Skaitļi un fakti: Pensiju 2. līmeņa aktīvi sasniedz četrus miljardus eiro

Jāatgādina, ka Latvijas iedzīvotājiem maksājums pensiju 2. līmenī jāveic obligāti, taču ir iespēja izvēlēties šīs naudas jeb pensiju fonda pārvaldnieku. Tā kā šis pensiju līmenis garantē stabilus ienākumus naudas pārvaldniekiem, konkurence par iespēju to apsaimniekot palielinās.

Kā liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēl 2008. gadā Latvijas tirgū darbojās seši pensiju fondu pārvaldnieki un piedāvāja 19 dažādus pensiju plānus, bet pērn jau bija astoņi pensiju fondu pārvaldnieki, kas piedāvāja 29 dažādus pensiju plānus. Šogad piedāvāto pensiju plānu skaits palielinājies līdz 31.

Latvijā ieguldīšanas iespējas ierobežotas

Mainījusies arī ģeogrāfija, kur tiek ieguldīta pensiju 2. līmeņa līdzekļi. 2008. gadā Latvijā tika ieguldīti 63,3% no visu toreizējo aktīvu summas, bet pērnā gada nogalē tie vairs bija 19%.

Lielākās Latvijas pensiju naudas summas pērnā gada nogalē bija ieguldītas Luksemburgā un Īrijā.

Lai arī nereti politiķi publiski min, ka būtu ļoti nepieciešams šo naudu ieguldīt pašmāju ekonomikā, diemžēl iespējas, kā to izdarīt, ir ierobežotas. Pensiju naudas pārvaldnieks Latvijā var naudu noguldīt bankas depozītā, taču tagad par to maksā niecīgus procentus. Tāpat ir iespēja iegādāties Latvijas valsts parādzīmes, kuru ienesīgums arī nav ļoti augsts, kā arī ieguldīt riska kapitāla un alternatīvajos ieguldījuma fondos. Tāpat ir iespēja iegādāties Latvijas uzņēmumu obligācijas vai arī akcijas, taču diemžēl arī šajā gadījumā piedāvājums ir ļoti ierobežots. Piemēram, jau gadiem Latvijā strādājošā "Nasdaq" birža mudina politiķus uzsākt lielo valstij piederošo uzņēmumu akciju kotēšanu Baltijas biržā, taču bez rezultāta.

Ja Latvijā turpinās saglabāties ierobežotas ieguldījuma iespējas, pieaugot pensiju 2. līmeņa naudas apmēram, arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju vecumdienām krātā naudu atbalstīs citu valstu ekonomikas.

Izvēlas agresīvākus ieguldījumus

Patlaban Latvijas iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties starp četriem pensiju plānu veidiem, kuriem ir dažādas riska pakāpes.

Pirmkārt, agresīva ieguldījuma stratēģija tiek piedāvāta "aktīvajos plānos 75%". Tas nozīmē, ka šajos plānos līdz pat 75% atļauts ieguldīt akcijās, kuras uzskata par ļoti riskantu vērtspapīra veidu. Latvijā ir izveidoti deviņi šādi plāni. Te ir gan iespēja labi nopelnīt, ja akciju tirgus aug, gan var arī krietni zaudēt, ja akciju vērtība samazinās. Akciju tirgi ir ļoti svārstīgi un tiem līdzi arī svārstīsies pensiju uzkrājums.

Šādu agresīvi pensijas uzkrāšanas metodi ir izvēlējušies vairāk nekā 36,5 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju. 25. aprīļa rezultāti rāda, ka gada ienesīgums šajos fondos svārstās no 1,73% līdz par 10,76%. Jāpiebilst, ka šo fondu darbības laiks ir salīdzinoši īss, jo tikai nesen likumdevējs ļāva pensiju fondiem vairāk riskēt ar cilvēku pensiju uzkrājumiem.

Otrkārt, mazāk agresīva ieguldīja stratēģija ir "aktīvajiem plāniem 50%". Arī šajā gadījumā ir gan iespēja vairāk nopelnīt, gan arī potenciāli vairāk zaudēt, ja pasaules akciju tirgi piedzīvos būtisku lejupslīdi. Šajos plānos ir atļauts akcijās ieguldīt līdz pat 50% pensiju naudas.

Latvijā reģistrēti desmit šādi plāna veidi, un kopumā savu naudu tajos ieguldījuši vairāk nekā 806,5 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir vislielākais dalībnieku skaits starp pensiju plānu veidiem.

Gada laikā šīs grupas pensiju plānu ienesīgums ir bijis no 1,59% līdz pat 7,17%.

Treškārt, vecumdienām domāto naudu var arī izvēlēties ieguldīt "sabalansētos plānos". Tie vairāk vērsti ne tik daudz uz lielu naudas pelnīšanu, cik to mierīgu vairošanu. Te nevar cerēt uz ļoti lielu peļņu, taču arī zaudējumi nebūs tik lieli, ja finanšu tirgi piedzīvos kārtējo krīzi. Kopumā Latvijā tiek piedāvāti tikai četri sabalansētie pensiju 2. līmeņa plāni. Šos pensiju plānus ir izvēlējušies 123,8 tūkstoši Latvijas iedzīvotāji. Savukārt gada ienesīgums šajos plānos svārstās starp 1,59% līdz 4,73%.

Ceturtkārt, vismazāk ar savu naudu riskē tie, kas iegulda naudu "konservatīvajos plānos". Šādu plānu Latvijā ir astoņi, un tajos savu naudu ieguldījuši vairāk nekā 323,6 tūkstoši iedzīvotāju. Šajos plānos vidēji gada ienesīgums svārstās starp 0,50% un sasniedz pat 3,67%.

Vairums pelna joprojām maz

Jāpiebilst, ka Latvijā pārsvarā joprojām salīdzinoši neliels skaits iedzīvotāju regulāri interesējas par saviem pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem un to ienesīgumu. To uzskatāmi arī parāda pensiju 2. līmeņa TOP 5.

Vairums savu pensiju plānu izvēlējušies tad, kad tos tikai veidoja, un tā arī nav aktīvi interesējušies par sev izdevīgākām iespējām.

Pieci populārākie pensiju plāni Latvijā 2019.gada 25.aprīlī (pēc iedzīvotāju skaita)*

*Aktuālākie dati par pensiju 2. līmeni ņemti no interneta vietnes www.manapensija.lv