Skaitļi un fakti: Transporta uzņēmumi pēc pandēmijas var atgūties 3 līdz 5 gadu laikā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Pasažieru pārvadājumi Eiropā šogad pandēmijas dēļ piedzīvo lielu kritumu. Pašlaik vislielākie cietēji ir aviopārvadājumi, bet arī vilcienos un autopārvadājumos pasažieru skaits ir būtiski sarucis. Atkarībā no transporta veida atgriešanos pie pirmskrīzes pārvadājumu apjomiem pašlaik prognozē trīs līdz piecu gadu laikā.

Tomēr pētnieki uzsver, ka pandēmija ir veicinājusi procesus, kuri arī turpmāk var mainīt cilvēku pārvietošanās ieradumus. Tāpat pandēmija nesīs izmaiņas pašos transporta uzņēmumos, un nebūt ne visi pēc tās beigām spēs darboties sekmīgi.

Ilgākā atgūšanās aviācijā

No transporta uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar pasažieru pārvadājumiem, līdz šim lielāko sitienu ir saņēmusi aviācija, kuru burtiski „uz zemes” pavasarī atstāja Eiropas valstu lēmumi par robežu slēgšanu. Pēc nelielas atelpas vasarā pašlaik atkal ir vērojams pasažieru skaita kritums.

Skaitļi un fakti: Transporta uzņēmumi pēc pandēmijas var atgūties 3 līdz 5 gadu laikā
00:00 / 02:55
Lejuplādēt

Lai arī Eiropas valstis vairs neaizraujas ar robežu slēgšanu, augot inficēto skaitam, daudzviet tiek ieviestas karantīnas prasības iebraucējiem, tiek atcelti pasākumi un attiecīgi starpvalstu ceļojumu apmērs ir krietni sarucis.

Gaisa satiksme pasaulē līdz līmenim, kāds tika novērots pirms koronavīrusa pandēmijas, atgriezīsies vien 2024. gadā, liecina Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) prognozes.

Tāpat asociācija prognozē, ka gaisa satiksme pasaulē šogad samazināsies par 66%.

Tostarp Eiropā IATA šogad prognozē pasažieru skaita kritumu kopumā par 70%. Kopējais aviopasažieru skaits šogad mūsu reģionā varētu būt tikai 340 miljoni, iepretim 1,2 miljardiem pērn.

Vienlaikus, Eiropā pandēmijai uzņemot arvien lielākus apmērus, sāk izskanēt arī prognozes, ka aviācijas tirgū atgūšanās prasīs veselus piecus gadus.

Iemesls, kādēļ cilvēki labu laiku varētu nevēlēties ceļot ar lidmašīnām, lielākoties būs saistīts ar to, ka pandēmijas laikā pietiekami lielai sabiedrības daļai var būt samazinājušies ienākumi, kā arī daļa cilvēku vēl labu laiku piesargāsies no tālākiem braucieniem, baidoties par saslimšanu.

Vilcienu un autobusu satiksmē atgūšanās pēc pandēmijas un iepriekšējo pasažieru pārvadājumu līmeņa sasniegšana, pēc virknes ekspertu domām, savukārt var prasīt aptuveni trīs gadus. Kaut gan arī šajos transporta veidos šogad ir pamatīgs pasažieru skaita kritums, tas ir mazāks nekā aviācijā, jo te daudz lielāka nozīme ir vietējiem pārvadājumiem.

Vienlaikus, ja aviācijā galvenais šķērslis pasažieru atgūšanai var būt ekonomiski iemesli, tad vilcienu un autobusu satiksmē vēl liels nezināmais būs cilvēku uzvedības izmaiņas. Proti, pandēmijas dēļ ļoti daudzi uzņēmumi un iestādes ieviesa attālināto darbu un daudzi sev par lielu pārsteigumu atklāja, ka viņu darbinieki nestrādā labāk tikai tādēļ, ka sēž pie galda birojā.

Milzīgu popularitāti ieguva arī e-komercija un citi pakalpojumi, ko var saņemt attālināti. Eksperti uzsver, ka jaunās tehnoloģijas, kuras pandēmijas laikā teju piespiedu kārtā sāka lietot ļoti daudzi, un iegūtās prasmes nekur nepazudīs.

Tādēļ pašlaik pastāv visai liela varbūtība, ka iekšzemes transportu pēc pandēmijas izmantos mazāk, jo daudzas lietas cilvēki turpinās kārtot attālināti un uz darbu klātienē nedosies katru dienu.

Tas ietekmēs arī aviopārvadājumus, jo noteikti mainīsies tā saucamais darījumu tūrisms.

Daudzas konferences turpinās pilnībā vai daļēji notikt tiešsaistes režīmā. Savukārt teju visi starptautiskie uzņēmumi šogad atklāja, kādu ietaupījumu viņu budžetos veido tas, ja sanāksmes ar savām daudzās valstīs esošajām struktūrvienībām notiek kādā no informācijas tehnoloģiju platformām, nevis klātienē.

Ne visi izdzīvos

Pandēmijas laiks, visticamāk, mainīs arī konkurences situāciju transporta nozarē. Zaudējumus pašlaik cieši visi transporta uzņēmumi. Kaut gan gada pirmajā pusē teju visi arī saņēma atbalstu, joprojām nav skaidrs, kā tuvākajā nākotnē attīstīsies situācija ar Covid-19 izplatību, kādi vēl ierobežojumi var tikt noteikti un kādā stāvoklī transporta uzņēmumi nonāks līdz nākamajai vasarai, kad, visdrīzāk, būs beigusies pandēmija un uz jaunu atspērienu cerības sniegs vasaras ceļojumu sezona.

IATA ir aplēsusi, ka pašlaik pasaules aviācijā ik minūti tiek „sadedzināti” 300 000 ASV dolāru. Proti, tie ir aviokompāniju izdevumi, kurus pašlaik nesedz ieņēmumi.

Turklāt situācija, kad lidsabiedrību izdevumi ir lielāki par ieņēmumiem, visdrīzāk turpināsies līdz pat 2021. gada beigām.

„Krīze ir dziļāka un ilgāka, nekā kāds no mums spēja iztēloties, un sākotnējās atbalsta programmas iet uz beigām. Tādēļ šodien mums atkal ir jāsāk zvanīt trauksmes zvani. Ja šīs atbalsta programmas netiks aizvietotas vai pagarinātas, konsekvences jau tāpat ievainotajai industrijai būs drausmīgas,” brīdinājis IATA ģenerāldirektors Aleksandrs de Žinjaks.

Eiropā par bankrotu Covid-19 izraisīto problēmu dēļ pagaidām nav paziņojis neviens no svarīgākajiem transporta uzņēmumiem, tāpat lielākā daļa ir saņēmusi atbalstu no valdībām tieši vai ar dažādu atbalsta programmu starpniecību.

Tomēr to, vai visi uzņēmumi sagaidīs nākamo vasaru, pašlaik neņemas prognozēt neviens.

Savukārt pasažieriem pandēmijas izcirstais robs transporta uzņēmumu kabatās visdrīzāk nozīmēs augstākas biļešu cenas nākotnē. Katrā gadījumā par akcijām, kad aviobiļetes varēja nopirkt par dažiem desmitiem eiro, uz kādu laiku nāksies aizmirst.

Nākotnes transporta seju meklējot

Eiropas Komisija jūlijā izsludināja sabiedrisko apspriešanu par transporta nozares nākotni, lai noskaidrotu gan iedzīvotāju, gan iesaistīto uzņēmumu viedokļus un prioritātes. Apspriešana noslēdzās septembra beigās, un tajā iegūtos rezultātus Eiropas Komisija sola izmanot jaunajā mobilitātes stratēģijā.

Galvenais mērķis ir panākt, lai Eiropas transporta sektors kļūtu ilgtspējīgs, konkurētspējīgs, moderns un, kā parādīja šis gads, – arī noturīgs pret krīzēm.

„Mums ir jāsāk ar atkopšanos, un uz šī pamata jābūvē stabila struktūra, kura der gan izaicinājumiem, gan priekšrocībām, kuras sniegs digitālāka un zaļāka nākotne,” jaunās stratēģijas kursu iezīmēja transporta komisāre Adina Veleana. Stratēģijai būtu jābūt gatavai līdz gada beigām.

Tomēr netrūkst ekspertu, kuri norāda, ka tieši zaļais kurss, kuru kā savu prioritāti ir deklarējusi Eiropas Komisija, pandēmijas radīto zaudējumu dēļ transporta nozarē realitātē var nonākt dziļā ēnā.

Eiropas Komisijas Zinātnes un pētījumu dienesta Izpētes centra ziņojumā par transporta nozares nākotni ir norādīts, ka pēc pandēmijas var samazināties ieguldījumi inovācijās transporta nozarē, jo valstu budžeti būs noplicināti ar dažādiem atbalsta pasākumiem, bet privātie uzņēmumi cīnīsies ar likviditātes problēmām.

Tādēļ liela loma šajos jautājumos būs valdību un Eiropas Komisijas politikas nostādnēm.  

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti