Par to arī nevajadzētu brīnīties, jo pēdējos gados Latvijas ostās ir vērojama pārkrauto kravu apjomu stagnācija, bet ostu pārvaldības forma daudziem ekspertiem ir šķitusi pārāk politizēta un pašu ostu attīstību īpaši neveicinoša. Tagad tieši pēdējā jautājumā notikušas kardinālas pārmaiņas, bet joprojām atliek minēt, vai tas ko mainīs Latvijas kā jūras transporta valsts pievilcībā.
Ar Latvijas rādītājiem lepoties grūti
2018. gada indeksā Latvija ir ierindojusies 70. vietā, "nošļūcot" uz leju salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu indeksiem.
Vērtējot indeksa punktu vērtību, kas ir objektīvāks vērtējums par vietām, gan redzams, ka Latvija, tāpat kā mūsu tuvākās kaimiņvalstis, gadu no gada grozās ap 3 punktu vērtējumu. Tā kā maksimālais punktu skaits, ko var iegūt šajā PB indeksā, ir 5, tad Latvija vienmēr ir bijusi kaut kur ap vērtējumu "viduvējs". Augstāko punktu summu mums ir izdevies iegūt 2016. gadā, kad Latvijas loģistika tika novērtēta ar 3,33 punktiem, bet pērn indeksā iegūts vien 2,81 punkts.
Nekur daudz tālāk no trīs punktu robežas nav izdevies atrauties arī Igaunijai un Lietuvai. Taču mums sliktā ziņa ir tā, ka nu jau pēdējos divos indeksos kaimiņi mūs punktu skaita ziņā apsteidz.
Visaugstāk 2018. gada PB Loģistikas rādītāju indeksā ir novērtēta Vācija, Zviedrija un Beļģija. Savukārt Latvija savus 2,81 punktus dala ar Keniju, Maltu, Kazahstānu un Bosniju un Hercogovinu.
Vēl vienā indeksā, kurš raksturo valstu pieejamību tieši konteineru pārvadājumiem pa jūru, Latvijas pozīcijas ir uzlabojušās, bet mēs joprojām esam meklējami saraksta vidus daļā. ANO veidotajā Līnijsatiksmes savienojumu indeksā Latvija pērn ir ieguvusi 100. vietu. Tas ir krietni labāk nekā pirms gada iegūtā 121. vieta. Taču kopumā indeksā ir iekļautas 178 valstis, kas nozīmē, ka pie vietas, kuru raksta ar diviem cipariem, mums joprojām nav izdevies tikt. Atšķirībā no Lietuvas, kura pērn sasniedza jau 69. vietu. Tiesa arī Igaunija ir aptuveni turpat, kur mēs, - 105. vietā.
Savukārt pirmajās vietās indeksā, kurš raksturo valstu pieejamību konteineru pārvadājumiem pa jūru, ir Āzijas valstis – Ķīna, Singapūra un Dienvidkoreja.
Kravu apjomi krīt
Tas, ka Latvija negozējas dažādu transporta indeksu labākajās vietās, nav arī liels pārsteigums, ja paraugāmies uz Latvijas ostu darbības kopējiem rādītājiem pēdējos gados.
Eiropas statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka 2018. gadā kopumā kravu pārkraušanas apmēri Eiropas Savienības (ES) ostās pārsniedza 4 miljardus tonnu.
Diemžēl Latvijā pēdējos gados pārsvarā bijusi pretēja tendence – lai arī, piemēram, 2018. gadā kravu apjoms audzis, kopumā kopš 2014. gada vērojams kritums. Galvenie iemesli ir saistīti ar arvien straujāko Baltijas jūras ostu attīstību Krievijā un Krievijas politiku, kravas mērķtiecīgi novirzot uz šīm ostām.
