Skaitļi un fakti: Londonas Sitija jau skaita «Brexit» radītos zaudējumus

Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) - ''Brexit'' (breksita) - ietekme tiek mērīta daudz un dažādās jomās, bet viena no lielākajiem zaudētājiem var izrādīties slavenā Londonas Sitija, kur koncentrējas liels daudzums banku, apdrošinātāju, aktīvu pārvaldnieku un citu finanšu industrijas spēlētāju.

Finanšu sektors dod vienu no lielākajiem pienesumiem Lielbritānijas pakalpojumu eksportā un nodrošina ap 6,5% no Lielbritānijas iekšzemes kopprodukta.

Londonas Sitija jau skaita «Brexit» radītos zaudējumusInguna Ukenābela
    Pēdējā gada laikā teju katru mēnesi kāda liela banka vai apdrošināšanas kompānija paziņoja par sava galvenā Eiropas „sēdekļa” pārcelšanu uz kontinentālo Eiropu vai Īriju, līdzi ņemot arī miljardos eiro mērāmus aktīvus un darbinieku tūkstošus. Šo kustību varam novērot arī tepat kaimiņos Lietuvā, kuras kapitāla tirgus regulatoru savukārt ar pieteikumiem par ES licences saņemšanu pārpludinājuši finanšu tehnoloģiju jeb „fin-tech” uzņēmumi.

    Aizgājēju rindas aug

    Londona ir viens no pasaules lielākajiem finanšu centriem. Globālo finanšu centru indeksa jaunākajā – šā gada marta – izlaidumā Londona ierindota otrajā vietā, piekāpjoties vien Ņujorkai. No Eiropas finanšu centriem pirmajā indeksa desmitniekā vēl atrodama tikai Cīrihe un Frankfurte. Par to, ko breksits nozīmē Londonas Sitijai, daiļrunīgi liecina arī šis indekss -, ja iepriekš Londona un Ņujorka sparīgi „karoja” par pirmo vietu, tad tagad Londonas vērtējums arvien vairāk atpaliek un tai jau uz papēžiem min trešajā vietā esošā Honkonga.

     

    Londonas Sitijas varenība tagad arī ir galvenais iemesls tās postam. Londonā kā jau globālā centrā koncentrējās finanšu kompānijas, kuras interesē ne tikai Lielbritānijas tirgus, bet arī starptautiska vēriena darījumi. Tiem savukārt ļoti būtiska ir viena no ES pamatbrīvībām – brīva kapitāla kustība visā Eiropas teritorijā, kurai breksits pārvelk treknu krustu. Tāpat tiks zaudētas tā saucamās „ES pases” un bankas nevarēs sniegt pakalpojumus Eiropas Savienības klientiem.

    Pēc ekspertu aplēsēm 2015. gadā jeb gadu pirms breksita referenduma ar Lielbritānijas klientiem bija saistīti aptuveni 48% no britu finanšu sektora ieņēmumiem, ar starptautiskām operācijām ārpus ES – 30%, bet no operācijām, kuras bija saistītas ar ES, britu finanšu sektors guva aptuveni 22% no saviem ieņēmumiem. Lielāko daļu šajā īpatsvarā veidoja tieši bankas.

    Tādēļ nav arī jābrīnās, ka

    par lielāku vai mazāku savu operāciju daļas pārcelšanu uz ES teritoriju paziņo arvien vairāk lielo banku, kuru Eiropas galvenie biroji līdz šim atradās Londonā.

    Starp lielākajiem „aizgājējiem” jāmin ASV banku giganti „Goldman Sachs”, ” JPMorgan”, „Morgan Stanley” un „Citigroup”, kuri izvēlējušies Frankfurti. Uz Parīzi savu Eiropas centrālo biroju pārceļ „Bank of America”. Savukārt „Barclays”, kurš savu Eiropas darbības centru pārceļ uz Dublinu, nu kļūs par lielāko banku Īrijā. Savukārt Eiropas lielākā banka HSBC ir izlēmusi daudzu savu Eiropas filiāļu īpašumtiesības „pārrakstīt” uz sava Francijas uzņēmuma vārda.

    Visu šo kustību dēļ biznesa informācijas portāls „Business Insider” pat ironizē, ka finanšu sektoram nu jau vairs nav svarīgi, kad un uz kādiem nosacījumiem Lielbritānija izstāsies no ES, jo pamatīgs kaitējums jau ir nodarīts.

    Te gan arī jāpiebilst, ka neviena no minētajām finanšu iestādēm pilnībā atstāt Lielbritāniju negrasās, jo tā ir un paliek nozīmīgs finanšu tirgus.

    Citiem ieguvums

    Kamēr Londonas Sitija skaita savus zaudējumus, tikmēr citi berzē rokas un mēģina nokost vairāk no breksita pīrāga. Pašlaik jau ir skaidrs, ka savus finanšu centrus pamatīgi paplašinās Frankfurte un Parīze. Savukārt Dublina, kura parasti neienāk prātā kā viena no galvenajām Eiropas finanšu galvaspilsētām, šo statusu varētu nostiprināt.

    Organizācija „Frankfurt Main Finance”, kuru savu interešu lobēšanai izveidojušas vairākas Vācijas pašvaldības un finanšu organizācijas, jau paziņojusi, ka kopumā rēķinās ar 750 līdz 800 miljardu eiro aktīvu pārvietošanu no Londonas uz Frankfurti. Tāpat piecu gadu laikā uz Frankfurti varētu tikt pārcelti ap 10 000 darbavietu.

    Lielajam finanšu tirgus kustības sākumam krietni palīdzēja arī Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka. Abas struktūras ļoti skaidri un nepārprotami paziņoja, ka

    finanšu jomā nepieļaus „pastkastīšu” uzņēmumu veidošanos, kad formāli finanšu struktūras tiktu reģistrētas ES teritorijā, bet faktiski pakalpojumus nodrošinātu no savam mītnēm Londonā.

    Proti, ES teritorijā ir jāatrodas nevis virtuāliem, bet īstiem darbiniekiem, īstiem aktīviem un grāmatvedībai.

    „Tirgus dalībnieki var izvēlēties saglabāt ES pasi. Tādā gadījumā viņiem ir jānodrošina pietiekama klātbūtne ES teritorijā jeb faktiski jāsniedz savi pakalpojumi no ES, un ir ierobežojumi, cik lielā mērā šo pakalpojumu sniegšanu var nodrošināt ārpakalpojumu veidā no Lielbritānijas,” intervijā aģentūrai LETA norādīja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

    Vērtspapīru jautājums

    Tikmēr ES uzņēmumiem diezgan pamatīgs jautājums ir par saviem emitētajiem vērtspapīriem – akcijām, dažāda veida parādzīmēm un citiem finanšu instrumentiem -, kuri tiek kotēti Londonas biržā.

    Londonas birža ir ne tikai viens no senākajiem, bet arī viens no lielākajiem pasaules kapitāla tirgiem. Tādēļ, lai piesaistītu starptautisko investoru uzmanību, daudzi uzņēmumi tieši tur ir izvēlējušies kotēt savus vērtspapīrus. Taču pēc breksita izrādīsies, ka paši uzņēmumi darbojas ES teritorijā, bet to vērtspapīri vairs neatrodas ES likumdošanas zonā. Katram atliks vien pašam izvērtēt, vai tas ir svarīgi vai nav.

    Tomēr pilnīgi noteikti tas skars Eiropas bankas un to obligācijas. Eiropas Vienotā noregulējuma valdes priekšsēdētāja Elke Kēniga intervijā aģentūrai LETA uzsvēra, ka šīs obligācijas vairs neatbildīs ES banku minimālā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībai. „Mēs bankām esam lūguši pārliecināties, ka tālākajās sarunās vai nu tiek panākta šo obligāciju dzēšana, vai nu tās tiek pārformētas atbilstoši ES likumiem,” norādīja Kēniga.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti