Ekonomisti un dažādas institūcijas pašlaik ir sadalījušies divās nometnēs. Vieni atkārto daudzu iemīļotā literārā varoņa Karlsona, kurš dzīvoja uz jumta, dzīves atziņu "mieru, tikai mieru" un argumentē, ka augstā inflācija ir pārejoša un jau nākamā gada laikā pazudīs. Otri brīdina, ka ir bīstami neņemt vērā faktorus, kuri cenu līmeni var turēt pārāk augstu arī ilgāku laiku.
Gaidot cenu kāpuma pierimšanu
Galvenais iemesls, kādēļ pašlaik patēriņa cenas Eiropā ir sasniegušas augstāko līmeni kopš iepriekšējās finanšu krīzes sākuma, pamatā ir saistīts ar straujo energoresursu cenu kāpumu.
Gan dabasgāzes, gan akmeņogļu, gan naftas cenas biržās pēdējo mēnešu laikā ir iekarojušas jaunus rekordus. Tas viss tālāk jau rezultējas augstākos elektrības un apkures tarifos. Skaidrs ir tas, ka šajā ziemā daudzi saņems ļoti nepatīkamus rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem. Turklāt energoresursi veido lielāku vai mazāku daļu teju ikvienas preces vai pakalpojuma pašizmaksā, tādēļ ir sagaidāms, ka cenas augs "pa visu laukumu".
Šajā ne visai iepriecinošajā ainā daudzi ekonomikas eksperti un dažādu institūciju pārstāvji mierina satrauktos, sakot, ka nekādas asas kustības, lai situāciju mainītu, nav jāveic. Pamatā tas ir saistīts ar tiem pašiem energoresursiem. Jā, pašlaik saistībā ar strukturālajām izmaiņām, Eiropai arvien vairāk koncentrējoties uz atjaunojamo energoresursu izmantošanu, aug, piemēram, CO2 izmešu kvotu cena, kas sadārdzina un nākotnē vēl vairāk sadārdzinās fosilo energoresursu izmantošanu. Tomēr pamatā tagadējais cenu kāpums ir skaidrojams ar spekulatīvām norisēm biržās; tādēļ tas visdrīzāk – kā sācies, tā arī beigsies. Galu galā ne dabasgāzes, ne naftas ieguve pagaidām objektīvu iemeslu dēļ nav samazinājusies.
"Ja skatāmies uz gāzes finanšu kontraktiem, tad pēc apkures sezonas gāzes cenas samazināsies līdz 30–40 eiro par megavatstundu. Tas, protams, ir dārgāk nekā 2020. gadā, bet dod cerību, ka turpmākie gadi varētu būt ar gāzes cenu kritumu," intervijā aģentūrai LETA nākotnes ainu iezīmēja "Latvenergo" valdes loceklis Guntars Baļčūns.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) galvenais ekonomists Filips Leins oktobrī arī uzsvēra, ka daudzi faktori tagadējā patēriņa cenu kāpumā gluži vienkārši ir saistīti ar ekonomiskās aktivitātes atsākšanos pēc pandēmijas laikā piedzīvotā.
Tieši tādēļ tie, ekonomikas uzrāvienam izlīdzinoties, kādā brīdī beigs spēlēt vērā ņemamu lomu. Vienlaikus ECB, kura pieder pie tiem, kuri uz pašreizējām norisēm iesaka raudzīties ar vēsu prātu, savas inflācijas prognozes ir palielinājusi jau piecas reizes pēc kārtas un visdrīzāk to pašu darīs nākamajā ECB padomes sanāksmē decembrī.
Lietas, par kurām nedrīkst aizmirst
Tomēr ir eksperti, kuri brīdina, ka aiz pašlaik visu uzmanību piesaistījušo energoresursu cenu uguņošanas slēpjas arī citi faktori, kurus būtu pārsteidzīgi neņemt vērā, domājot, kā inflācija varētu uzvesties turpmāk.
"Pašlaik inflācijas procesā ir vairāk tā, ko mēs nesaprotam, nekā tā, ko mēs saprotam," ziņu aģentūra "Bloomberg" citējusi Nīderlandes Centrālās bankas vadītāju un ECB padomes locekli Klāsu Knotu, kad viņš oktobrī prezentēja jaunāko Nīderlandes Finansiālās stabilitātes ziņojumu.
Knots norādīja, ka patēriņa cenu kāpums pašlaik tiešām pārsvarā ir uzlūkojams kā pārejoša parādība, tomēr investoriem būtu jāņem vērā arī citi attīstības scenāriji.
Virkne Eiropas komercbanku ekonomistu norāda uz to, ka augošās patēriņa cenas var spiest uz augšu algas, jo virkne strādājošo pēc tam, kad saņems jaunos apkures un elektrības rēķinus, dosies pie darba devējiem ar prasību par atalgojuma pielikumu. Tas savukārt var iegriezt algu–cenu spirāli, jo uzņēmēji savukārt būs spiesti celt savu preču vai pakalpojumu cenas, lai iegūtu vairāk naudas darbinieku algošanai. Arī augošas energoresursu izmaksas daudzi uzņēmumi var izvēlēties "padot tālāk" patērētājiem cenu pieauguma veidā, nevis uzņemties paši, samazinot peļņu. Tādēļ patēriņa cenu kāpums var izrādīties ilglaicīgāks, nekā tiek cerēts pašlaik.
ECB gan uz šīm bažām līdz šim ir atbildējusi, ka tās ieskatā algu pieaugums būs mērens.
Normālā situācijā par inflāciju bremzējošu spēku parasti var kļūt līdzekļu trūkums, jo gan iedzīvotāji, gan uzņēmumi kaut ko vairs nevar atļauties, tādēļ samazina patēriņu un pārdevējiem ar laiku nākas mazināt cenas, lai atgūtu pircējus. Tomēr tieši pandēmijas laiks ar šo parasti dabīgo inflācijas bremzēšanas spēku var izspēlēt ļaunu joku. Proti, pandēmijas laikā ieviesto ierobežojumu dēļ daudzi iedzīvotāji samazināja savus ierastos tēriņus ceļojumiem, restorāniem un izklaides pasākumiem, jo tādi vienkārši nenotika. Tādēļ pašlaik pietiekami lielai sabiedrības daļai ir pieauguši uzkrājumi, kuru dēļ viņi var akceptēt augstākas cenas ne tikai par komunālajiem pakalpojumiem, bet arī citām lietām. Uz to norāda arī statistikas dati. Eiropas statistikas biroja "Eurostat" aplēses liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī mājsaimniecību patēriņš uz vienu iedzīvotāju eirozonā ir audzis par 3,3%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, kamēr ienākumi ir auguši vien par 0,7%.
Savukārt jau valstiskā mērogā ir jārēķinās, ka ekonomikā ieplūst papildu nauda no Eiropas līmeņa fondiem un valstu atbalsta programmām, kuras ir paredzētas pandēmijas laika radīto seku pārvarēšanai. Tādēļ arī daudzi uzņēmumi saņems pasūtījumus projektiem, kurus citkārt, iespējams, liktu piebremzēt augošās izmaksas.
