No visbiežāk sauktajām lietām, kuras varētu mainīt Covid-19 laiks, jāpiemin digitalizācija un automatizācija, daudz lielāka uzmanība veselības aprūpei, kā arī izmaiņas ražošanas uzņēmumu piegāžu ķēdēs. Vienlaikus ir lietas, kuras var mainīties, bet var arī nemainīties. Piemēram, nav skaidrs, vai pandēmijas laiks būs radījis paliekošas izmaiņas cilvēku patēriņa ieradumos.
Tuvāk ir drošāk
Pandēmijas laikā mēs visi atklājām, ka pēkšņi nekur tālu vairs nevaram aizbraukt. Tas nebija tik uzskatāmi, bet ar pārvietošanos radās problēmas arī dažāda veida precēm un izejmateriāliem. Visskaļākā trauksme tika sacelta farmācijas nozarē, jo tieši tai sarežģītajā laikā bija jānodrošina ar preparātiem slimnīcas un iedzīvotāji. Un te smagi atriebās kādreiz pieņemtie lēmumi, kad zemāku izmaksu dēļ daudzu preparātu, bet galvenokārt zāļu aktīvo vielu ražošana bija pārcelta uz Ķīnu un Indiju.
Tās savukārt pandēmijas dēļ savas robežas slēdza un izrādījās, ka lētāk nebūt nenozīmē drošāk.
„Lūk, šis faktors noteikti mainīs farmācijas tirgu. Piemēram, ASV saskārās ar situāciju, ka lielai daļai antibiotiku aktīvās vielas tika ievestas no Ķīnas. Ķīna pandēmijas dēļ slēdza tirgu, un ASV praktiski palika bez antibiotikām. Diemžēl Covid-19 parādīja, cik šī sistēma ir vāja. Tādēļ pašlaik gan ASV, gan Eiropā ir sākušās diskusijas un noteikti tiks definēti vitāli nepieciešamie produkti, un noteikts, ka daļa no tā jāražo Eiropas Savienībā. Tāpat noteikti mēģinās dažādot valstis, kurās tiek iepirktas aktīvās vielas,” situāciju iezīmē "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis. Tieši zāļu piegāžu jautājums pašlaik ir nonācis arī uz Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta galda.
Turklāt šāda situācija ir arī daudzās citās nozarēs, kurās izejvielu un starpproduktu piegāžu ķēdes līdz gala ražotājam ir izstiepušās teju pa puspasauli. Pandēmijas laikā daudzi no šiem posmiem vai nu karantīnas vai pārvadājumu apturēšanas dēļ tika pārrauti. Tādēļ pašlaik tiek prognozēts, ka ļoti daudzi ražotāji apsvērs iespēju savas piegāžu ķēdes pārcelt tuvāk un samazināt tajās esošo posmu skaitu.
Šī ir iespēja arī Latvijai, jo Eiropas Savienībā mēs joprojām esam salīdzinoši lēta zeme.
Tiesa, patērētājiem šie procesi var atspēlēties ar augstākām gala produktu cenām.
Prom no roku darba
Vēl viena lieta, ko skaidri iezīmēja pandēmijas laiks, ir digitalizācijas un automatizācijas iespējas. Izrādījās, ka biroju darbiniekiem ir ļoti nebūtiska darba galda atrašanās vieta, ja vien ir dators un interneta pieslēgums. Savukārt ražošanā vinnētāji bija tie uzņēmumi, kur maksimāli daudz darbību tika veiktas automātiski.
„Mēs ļoti labi redzam, ka ārkārtas situācijā lietas, kuras nevarēja izdarīt gadiem, tiek sakārtotas dažu dienu laikā. Tādēļ uz digitālās transformācijas procesu, kurš šodien notiek vairāk vai mazāk piespiedu kārtā, mēs varam skatīties tikai pozitīvi,” atzīst "Latvijas Mobilā telefona" prezidents Juris Binde.
Latvijā gan ļoti daudz vēl ir jādara. Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācijas rīkotajā kampaņā "Gudrā Latvija", kura gan sākās krietni pirms pandēmijas, ļoti skaidri parādījās: lai gan Latvija var lepoties ar ātru internetu, e-parakstu un citiem inovatīviem risinājumiem, vairuma uzņēmēju izpratne par digitalizācijas piedāvātajām iespējām ir visai viduvēja.
Dažiem zināšanas par to, ko viņu darbā var dot dažādi informācijas tehnoloģiju risinājumi, pat nesniedzas tālāk par grāmatvedības programmām. Visdrīzāk, šis laiks daudz ko būs mainījis.
Vienlaikus parādās arī potenciālie riski. Pandēmijas laikā daudzi digitālie risinājumi pasaulē tika ieviesti steigā, lai varētu turpināt darbu. Tādēļ Pasaules ekonomikas foruma veiktajā aptaujā dažādu uzņēmumu riska vadītāji tieši kiberuzbrukumus un datu izkrāpšanu sauc kā trešo lielāko risku, ko viņu kompānijām var radīt pandēmijas laiks.
Parādi jāatdod
Vēl viena lieta, ar kuru, normalizējoties situācijai, visdrīzāk būs jārēķinās vairumā valstu, ir nodokļu pārskatīšana un to likmju kāpums.
Pandēmijas laikā teju visas valstis nonāca dilemmas priekšā: kas ir svarīgāk – glābt cilvēku dzīvības vai netraucēt ekonomikas darbu? Izšķiršanās bija par labu iedzīvotāju dzīvību glābšanai, maksimāli apturot vīrusa izplatību.
Cena par to ir bezprecedenta lēmumi par robežu slēgšanu, pārvietošanās ierobežošanu, pulcēšanās aizliegšanu, kas apturēja ļoti daudzas norises ekonomikā. Lai kaut kā to kompensētu un galvenais - atjaunotu ekonomisko aktivitāti -, tagad tiek īstenoti plaši atbalsta pasākumi. Vairums valstu, ieskaitot Latviju, tādēļ aizņemas.
Taču parādi būs jāatdod. Tādēļ nav jābūt lielam pareģim, lai saprastu, ka nākotnē valstis pārskatīs iespējas iekasēt papildus līdzekļus.
„Valstīm būs jāatrod ceļi, kā celt ieņēmumus. Situācijas atšķirsies, bet šis būs viens no lielajiem krīzes mantojumiem, ar kuru valstīm būs jātiek galā,” brīdina Starptautiskā Valūtas fonda galvenā ekonomiste Gita Gopinata.
Vai patērēsim mazāk un dzīvosim zaļāk?
Vienlaikus diezgan neskaidrs jautājums ir, vai un kā pandēmijas laiks mainīs patēriņa ieradumus sabiedrībā. Sēžot mājās, diezgan daudzi cilvēki atklāja, kuru lietu „no iepriekšējās dzīves” viņiem patiesi pietrūkst, bet bez kurām, izrādās, pilnīgi mierīgi var iztikt, vienlaikus samazinot savus izdevumus.
Tādēļ ir pilnīgi iespējams, ka daži no ieradumiem, kuri izveidojās pandēmijas akūtākajos mēnešos, būs uz palikšanu un kopējais preču un pakalpojumu patēriņš arī pēc krīzes saglabāsies mazāks nekā pirms tam. To var veicināt arī tas, ka daļa cilvēku pandēmijas laikā būs zaudējuši darbu vai daļu ienākumu, bet citi pastiprināti uzkrās gadījumam, ja krīze atkārtojas.
Tomēr ar patēriņa izmaiņām var iznākt tāpat kā ar Jaunā gada solījumiem – pirmajās dienās pie tiem cītīgi turamies, bet pēcāk viss var ieiet arī vecajās sliedēs.
Tomēr pēcpandēmijas laiks ir laba iespēja ne tikai pārskatīt personīgos, bet arī sabiedrības ieradumus kopumā, un uz to pašlaik aicina vides aktīvisti.
„Kad mēs ieklausāmies zinātnē, saprotam, kāda ir likme, un mums ir skaidrs, kas jādara, mēs varam stāties pretī krīzēm. Es domāju, ka galvenais ir likt pirmajā vietā cilvēku un planētas veselību. Tieši tas notiek Covid-19 laikā, bet tas daudzos gadījumos nenotiek klimata izmaiņu gadījumā, jo fosilo kurināmo un lauksaimniecības lielās kompānijas ir ieinteresētas, lai nekas nemainītos. Tas, ko mēs esam iemācījušies no pandēmijas, ir, ka to ir iespējams mainīt,” uzskata „Greenpeace International” izpilddirektore Dženifera Morgana.
Tieši zaļais kurss ir lieta, uz kuru mudina arī Eiropas Komisija, un ekonomikas pārveide uz videi draudzīgāku saimniekošanu ir viens no nosacījumiem, lai Eiropas Savienības valstis varētu saņemt līdzekļus arī no iecerētajām Eiropas atbalsta programmām Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai.
