Eiropas Komisijas šā gada ziņojumā par sabiedrības novecošanu tiek prognozēts, ka
kopumā Eiropas Savienībā demogrāfijas tendenču dēļ samazināsies darbaspēka apjoms.
Vīriešu skaits darba tirgū laika periodā līdz 2070.gadam Eiropā varētu sarukt par 10,6% jeb 13,5 miljoniem, bet sieviešu skaits – par 8,5% jeb deviņiem miljoniem.
Samazinoties pieejamajam darbaspēka apmēram, savukārt augs nodarbināto īpatsvars. Ja 2016.gadā strādāja 71% no Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem, tad 2070.gadā šis īpatsvars būs jau 75,8%, prognozē Eiropas Komisija. No vienas puses, tas nozīmēs zemāku bezdarbu, no otras – nākotnē, visdrīzāk, būs jārēķinās ar īsākiem bērnu kopšanas atvaļinājumiem un līdzīgiem valsts apmaksātiem atbrīvojumiem no darba.
Tomēr kopumā demogrāfijas dēļ gan strādājošo skaits, gan nostrādātās stundas nākotnē Eiropā samazināsies. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ arī ekonomikas izaugsme Eiropā nākotnē nebūs tik strauja kā iepriekšējās desmitgadēs. Kopumā laikā no 2016. līdz 2070.gada vidējais iekšzemes kopprodukta (IKP) gada pieaugums ES tiek prognozēts 1,4% apmērā, bet eirozonā – 1,3% apmērā.
Samazinoties kopējam strādājošo skaitam, par vienīgo izaugsmi veicinošo faktoru kļūst darba produktivitātes celšana.
Taču, vai to izdosies kāpināt pietiekami, lai Eiropa varētu baudīt līdzšinējo labklājības līmeni – tas vēl ir pamatīgs jautājums.
Īpaši izaicinājumi šajā ziņā gaida Latviju. Gan salīdzinoši zemas dzimstības, gan emigrācijas dēļ Latvijas iedzīvotāju skaits sarūk.
Prognozes liecina, ka no kādreizējiem diviem miljoniem iedzīvotāju līdz 2070.gadam Latvijā būs palikuši 1,3 miljoni.
Tādējādi mēs piedzīvojam un piedzīvosim vienu no lielākajiem iedzīvotāju skaita samazinājumiem Eiropā līdztekus Lietuvai, Bulgārijai, Grieķijai, Rumānijai un Portugālei.
Savukārt vidējais gada IKP kāpums līdz 2070.gadam Latvijai tiek prognozēts 1,9% apmērā. Lai gan tas pārsniedz gan vidējo ES, gan eirozonas rādītāju, tas tomēr ir ievērojami zemāk, nekā mēs ceram paši, lai spētu pārskatāmā nākotnē noķert gan tā saucamo veco ES valstu dzīves, gan pensiju līmeni.
Visai līdzīga aina varētu būt gaidāma Lietuvā, kur arī lielā mērā emigrācijas dēļ iedzīvotāju skaita kritums tiek prognozēts no 2,9 līdz 1,7 miljoniem, bet vidējais IKP gada kāpums līdz 2070.gadam – par 1,1%. Igaunijā kopējais iedzīvotāju skaits varētu sarukt no 1,3 līdz 1,2 miljoniem, bet IKP gadā vidēji augt par 1,5%, teikts Eiropas Komisijas ziņojumā par sabiedrības novecošanu.
Vienlaikus, ja visās Baltijas valstīs vecāka gadagājuma cilvēku īpatsvars pret darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaitu vēl nesen svārstījās ap 30%, tad 2070.gadā tas stabili pārsniegs 50%. Praktiskajā dzīvē tas nozīmē, ka
aptuveni uz diviem strādājošajiem būs pa vienam pensionāram un daudz būtiskāks apjoms no nodokļu ieņēmumiem būs jānovirza pensiju sistēmai, mazāk atvēlot citām vajadzībām.
Atceroties to, ka ekonomikas izaugsme nebūs īpaši strauja, un līdz ar to nevar rēķināties arī ar lielu nodokļu ieņēmumu pieaugumu kopumā, nākotnes valdībām nāksies domāt par visai nepatīkamām izvēlēm, dalot naudu budžetā.
