No sākuma gan jāatspēko daži mīti. Piemēram, pilnīgi lieka ir gaušanās par to, ka Latvijai ir nodarīts pāri un ļaunais “Moneyval”, pērn nosakot Latvijai pastiprinātu uzraudzības režīmu, mūs ir sodījis daudz bargāk nekā citas valstis, kurās arī problēmu netrūkst.
Bardzība aug
Jāsāk ar to, ka “Moneyval” ik pa laikam uzlabo savus vērtēšanas kritērijus, jo naudas atmazgāšanā rodas jauni veidi un paņēmieni. Pašlaik notiek vērtēšanas piektā kārta un ir diezgan bezjēdzīgi Latviju, kura “pa ausīm” ir dabūjusi šajā kārtā, salīdzināt ar valstīm, kuras pagaidām ir vērtētas iepriekšējā kārtā, kur bija citi, vieglāki kritēriji.
Te jāpiebilst, ka pašlaik piektajā kārtā izvērtēta ir aptuveni puse “Moneyval” pārziņā esošo valstu, pārējās gaida savu kārtu. Vērtēšana nenotiek ļoti ātri, piemēram, šogad jaunos vērtējumus saņems Moldova, Malta, Kipra un Gibraltārs, bet “Moneyval” ekspertu vizītes notiks Slovākijā un Gruzijā. Latvija „pārlēca pāri” ceturtās kārtas vērtējumam un uzreiz pieprasīja savu vērtējumu piektajā kārtā, jo vēlējās iestāties OECD.
Piektā kārta tiešām parāda, ka “Moneyval” ir kļuvis daudz skarbāks un ar jaunu skatu vērtē daudzus parametrus, galveno uzsvaru liekot uz naudas atmazgāšanas apkarošanas efektivitāti katrā valstī. Tikko tāds pats pastiprinātas uzraudzības režīms kā Latvijai tika piemērots arī Lietuvai. Tāpat pastiprināti uzraugāmo pulciņā nesen nonāca Čehija. Jau iepriekš tajā ir nonākušas Andora, Ungārija, Serbija, Slovēnija, Albānija un vēl dažas valstis.
Piektajā kārtā vēl nav vērtēta Igaunija, bet zinot norises ap “Danske Bank” Igaunijas filiāli, būtu naivi domāt, ka tai gaidāms maigāks vērtējums kā Latvijai un Lietuvai.
Lēmumu par Latvijas vasaras beigās iesniedzamo ziņojumu “Moneyval” plenārsesijā izskatīs decembrī, un tad arī gaidāms lēmums.
Latvija savā ziņojumā noteikti norādīs uz jomām, kur ir sasniegts progress, bet plenārsesijas dalībniekiem būs jālemj, vai tas ir pietiekams. Pirms Latvijas piektajā kārtā vērtēto valstu ziņojumu izskatīšana “Moneyval” plenārsesijās lielākoties ir beigusies ar to, ka valstis ir atstātas pastiprinātas uzraudzības režīmā, lai turpinātu novērst problēmas jomās, kur uzlabojumi nav bijuši pietiekami. Latvijas gadījumā tas pat būtu labs variants.
Cerēt uz pietiekamu progresu visās jomās, kur esam saņēmuši neapmierinošas atzīmes, tikai viena gada laikā varētu būt pārāk optimistiski.
Taču sliktākajā gadījumā mums draud tā saucamais “pelēkais saraksts”.
“Pelēkā saraksta” draudi
Arī tā saucamais “pelēkais saraksts”, kas ik pa laikam tiek piesaukts Latvijā, ir apvīts ar daudz mītiem. Praktiski tas nozīmē to, ka “Moneyval” valstis nosūta “labošanas darbos” pie “lielā brāļa” – Finanšu darījumu darba grupas (Financial Action Task Force- FATF), kura ir galvenā starptautiskā organizācija, kuras galvenais pienākums ir vērtēt, kā ar naudas atmazgāšanas apkarošanu sokas dažādās valstīs. Tās pārziņā ir arī divi saraksti, kurus tautas valodā dēvē par “pelēko” un “melno”.
“Pelēkajā” sarakstā ir valstis, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā, bet kuras rīkojas vai vismaz ir apņēmušās rīkoties, lai šos trūkumus novērstu. No “Moneyval” pārziņā esošajām valstīm pašlaik šajā sarakstā ir Serbija. Savulaik tur bijusi nosūtīta arī Bosnija un Hercogovina, Ungārija, Krievija, Ukraina. Taču pārsvarā tur atrodamas Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas valstis. Tikmēr “melnajā sarakstā” ir iekļautas valstis, kurās ir ne tikai stratēģiski trūkumi, bet kuras neko arī nedara, lai tos novērstu. Šajā sarakstā ir, piemēram, Ziemeļkoreja un Irāna.
Serbija FATF uzraudzībā nonāca 2018. gada februārī. Savukārt Bosnija un Hercogovina “pelēkajā sarakstā” iekļuva 2015. gada jūnijā, bet 2018. gada februārī ar FATF uzslavu par būtisko progresu šo sarakstu atstāja un atkal pievienojās tikai “Moneyval” uzraugāmo valstu lokam.
Valsts atrašanās „pelēkajā sarakstā” nozīmē, ka sadarbības partneriem ir jāvērš uzmanību uz to, ka no šīs valsts jeb šajā valstī strādājošajām finanšu iestādēm potenciāli var nākt tā saucamā “netīrā nauda”. Tādēļ par ikvienu naudas pārskaitījumu sadarbības partneris vai tā banka var prasīt daudz un dažādus dokumentus, kuri pamatotu darījuma ticamību un naudas izcelsmi, tādējādi krietni apgrūtinot biznesu. Atšķirībā no Serbijas, mūsu dzīvi vieglāku var padarīt eirozona, jo tajā darbojas vienotā maksājumu telpa, kurā pārskaitījumi būs jānodrošina jebkurā gadījumā. Tomēr jāatceras, ka Latvijai nozīmīgi tirgi atrodas arī ārpus eirozonas, piemēram, Lielbritānija, Zviedrija, Polija, NVS valstis utt.
Tāpat tas būtu pamatīgs trieciens Latvijas reputācijai, kas savukārt apdraud jaunu investīciju piesaisti, kā arī starptautisko sadarbību.
Pats “Moneyval” atklāti runā par to, ka cīņa ar naudas atmazgātājiem ir izrādījies koks ar diviem galiem.
Ir virkne starptautisko finanšu institūciju, kuras, lai būtu tālāk no problēmām, atmet ar roku sadarbībai ar tām valstīm vai reģioniem, kuri parādās “Moneyval” un FATF ziņojumos, un nemaz necenšas iedziļināties detaļās. Līdz ar to par cietējiem kļūst ne tikai naudas atmazgāšanā iesaistītie, bet pilnīgi visi. “Moneyval” pārstāvji pat ir rīkojuši sanāksmes Ņujorkā, lai lielajām Volstrītas bankām skaidrotu, ka korespondējošo attiecību pārtraukšana ar Austrumeiropas bankām nav tā labākā reakcija uz ziņojumiem par progresu naudas atmazgāšanas novēršanā.
