Darbā tiek laisti dīkstāves pabalsti, subsīdijas darbavietām un citi instrumenti. Vai tas palīdzēs pārlekt pāri pandēmijas izsistajai bedrei ekonomikā, to gan rādīs tikai laiks.
Savukārt darba ņēmējiem pašlaik vairāk ir jānoskaņojas uz jaunu prasmju apgūšanu, jo pandēmija ir radījusi milzīgu grūdienu tehnoloģiju ienākšanai daudzās nozarēs. Un tas būs uz palikšanu arī pēc pandēmijas beigām. Savukārt par algu pielikumiem daudzi varēs uz kādu laiciņu aizmirst. Arī Latvijā daudzu piesauktais jaunais emigrācijas vilnis pašlaik drīzāk izskatās pēc teorētiskas iespējas, kurai praksē var rasties diezgan daudzi šķēršļi.
Pagaidām nodarbinātība turas
Precīzi dati par izmaiņām darba tirgū Eiropā pašlaik ir apkopoti par gada pirmo ceturksni. Jāatceras, ka tas ir laiks, kad pandēmija vēl visas Eiropas valstis nebija skārusi, un, kamēr dažās vīruss jau plosījās ar pilnu spēku, citās cilvēki mierīgi vēl devās ikdienas gaitās. Tomēr arī šie pirmie dati liecina, ka ļoti agrīnās stadijās ieviestie atbalsta pasākumi darbavietu saglabāšanai savu artavu ir devuši, jo nodarbinātībā ir sarukusi daudz mazāk nekā Eiropas valstu iekšzemes kopprodukts (IKP).
Eiropas statistikas biroja „Eurostat” apkopotie dati liecina: Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu IKP gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ir krities par 3,2%, bet ES nodarbināto personu skaits ir sarucis vien par 0,1%. Tiesa, to, ka problēmas ir klāt, apliecina kaut vai tas, ka Eiropas ceturkšņa nodarbinātības līmenī ir reģistrēts pirmais kritums kopš 2013. gada.
Bez lieliem pārsteigumiem redzams, ka nodarbinātība Eiropā samazinājusies tādās nozarēs kā transports, tirdzniecība, tūrisms un ēdināšana, rūpniecība, kultūra un izklaide.
Savukārt informācijas tehnoloģiju sektorā nodarbinātība ir pat augusi.
Jaunākus datus „Eurostat” ir apkopojis par bezdarbu ES dalībvalstīs aprīlī. Augstākais bezdarba līmenis ES dalībvalstu vidū aprīlī bijis Spānijā - 14,8%, bet ar 9% seko Latvija. Tad Kipra - 8,9%, Francija - 8,7%, Lietuva - 8,6%. ES vidēji bezdarba līmenis, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem, aprīlī pieaudzis līdz 6,6% salīdzinājumā ar 6,4% martā. "Eurostat" aplēses liecina, ka aprīlī blokā bez darba bija 14,079 miljoni cilvēku. Salīdzinājumā ar martu bezdarbnieku skaits pieaudzis par 397 000.
Tiesa ir viena piebilde. „Eurostat” brīdina – kaut arī līdz šim nodarbinātības un bezdarba dati vēl neliek sist trauksmes zvanus un krietni atpaliek kaut vai no iepriekšējā finanšu krīzē piedzīvotajiem, tie var būt arī mānīgi. Proti, te ir jāatceras, ka daudzās Eiropas valstīs bija ieviesta stingra karantīna, bet skolas pārgāja uz attālinātām mācībām. Tas liek domāt, ka daudzi bezdarbnieki vispār pārtrauca meklēt darbu un vairs nereģistrējās nodarbinātības iestādēs, jo bija spiesti nodarboties, piemēram, ar savu bērnu mājmācību. Tādēļ, beidzoties mācību gadam un sākoties visu noteikto ierobežojumu mīkstināšanai, bezdarbs var pacelties.
Darbs joprojām ir
Vienlaikus, ja dažos ekonomikas sektoros nodarbinātības iespējas pašlaik ir visai drūmas, tas nebūt nenozīmē, ka darba nav citur. Tas tikai kārtējo reizi nozīmē, ka cilvēkiem ir jāspēj būt elastīgiem un gataviem apgūt jaunas prasmes.
Tie paši „Eurostat” dati liecina, ka pirmajā ceturksnī nedaudz augstāks nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji Latvijā bijis darbvietu vakanču līmenis, kas izteikts procentuāli kā attiecība starp kopējo pieejamo vakanču skaitu pret visām darbvietām ekonomikā - jau aizņemtajām un vakantajām. Latvijā vakanču līmenis pirmajā ceturksnī bija 2%. Gan ES, gan eirozonā vidēji vakanču līmenis pirmajā ceturksnī bija 1,9%.
Tiesa, tas, ka ir brīvas vakances, ne vienmēr nozīmē iespēju strādāt. Ir profesijas, kuru pārstāvji var salīdzinoši veiksmīgi „migrēt” starp dažādām nozarēm un uzņēmumiem. Bet ir arī tādas jomas, kur būs vien jāgaida, kad darbība atjaunosies. Piemēram, tas attiecas uz aviāciju, kura pandēmijas laikā burtiski palika „uz zemes”. Tādēļ apjomīgas darbinieku atlaišanas notika ne tikai Latvijas „airBaltic”, bet teju visās Eiropas aviokompānijās.
Attiecīgi lidmašīnu apkalpēm un citiem aviācijā strādājošajiem, ja vien viņi nav gatavi radikāli mainīt savu nodarbošanos, nāksies gaidīt, kad pamazām atjaunosies lidojumi.
Tas pats attiecas uz kultūras darbiniekiem un citiem pandēmijas smagāk skartajos sektoros nodarbinātajiem.
Eksperti gan atzīst, ka attīstība darba tirgū pašlaik ir viens no visgrūtāk prognozējamajiem jautājumiem pēc pandēmijas, jo ļoti daudz būs atkarīgs no valdību lēmumiem par atbalsta pasākumiem. Viens gan ir skaidrs – no pēdējos gados redzētās atalgojuma pieauguma tendences uz kādu laiku būs jāatvadās.
Taču nebūt tik skaidrs nav tas, vai Latviju gaida otrs emigrācijas vilnis, kuru daži pašlaik mēdz piesaukt.
Šī prognoze drīzāk balstās iepriekšējās krīzes pieredzē, nevis jaunajā situācijā. Ja iepriekšējās krīzes laikā Latvija bija viena no smagāk cietušajām Eiropas valstīm, tad tagad drīzāk pat ir otrādi. Darbavietas ir zaudētas arī lielajās Eiropas ekonomikās un dažās pat krietni lielākā īpatsvarā nekā Latvijā. Tādēļ iespēja atrast darbu Lielbritānijā, Vācijā vai Francijā pašlaik vairāk būs atkarīga no nozares un darbinieka individuālajām prasmēm.
„Tieši bezdarbs un sociālie jautājumi būs tās problēmas, kuras daudzām valstīm būs ļoti grūti risināt. Dīkstāves pabalsti ir īstais instruments, lai amortizētu īstermiņa problēmas. Taču ilgtermiņā, ja uzņēmumi bankrotēs vai nevarēs nodarbināt tik daudz darbinieku kā pirms tam, tas vairs nepalīdzēs. Tādēļ es prognozēju, ka darbaspēka kustība būs krietni mazāka. Turklāt mēs arī redzam daudzas nozares, kurās uzņēmumu īpašnieki arvien vairāk nosliecas par labu automatizētu risinājumu ieviešanai, aizvietojot darbaspēku,” intervijā aģentūrai LETA jauno realitāti Eiropas darba tirgū iezīmē auditorkompānijas "EY" partneris Baltijas valstīs Guntars Krols.
