Konsultāciju un auditorkompānijas "EY" veiktā analīze lielākos ieguvumus paredz pasažieru plūsmās, jo pirmo reizi Baltijā būs pieejama ātrgaitas dzelzceļa satiksme. Piemēram, gan līdz Tallinai, gan līdz Viļņai no Rīgas varēs aizbraukt tikai divu stundu laikā, vilcieniem pārvietojoties ar ātrumu 240 kilometri stundā. Kopumā “Rail Baltica” maršrutā Baltijā būs septiņas pasažieru stacijas – Tallina, Pērnava, Rīga, Rīgas lidosta, Panevēža, Kauņa un Viļņa.
Pārvilinās pasažierus un kravas no autoceļiem
"EY" prognoze liecina, ka 2026. gadā, “Rail Baltica” sākot darboties, varētu notikt 3,6 miljoni pasažieru braucienu pesimistiskā scenārija un 5,5 miljoni braucienu optimistiskā scenārija gadījumā. Bet 2055. gadā šis skaitlis jau būtu sasniedzis 4,7 miljonus braucienus pesimistiskā scenārija un 7,1 miljonus braucienus optimistiskā scenārija gadījumā.
Pēc "EY" vērtējuma “Rail Baltica” pasažierus pārsvarā pārvilinātu no privātajām automašīnām. Tāpat šis maršruts varētu radīt papildu tūristu plūsmu, jo Baltiju varētu apceļot arī ar ātrvilcienu.
Lielākais pasažieru skaits tiek prognozēts posmā Kauņa – Viļņa un Rīga – Rīgas lidosta, bet Igaunijā noslogotākais varētu būt “Rail Baltica” posms Tallina – Pērnava.
Tik liels ieguvums pagaidām netiek prognozēts kravu pārvadājumos galvenokārt tādēļ, ka pagaidām ziemeļu - dienvidu virzienā Baltijā nav pārāk lielas kravu plūsmas. Tomēr viss var mainīties. “Rail Baltica” maršrutā tiks izbūvēti četri intermodālie kravu termināļi – Tallinā, Salaspilī, Kauņā un Viļņā -, kuri ļaus pārvietot kravas gan starp jauno līniju un esošajiem Krievijas standartam atbilstošajiem sliežu ceļiem, gan no kravas automašīnām uz vilcieniem un otrādāk. Tiek pieļauta iespēja pārvadāt arī pašas kravas automašīnas – gluži tāpat kā pašlaik tas notiek ar prāmjiem.
"EY" analīzē ir arī atzīts, ka kravu pārvadājumi pa jūru jebkurā gadījumā būs lētāki, tādēļ tas ir un paliks dominējošais kravu transporta veids Baltijā.
Tomēr garākos posmos “Rail Baltica” varēs konkurēt ar autopārvadājumiem, jo lielākoties maršruti ir līdzīgi.
“Baltijas valstīm ir jābūt savienotām ar pārējo Eiropas dzelzceļa tīklu. Ja mēs vēlamies būt jauno kravu plūsmu centrā - no Ķīnas, no Krievijas, no citām kaimiņvalstīm -, tad tas ir veids, kā spēles centrā iesaistīt Baltijas valstis, Poliju un Somiju,” gada nogalē intervijā ziņu aģentūrai LETA uzsvēra arī Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katerina Trautmane.
Pasažieru skaits dzelzceļā aug
Kaut gan Eiropā dominējošais pasažieru pārvietošanās veids ir autotransports, aizvien aug arī braucienu apjomi pa dzelzceļu. Tas nozīmē, ka prognozes par “Rail Baltica” var piepildīties.
Eirobarometra veiktā eiropiešu aptauja liecina, ka kopumā vilcienus ir izmantojuši četri no pieciem Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājiem jeb 80%. Turklāt 13% no tiem ar vilcieniem brauc regulāri – vismaz reizi nedēļā. Vislielākais regulāro braucēju īpatsvars ir sastopams Austrijā (27%), Vācijā (22%) un Slovākijā (21%).
Latvijā gan regulāro vilcienu izmantotāju īpatsvars nav visai liels.
Piepilsētu satiksmē vismaz reizi nedēļā vilcienus izmanto 4% Latvijas iedzīvotāju, bet tālākiem braucieniem – līdz 1%.
Kopumā 65% Latvijas iedzīvotāju vilcienus izmanto neregulāri, bet 31% vilcienus neizmanto vispār.
Apkopojot to eiropiešu atbildes par dažādiem pakalpojumu kvalitātes jautājumiem, kuri dzelzceļa satiksmi izmanto, Baltijas valstu iedzīvotāji ir pauduši visaugstāko novērtējumu. Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju atbilžu kopsumma veido 2,3 punktus, kas ir augstākais vērtējums Eiropā, bet Latvija ir trešajā vietā ar 2,1 punktu. Kopumā ar dzelzceļa satiksmes kvalitāti mierā ir arī Ziemeļvalstu, Spānijas un Portugāles, kā arī vairāku Centrāleiropas valstu iedzīvotāji. Savukārt viskritiskākie par dzelzceļa satiksmi ir Rumānijas, Bulgārijas un Itālijas iedzīvotāji. Latvijas iedzīvotāji ļoti apmierināti ir ar vilcienu kursēšanas punktualitāti un paļaušanos uz šo transporta veidu.
