Eiropā lielākais kritums tūristu pārvadātājiem
Pasaules Ceļu transporta organizācija (IRU) pašlaik lēš, ka Eiropā šogad kopumā pasažieru pārvadājumi pa ceļiem varētu piedzīvot kritumu 57% apjomā. Savukārt finansiālā izteiksmē šis kritums varētu sasniegt 81 miljardu eiro. IRU valstu vērtējumā gan pamatā ir pievērsusies Rietumeiropai, un šīs organizācijas aplēses liecina, ka lielāko kritumu pasažieru pārvadājumi pa sauszemes ceļiem varētu piedzīvot Zviedrijā, Lielbritānijā un Spānijā. Prognožu par Baltijas valstīm nav.
Savukārt no pasažieru pārvadātājiem lielāko kritumu bez lieliem pārsteigumiem varētu piedzīvot kompānijas, kuras nodrošina tūristu pārvadājumus. IRU aplēse ir, ka šo uzņēmumu apgrozījums Eiropā šogad kritīsies par 82%. Savukārt starppilsētu autopārvadātāji Eiropā šogad var piedzīvot darbības apjomu kritumu par 70%.
Taksometru darba kritums šogad tiek lēsts 60% apjomā. Savukārt nosacīti visvieglāk IRU ieskatā šogad Eiropā klāsies pilsētu un vietējās nozīmes satiksmes uzņēmumiem, kuru apgrozījums varētu sarukt par 42%.
Eiropas Komisijas Zinātnes un pētījumu dienesta Izpētes centrs vērtējumā par Covid-19 ietekmi uz transporta nozari atzīst, ka tā var būt daudz ilgāka nekā pati pandēmija.
Tostarp ir jautājums, vai krīzi pārdzīvos visi transporta nozares uzņēmumi.
Pilnu ainu, kā pandēmija ir ietekmējusi transporta sektoru, varēs ieraudzīt vien nākamā gada beigās, bet radušās sekas var būt jāpārvar vēl trīs gadus pēc krīzes beigām.
Arī Latvijā brauc mazāk
Latvijā ar sauszemes transportu šogad pirmajos sešos mēnešos pārvadāti 73,5 miljoni pasažieru, kas ir par 38,9% jeb 46,79 miljoniem mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
Tostarp ar regulāras satiksmes autobusiem 2020. gada pirmajos sešos mēnešos pārvadāts 42,1 miljons pasažieru, kas ir par 40% jeb 28,1 miljonu pasažieru mazāk nekā 2019. gada pirmajos sešos mēnešos. Iekšzemes maršrutos pārvadāto pasažieru skaits samazinājies par 40%, bet starptautiskajos maršrutos – par 58,4%.
Savukārt ar tramvajiem un trolejbusiem pārvadāja kopumā 25,3 miljonus pasažieru, kas ir samazinājums par 38,4% jeb 15,8 miljoniem.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka lielākā Covid-19 pandēmijas ietekme uz sauszemes pasažieru pārvadājumiem bija 2020. gada otrajā ceturksnī, kad pasažieru skaits samazinājās par 64,1% salīdzinājumā ar 2019. gada otro ceturksni.
Baltijas autopārvadātāja "Lux Express" starptautiskā biznesa vadītājs Raits Remmels atzīst, ka pieprasījums pēc starptautiskiem braucieniem ir strauji samazinājies kopš augusta beigām. Vasaras vidū pieprasījumā pēc braucieniem bija vērojamas pozitīvas pazīmes, taču vasaras beigās situācija jau vairs nebija ar tādu iezīmi.
"Protams, mēs gribētu, lai būtu vairāk reisu, taču tukšu autobusu braukāšana vairākas reizes dienā nav finansiāli ilgtspējīga. Mēs uzmanīgi sekojam līdzi situācijai un, ja nepieciešams, esam gatavi ātri pieņemt lēmumus par izmaiņām," piebilda Remmels.
Savukārt Latvijas lielākā pilsētu sabiedriskā transporta uzņēmuma – "Rīgas satiksmes" – darbības rezultāti liecina, ka tas šogad sešos mēnešos pārvadāja 43,612 miljonus pasažieru, kas ir par 41,2% mazāk nekā gadu iepriekš.
Konkurence ar automašīnām
Pārvadājumu nodrošinātāji ar autobusiem vienmēr ir atzinuši, ka viņu lielākais konkurents ir nevis citi uzņēmumi, bet gan vieglās automašīnas. Jau vairākus gadus gan autobusu pārvadājumu kompānijas, gan Autotransporta direkcija ir centusies pārliecināt iedzīvotājus, ka autobusi mūsdienās ir gana komfortabli un braukšana ar tiem ir lētāka un videi draudzīgāka nekā regulāra pārvietošanās ar vieglo automašīnu, it īpaši, ja tajā atrodas tikai viens braucējs.
Tomēr visdrīzāk pandēmija visus šos centienus jau atkal ir atsviedusi atpakaļ par daudziem gadiem.
Gan uz lielceļiem, gan pilsētās šogad ir novērojami daudz lielāki sastrēgumi nekā ierasts, kas liecina, ka ļoti daudzi šajā laikā izvēlas pārvietoties ar savām automašīnām, kur jūtas drošāk nekā sabiedriskajā transportā.
Arī Eiropas Komisijas Izpētes centrs norāda, ka pandēmija ir viens no lielākajiem satricinājumiem pēdējo 60 gadu laikā un ir visai liela varbūtība, ka dažas šī laika iezīmes mainīs cilvēku paradumus.
Piemēram, nepieciešamība distancēties ir radījusi pamatīgu uzrāvienu dažādu tehnoloģiju izmantošanā. Visdrīzāk arī pēc pandēmijas beigām tas nemainīsies un cilvēki, piemēram, darba darīšanu dēļ pārvietosies krietni mazāk, daudz vairāk jautājumu risinot attālināti. Arī e-komercijas uzplaukums visdrīzāk samazinās braucienu skaitu uz veikaliem.
Tāpat pandēmijas beigas vēl nebūt nenozīmēs, ka visi atkal vēlēsies atgriezties sabiedriskajā transportā un, iespējams, tā vietā meklēs individuālus pārvietošanās risinājumus. Turklāt pilsētās šī izvēle var nebūt automašīna, bet arī arvien populārākie elektriskie skrejriteņi un skūteri.
Visdrīzāk tas nozīmē, ka sabiedriskā transporta nozares pārstāvjiem jau atkal būs jāsāk sabiedrība pārliecināt par to, ka starppilsētu autobusi un pilsētu tramvaji ir laba izvēle.
