Par nākotnes investīcijām pašlaik bažījas ne tikai Eiropā, bet gan visā pasaulē. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā par ārvalstu tiešajām investīcijām pandēmijas laikā uzsvērts, ka investīcijas var būt viens no galvenajiem dzinējiem, kas ļaus daudzu valstu ekonomikām ātrāk atkopties no Covid-19 radītās krīzes.
Turklāt tieši ārvalstu investīcijām var būt visai svarīga loma, un to pierāda arī iepriekšējās krīzes. Proti, starptautiskie uzņēmumi nav tik atkarīgi no vienas valsts ekonomikas un, ja kaut kur klājas grūtāk, tad tieši starptautisko grupu kompānijām ir lielākas iespējas tikt pie finansējuma vai atbalsta no citiem savas grupas uzņēmumiem.
Taču pašlaik izskatās, ka starptautiskās investīcijas var būt pat vairāk skartas nekā vietējās.
Vai būs ko investēt?
Pandēmija ir pārņēmusi visu pasauli, tādēļ praktiski nav tādu krīzes mazāk un vairāk skarto valstu. Tāpat vēl neatbildēts jautājums ir, kā pēc pandēmijas mainīsies globālās piegāžu ķēdes, kuras daudz izmanto tieši starptautiskie uzņēmumi. Pandēmijas sākumā tās teju sabruka un bija traucētas gan izejmateriālu, gan gatavo preču piegādes. Tagad situācija ir uzlabojusies, bet nav zināms, kādi lēmumi tiks pieņemti ilgtermiņā.
Tāpat pandēmija ietekmēja daudzu uzņēmumu ieņēmumus. Tādēļ ir ļoti ticams, ka ievērojami saruks reinvestētās peļņas apjomi. Tiesa, te situācija krietni vien atšķiras dažādos tautsaimniecības sektoros.
OECD citē pētījumus, kuri liecina, ka vislielākie ieņēmumu kritumi gaidāmi enerģētikas, ražošanas sektoros, kā arī nozarēs, kuru darba rezultāti ir atkarīgi no patērētāju uzvedības izmaiņām. No otras puses, ieņēmumi pat varētu pieaugt uzņēmumiem, kuri darbojas veselības aprūpē, tehnoloģiju un komunikāciju sektoros.
OECD prognozē, ka šogad ārvalstu investīciju plūsmas var krietni vien atšķirties gan dažādās valstīs, gan dažādās tautsaimniecības nozarēs un tas būs atkarīgs no sekmēm pandēmijas apkarošanā un ekonomiskās politikas lēmumiem.
- Optimistiskais scenārijs paredz, ka uzņēmumu ienākumi atkopsies līdz pirmskrīzes līmenim jau šā gada beigās un pamazām sāks atjaunoties arī starptautisko investīciju plūsmas.
- Vidējais scenārijs paredz, ka attīstība būs nelīdzsvarota un krietni atšķirsies dažādos tautsaimniecības sektoros.
- Savukārt pesimistiskais scenārijs paredz, ka līdz pat šā gada beigām lielākās daļas uzņēmumu ieņēmumi neatjaunosies un līdz ar to nevar cerēt arī uz investīciju atgriešanos pirmskrīzes līmenī.
Visai līdzīgas prognozes izsaka arī ANO Tirdzniecības un attīstības konference (UNCTAD). Tās ekspertu vērtējumā lielā neskaidrības par pandēmijas tālāko attīstību turpinās ietekmēt tiešās ārvalstu investīcijas visu šo gadu. UNCTAD prognozē, ka pēc pērn piedzīvotā krituma par 42% šogad globālās investīcijas saruks par vēl 5-10%. Turklāt lielāko kaitējumu investīciju plūsmu samazināšanās var nodarīt tā saucamajām attīstības valstīm.
Eiropa bažījas par tempu
Savukārt Eiropas Investīciju banka (EIB) savā jaunākajā ziņojumā par investīcijām ES norāda, ka atkopšanās no pandēmijas sniedz arī unikālu transformācijas iespēju. Proti, tieši tagad kā nekad agrāk ir redzams, kas ir nepieciešams, lai Eiropas ekonomika kļūtu arvien digitālāka, vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi uz vidi.
Taču ir arī nopietni riski. EIB uzskaita vairākus. Pandēmijas laikā valstis ir tērējušas milzīgus budžeta līdzekļus, bet lielākoties atbalsts ir vāji mērķēts. Eiropa atpaliek no jaunā digitalizācijas viļņa, un pārmaiņas nav gana ātras. Eiropa zaudē savu līderību “zaļo” tehnoloģiju ieviešanā.
EIB brīdina – visi šie riski nenozīmē tikai to, ka ES no pandēmijas radītās krīzes atkopsies ilgāk nekā daudzi citi.
Tas var beigties arī ar to, ka ES konkurētspēja un labklājība būs vājāka vēl vairākas desmitgades.
Tādēļ EIB aicina aizdomāties, kas ES gaida pēc pandēmijas – stagnācija vai transformācija. Līdz šim ES amatpersonas ir pieņēmušas lielākoties īstermiņa risinājumus, piemēram, lai nodrošinātu līdzekļus uzņēmumu likviditātes saglabāšanai utt. Taču tagad ir laiks aizdomāties par ilgtermiņa risinājumiem, kas nodrošinātu ES transformāciju, kļūstot daudz digitālākai un zaļākai. EIB uzskatā no tā ir atkarīgas arī investīcijas, jo uzņēmējiem ir jāredz, kāds ir attīstības virziens.
EIB ir izstrādājusi arī ziņojumus par ES dalībvalstīm, un
Latvijā aptaujātie uzņēmēji ir pauduši pat lielāku optimismu nekā biznesa pārstāvji ES vidēji.
Tā tikai 22% Latvijā aptaujāto uzņēmēju ir atzinuši, ka pandēmijas dēļ apturēs vai atliks iepriekš plānotās investīcijas. ES vidēji tādi ir 35% uzņēmēju. Savukārt 24% Latvijas uzņēmēju pauduši gatavību turpināt investēt mazākā apjomā.
Latvijas uzņēmēji arī ir optimistiskākie Baltijā. To, ka savas investīcijas pandēmijas dēļ aptur vai atliek uz vēlāku laiku, paziņojuši 33% Igaunijas un 25% Lietuvas uzņēmēju.
Visvairāk jeb 37% Latvijas uzņēmēju investīcijas nākamo trīs gadu laikā saista ar nepieciešamību aizstāt vai atjaunot ēkas, iekārtas, aprīkojumu vai IT risinājumus. 28% prioritāte ir kapacitātes audzēšana, lai plašāk piedāvātu savas preces vai pakalpojumus, bet 23% grib veidot jaunas preces vai pakalpojumus.
