Skaitļi un fakti: Lidojumu un pasažieru skaits turpinās augt

Visā pasaulē diemžēl arvien ierastāka kļūst arī avioreisu kavēšanās un pasažieru nīkšana lidostā. Kāpēc tā notiek un kādi būtu risinājumi? Vai neērtības, ko nereti sagādā lidojuma gaidīšana, tiešām mūs atturēs no pašas lidošanas?

Skaitļi un fakti: Lidojumu un pasažieru skaits turpinās augtInguna Ukenābele

     

    Neatkarīgi no tā, vai Eiropas Savienības (ES) valstīm izdosies vai neizdosies panākt vienošanos par reformām Eiropas gaisa telpas pārvaldībā, lai novērstu kavējumus, lidojumu skaits turpinās augt. Tādēļ šoreiz visdrīzāk nedarbosies princips, ja problēmas risināšanu atliek pietiekami ilgi, tā atrisināsies pati no sevis.

    Eiropas aeronavigācijas drošības organizācijas “Eurocontrol” tostarp prognozē, ka 2025. gadā lidojumu skaits Eiropas gaisa telpā bāzes attīstības scenārija gadījumā sasniegs 12,7 miljonus, kas būs par 2% vairāk nekā šogad.

    Lidojam daudz un lidosim vēl vairāk

    Aviosatiksme Eiropā kļūst arvien intensīvāka, un galvenais iemesls ir saistīts ar tā saucamo zemo cenu aviokompāniju ienākšanu tirgū savulaik. Zemākās lidojumu cenas tos ir padarījušās pieejamākus daudz vairāk cilvēku. Turklāt tas ir piespiedis reformēties arī citām aviosabiedrībām, galvenokārt pārskatot cenu politiku.

    Visai loģisks ir gan pasažieru, gan lidojumu skaita pieaugums, kas pašlaik ir izraisījis problēmas ar lidojumu vadīšanas nepietiekamo kapacitāti Eiropā. Pēdējos gados straujākais lidojumu skaita kāpums ir bijis vērojams 2017. un 2018. gadā. Pērn Eiropas gaisa telpā lidojumu skaits arī pārsniedza 11 miljonu atzīmi.

    Saskaņā ar “Eurocontrol” prognozēm lidojumu skaits turpinās augt, bet visdrīzāk tas nenotiks tik strauji kā iepriekšējos gados. Tā šogad varētu notikt 11,3 miljoni lidojumu, bet 2025. gadā bāzes scenārija gadījumā tas var sasniegt 12,7 miljonus lidojumu. Tiesa vēl ir arī optimistiskais un pesimistiskais scenārijs, kuros modelēts lidojumu skaita pieaugums dažādu labvēlīgu vai nelabvēlīgu notikumu iespaidā. Tomēr pat pesimistiskais scenārijs paredz, ka lidojumu skaits turpina augt.

     

    Lidojumu skaits saskaņā ar “Eurocontrol” prognozēm palielināsies arī Latvijā. Šogad tas varētu augt par 4,8%, bet nākamgad – par 3,1%.

    Savukārt 2025. gadā, salīdzinot ar pagājušo gadu, lidojumu skaits Latvijas gaisa telpā varētu kopumā pieaugt par 2,3%. Visai līdzīga attīstība varētu notikt arī mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Te gan jāuzsver, ka lidojumu skaita pieaugums nenozīmē tikai to, ka vairāk lidmašīnu lidos no Rīgas un uz Rīgu. Palielināsies arī to lidojumu skaits, kuri Latvijas gaisa telpu tikai šķērso.

    Baltijas valstis gan nav tās, kur tiek paredzēts straujākais lidojumu skaita pieaugums Eiropā. Visintensīvāk gaisa satiksme pieaugs pār Balkānu un Centrāleiropas valstīm.

    Izaugsme arī pasaulē

    Eiropa gan nākotnē nebūs straujāk augošais aviācijas tirgus, un šajā ziņā uzvarētāja laurus plūks Āzija. Starptautiskā gaisa transporta asociācija (InternationalAir Transport Association (IATA)) prognozē, ka līdz 2037. gadam kopējais aviopasažieru skaits pasaulē dubultosies, sasniedzot 8,2 miljardus. Turklāt jau nākamo piecu sešu gadu laikā pasaules lielākā gaisa satiksmes tirgus godu no ASV varētu pārņemt Ķīna. Savukārt Lielbritāniju no trešās vietas varētu izstumt Indija, kā arī pēc zināma laika apsteigt Indonēzija.

    IATA prognozē, ka 2037. gadā pasaules lielāko aviācijas tirgu desmitniekā joprojām būs Lielbritānija, Spānija, Vācija un Francija – taču tikai tā otrajā pusē. Savukārt Itālija no “desmitnieka” visdrīzāk izkritīs.

    Tomēr, neraugoties uz spēka samēru izmaiņām, arī pēc IATA prognozēm Eiropas aviācijas tirgū turpināsies izaugsme. Visticamāk, pasažieru skaita ziņā tas augs par 2% līdz 1,9 miljardiem pasažieru 2037. gadā.

    Vienlaikus infrastruktūras problēmas, augot lidojumu un pasažieru skaitam, nav tikai Eiropai raksturīgas, un uz tām norāda arī IATA vadība.

    “Pasaule no labākiem transporta savienojumiem ievērojami iegūst. Taču šajā posmā lidostas un gaisa satiksmes kontroles dienesti nebūs spējīgi tikt galā ar arvien augošo pieprasījumu. Valdībām un infrastruktūras pārvaldītājiem ir stratēģiski jāplāno nākotne. Šodien pieņemtie lēmumi ietekmēs to, kādu pienesumu aviācija dos to reģioniem,” uzsvēris IATA ģenerāldirektors Aleksandrs deŽiniaks.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti