Skaitļi un fakti: Pasaule ražo arvien vairāk atkritumu; Latvija nav izņēmums

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Pasaulē radītais atkritumu apjoms gadu no gada pieaug. Tieši tādēļ daudzviet arī rodas arvien jaunas iniciatīvas, kā ar šo problēmu cīnīties. Latvijā zināmākais pasākums ir Lielā talka, kura tikko kā noslēgusies. Savukārt Eiropā kopumā arvien vairāk runā par aprites ekonomiku – proti, atkritumu izmantošanu, pārvēršot tos no gružiem par resursu jaunu lietu un enerģijas ieguvei.

Tomēr no sākuma par to, cik daudz atkritumu radām. Latvijā sadzīves atkritumu apjoms pēdējo desmit gadu laikā ir audzis par 54%, sasniedzot rekordu – 2,1 miljonu tonnu 2017.gadā, liecina statistikas dati.

Pasaulē pieaug atkritumu skaits; Latvija nav izņēmums
00:00 / 02:48
Lejuplādēt
Arī pasaulē kopumā neklājas labāk un iepriecinošas nav arī prognozes.  Pasaules Bankas jaunākais pētījums liecina, ka līdz 2050.gadam pasaulē tiks radīti 3,4 miljardi tonnu atkritumu ik gadu, kas ir ievērojams kāpums salīdzinot ar tagadējiem 2 miljardiem tonnu.

Atkritumu kalni aug visur

Pasaules Bankas prognozes liecina, ka atkritumu apmēri augs visos pasaules reģionos. Galvenais iemesls ir arvien lielāks pasaules iedzīvotāju skaits, kā arī urbanizācija, arvien vairāk cilvēkiem pārceļoties uz pilsētām. Ne mazāk svarīgs faktors ir arī turīgums, jo kaut arī augstu ienākumu valstīs dzīvo vien 16% no kopējā pasaules iedzīvotāju skaita, tie rada aptuveni 34% no visiem atkritumiem.

Lielākais atkritumu apjoms ik gadu rodas Austrumāzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs – ap 22%. Daudz gan neatpaliek Eiropas un Centrālāzijas reģions, kurā pašlaik ģenerē 20% no pasaules atkritumu apjoma.

Pasaules Banka arī norāda, ka liels izaicinājums ir urbanizācija. Ja lauku reģionos bioloģiskās izcelsmes atkritumi parasti nonāk kompostā un jādomā tikai par tiem atkritumiem, kuri dabīgi nesadalās, tad pilsētniekiem šādu iespēju praktiski nav. Pētījums liecina, ka zema ienākuma valstīs pašvaldībām līdz pat 20% no to budžetiem ir jātērē atkritumu apsaimniekošanai, vidēja ienākuma valstīs ap – 10%, bet augstu ienākumu valstīs – ap 4%.

Lai gan gandrīz visi cilvēki vēlas kļūt turīgāki, no vides viedokļa arī tas rada papildus problēmas. Proti, jo turīgāka ir sabiedrība, jo vairāk mantu iedzīvotāji iegādājas un attiecīgi aug arī atkritumu kalni.

Latvijā atkritumu vairāk

Par to liecina arī Latvijas pieredze. Sadzīves atkritumu pieauguma līkne Latvijā visai labi saskan ar ekonomikas attīstības rādītājiem. Ja pēdējās krīzes laikā radītais sadzīves atkritumu apjoms Latvijā piedzīvoja kritumu, tad pēdējos gados atkritumu apjoms stabili aug. Turklāt tas notiek par spīti iedzīvotāju skaita sarukumam.

Eksperti gan norāda, ka to var saistīt ne tikai ar iedzīvotāju iespējām iegādāties vairāk mantu, bet arī ar ražotāju vēlmi savas preces ietīstīt pēc iespējas košākos un iespaidīgākos iepakojumos, lai piesaistītu pircēju uzmanību veikalu plauktos. Vienlaikus ļoti daudz kas no šī iepakojuma funkcionāli ir pilnīgi lieks un audzē tikai atkritumu apjomu.

Arī Eiropā visvairāk atkritumu mājsaimniecībās uz vienu iedzīvotāju tiek radīti tieši daudzās bagātākajās valstīs.

Vienlaikus pamazām attīstās arī savdabīga protesta kustība. Arī Latvijā ir parādījušies beziepakojuma veikali, kur pie nepieciešamajiem produktiem var tikt bez liekām iepakojuma kārtām. Pagaidām gan šādu veikalu ir maz un to pircēju kopējais skaits neliels, bet arvien vairāk sāk mainīties arī likumdošana un tajā noteiktās prasības par to, cik viegli pārstrādājamiem jābūt dažādiem materiāliem.

Visdrīzāk gan izmaiņas nenāks viegli, un to var vērot kaut vai Latvijā, kur gadiem tiek lauzti šķēpi par to, kā labāk savākt plastmasas pudeles, skārdenes un stiklu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti