Skaitļi un fakti: Pēc pandēmijas starptautiskajā tirdzniecībā var nākties saskarties ar lielāku protekcionismu

Covid-19 izplatīšanās ir ieviesusi daudzas izmaiņas starptautiskajā tirdzniecībā. Lai mazinātu slimības izplatību, tika sperti arī tādi soļi, kuri normālā situācijā nebūtu iedomājami. Taču eksperti brīdina, ka, iespējams, pēc pandēmijas beigām viss nebūt neatgriezīsies savās vietās un pasaulē būs gan mainījušies preču ceļi, gan būs labu laiku jācīnās ar daudz lielāku protekcionismu.

Skaitļi un fakti: Pēc pandēmijas starptautiskajā tirdzniecībā var nākties saskarties ar lielāku protekcionismuInguna Ukenābele

Tieši tādēļ daudzi eksperti pašlaik diskutē par to, kas tad ir „jaunais normālais” starptautiskajā tirdzniecībā, kādas izmaiņas būs uz palikšanu, bet kas atgriezīsies ierastajā ritmā, tiklīdz būs pieveikta pandēmija.

Protekcionisms var augt

Starptautisko ekonomisko tiesību eksperte Johanna Jakobsone pētījumā par Covid-19 ietekmi uz starptautisko tirdzniecību atgādina, ka pandēmijas sākuma posmā valstis ieviesa pasākumus, kuri normālos apstākļos būtu nelikumīgi vai vismaz diskutabli – slēdza robežas pasažieru un kravu pārvadājumiem, noteica aizliegumus noteiktu preču eksportam, piešķīra apjomīgas subsīdijas vietējiem uzņēmumiem. Arī Eiropas Savienība (ES) nespēja koordinēt rīcību šajā ārkārtējā situācijā, un tā vietā katra no bloka dalībvalstīm pieņēma pati savus lēmumus. Tas beidzās ar to, ka starp Šengenas zonas valstīm tika slēgtas robežas. Savukārt Itālija, kad tajā saslimšana sasniedza augstāko līmeni, ātrāk sagaidīja palīdzību no Ķīnas nekā no saviem Eiropas kaimiņiem.

Jakobsone norāda, ka gan ES, gan starptautiskās normas pieļauj šādus lēmumus, ja tie tiek pieņemti sabiedrības veselības vai drošības vārdā. Tajā pašā laikā normas, kuras regulē starptautisko tirdzniecību, skaidri iestājas pret rīcību, kuras rezultātā tiek veicināts protekcionisms. Pēc tiesību ekspertes domām, nākamo gadu laikā mēs piedzīvosim ne mazums diskusiju un strīdu par to, kur beidzas valstu tiesības aizsargāt savus iedzīvotājus un sākas problēmas ar godīgas konkurences nodrošināšanu, kā arī savu uzņēmumu pārlieku aizsargāšanu un atbalstīšanu.

Arī citi eksperti norāda, ka pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze būs ļoti liels kārdinājums turpināt dažus no ārkārtas situācijas dēļ uzsāktajiem protekcionisma pasākumiem arī tad, kad sabiedrības veselība vairs nebūt nebūs apdraudēta. Tādēļ atliek vien zīlēt, cik ilgi starptautiskās institūcijas un konkurenti no citām valstīm būs ar mieru uz to „pievērt acis”.

Latvijas gadījumā jāatceras, ka mūsu valsts labklājība ne tik daudz ir atkarīga no iekšējā patēriņa, cik no eksporta. Tādēļ, lai cik dažam labam politiķim „protekcionisma kārts” neliktos kārdinoša,

kopumā protekcionisma uzplaukums Eiropā Latvijai var nodarīt vairāk ļauna nekā laba.

Ķēdes mainās

Vēl viens jautājums, uz kuru norāda eksperti, ir izmaiņas starptautiskajās piegāžu ķēdēs. Mūsdienās nav nemaz tik daudz preču, kuru izgatavošana no sākuma līdz beigām notiktu tikai vienā valstī. Ļoti bieži pat visvienkāršākajām precēm sastāvdaļas ir tapušas trīs, četrās zemēs, bet kopā tās ir saliktas vēl piektajā. Savukārt sarežģītāku mehānismu vai lietu piegāžu ķēdes ir izstiepušās teju pa pusi pasaules. Covid-19 laiks šīs piegāžu ķēdes ir pamatīgi iedragājis. Daudzas rūpnīcas tika uz laiku slēgtas, pārvadājumi kavējās vai apstājās slēgto robežu dēļ. Tāpēc šogad, veicot teju ikvienu pasūtījumu, bija jādzird atruna, ka parasti piegāde notiktu tādā un tādā laikā, bet tagad neviens neko nevar garantēt. Kad pasūtītā lieta tiks saņemta, tad tiks. Atliek vien bruņoties ar pacietību un gaidīt.

Tieši tādēļ diezgan daudzi uzņēmēji atzīst, ka tagadējās piegāžu ķēdes ir kļuvušas pārāk sarežģītas. To izveides mērķis bija atrast vietas pasaulē, kur kādu sastāvdaļu var saražot pēc iespējas lētāk, bet cena, ko par to nācies maksāt, ir piegāžu drošība un paredzamība. Izrādās, ka krīzes apstākļos ir visai mazs mierinājums, ka konkrētais zobratiņš kaut kur Āzijā tiek saražots lētāk, ja pie šī zobratiņa nemaz nevar tikt.

Pandēmijas laikā īpaši sāpīga izrādījās situācija farmācijā. Tā paša lētuma dēļ daudzas no medikamentu aktīvajām vielām tiek ražotas Ķīnā un Indijā. Kad šīs valstis pandēmijas laikā slēdza robežas,

daudzi Rietumu ražotāji burtiski palika ar tukšām rokām jeb bez izejvielām, no kurām tālāk ražot jau gatavas zāles.

Rezultātā tieši atkarība no tā saucamo trešo valstu piegādēm ir kļuvusi par vienu no jaunās Eiropas farmācijas stratēģijas galvenajiem punktiem, kam jārod risinājums. Stratēģijā, kuras publiskā apspriešana noslēdzās septembra vidū, paredzēts, ka ir jāsamazina atkarība no izejmateriāliem, kurus piegādā no ES neietilpstošām valstīm, un jāsekmē Eiropas farmācijas kompāniju konkurētspēja globālā līmenī. Paredzēts, ka Eiropas Komisija jauno Eiropas farmācijas stratēģiju apstiprinās šā gada ceturtajā ceturksnī.

Latvijas uzņēmumi no šīm izmaiņām drīzāk varētu iegūt. Piemēram, abi lielākie Latvijas farmācijas uzņēmumi – „Olainfarm” un „Grindeks” – ir gatavi palielināt aktīvo vielu ražošanu. Visdrīzāk arī citās nozarēs Latvijas uzņēmumi varēs izmantot situāciju, kad kāds no Eiropas lielajiem koncerniem meklēs iespējas tikt pie izejvielām vai sastāvdaļām ģeogrāfiski tuvākos reģionos.

Tomēr tam ir arī otra puse – mums kā patērētājiem tas visdrīzāk nozīmēs arī gala produktu cenu pieaugumu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt