbu.
Arī Globālajā inovāciju indeksā, kur Latvija kopumā ieņēmusi visai cienījamo 34. vietu, labi ir novērtēta Latvijas vide potenciālo inovāciju ieviešanai, taču vissliktākos vērtējumus Latvija saņēmusi punktos par pašu pētniecību un biznesa iesaisti tajā. Piemēram, indeksā uzsvērts, ka Latvijā ir salīdzinoši vienkārši uzsākt uzņēmējdarbību, saņemt kredītus, ir labs izglītības līmenis utt. Taču problēmas ir ar ieguldījumiem P&A, tostarp ar biznesa ieguldījumiem, klibo sadarbība starp universitātēm un biznesu, nav redzama pietiekama klasteru veidošanās utt. Līdz ar to objektīvu šķēršļu inovāciju attīstībai Latvijā nav tik daudz. Galvenā problēma ir darīšanā un ieguldījumos. Jeb drīzāk nedarīšanā.
