Skaitļi un fakti: Latvijas mājsaimniecību bagātība – mazākā eirozonā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Kaut arī kopš tūkstošgades sākuma ievērojami auguši gan Latvijas iedzīvotāju ienākumi, gan pirktspēja, Latvijas mājsaimniecību kopējā bagātība joprojām ir zemākā eirozonā, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) apkopotie dati, kuros mērīti ne tikai ienākumi, bet viss, kas mājsaimniecībām pieder.

Skaitļi un fakti: Latvijas mājsaimniecību bagātība mazākā eiro zonā
00:00 / 03:18
Lejuplādēt

Šādus datus gan ir daudz grūtāk apkopot, tādēļ ECB līdz šim divas reizes veikusi apjomīgus mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojumus eiro zonā. Pēdējais apsekojums noslēdzās 2015. gadā un liecina, ka vidējā Latvijas mājsaimniecību neto bagātība jeb tas, kas cilvēkiem ir piederējis, atrēķinot parādus, veidoja 40 tūkstošus eiro, kas ir vismazāk eirozonā. Tur vidējais neto bagātības rādītājs ir 223,3 tūkstoši eiro uz mājsaimniecību.

Būs gan grūti salīdzināt, kā tas ir laika gaitā mainījies, jo pirmā apsekojuma laikā 2010. un  2011. gadā Latvija vēl nebija eirozonā un pētījumā nepiedalījās. Tomēr vairākas mājsaimniecību labklājību veidojošas komponentes, kuras mēra arī statistika, piemēram, mājsaimniecību uzkrājumi, gadu no gada ir palielinājušās. Līdz ar to var secināt, ka Latvijas mājsaimniecības noteikti ir bagātākas nekā kādreiz.

Augsta nevienlīdzība

Vienlaikus tāpat kā datos par mājsaimniecību ieņēmumiem arī to kopējās bagātības aplēsēs Latvijā ir vērojama salīdzinoši augsta nevienlīdzība starp turīgākajām un pārējām mājsaimniecībām.

Kā jau minēts, vidējā Latvijas mājsaimniecību neto bagātība ECB pētījumā lēsta ap 40 tūkstošiem eiro. Tomēr tā ir sava veida „vidējā temperatūra slimnīcā”, jo kopējā bagātība tiek izdalīta uz visu mājsaimniecību skaitu. Daudz skaudrāka aina paveras, kad tiek lietots tāds statistiskais rādītājs kā mediāna jeb vidējā vērtība. Tēlaini izsakoties, tad visas mājsaimniecības nostāda rindā, sākot ar bagātāko un beidzot ar vistrūcīgāko, un izvēlas to, kura stāv rindas vidū. Tā kā Latvijā ir ļoti augsta nevienlīdzība, mums vairums cilvēku ir nabadzīgākajā pusē un

Latvijas mājsaimniecību neto bagātības mediāna ir vien 14,2 tūkstoši eiro.

Tieši tā ir summa, ap kuru grozās vidējās Latvijas mājsaimniecības bagātība. Un tā ir septiņas reizes mazāka par mediānas vidējo vērtību eiro zonā – 104,1 tūkstoti eiro.

Tādējādi eirozonā kopumā vidējā mājsaimniecību neto bagātības vērtība pārsniedz mediānas vērtību divas reizes, bet Latvijā gandrīz trīs reizes, kas nozīmē, ka „bagātības smagums” iedomātajā mājsaimniecību rindā ir daudz vairāk novirzīts uz turīgo mājsaimniecību pusi.

ECB dati liecina, ka

10% Latvijas turīgāko mājsaimniecību neto bagātības mediāna ir 149,8 tūkstoši eiro, bet 20% trūcīgāko Latvijas mājsaimniecību neto bagātības mediāna pat nesasniedz vienu tūkstoti eiro,

kas nozīmē, ka šie cilvēki dzīvo no rokas mutē vai arī tiem piederošais ir līdzvērtīgs ar viņu parādiem. 

 

Tāpat atšķirības redzamas vecuma struktūrā. Eirozonā vislielākā neto bagātība ir tām mājsaimniecībām, kuru atbildētājpersona ir pirmspensijas vecumā, bet Latvijā tām mājsaimniecībām, kur atbildētājpersonas vecums ir no 35 līdz 44 gadiem. Tādējādi redzams, ka galvenais mājsaimniecību labklājības pamats Latvijā joprojām ir tagadējie ienākumi, kuri šai vecuma grupai ir lielākie, nevis mūža gaitā uzkrātais.

Daudz mājokļu, maz vērtslietu

Mājsaimniecību bagātību veido ne tikai to ienākumi, bet arī tas, kas tām pieder. Latvijas mājsaimniecības uz pārējās eirozonas fona izceļas ar to, ka tām pieder salīdzinoši daudz nekustamo īpašumu. Latvijas Bankā, kuras pētnieki ECB mājsaimniecību apsekojumu veica Latvijā, norāda, ka to var skaidrot ar privatizācijas politiku, kad savulaik Latvijas iedzīvotāji par privatizācijas sertifikātiem salīdzinoši lēti varēja iegūt savā īpašumā mājokļus, kuros dzīvoja, kā arī nekustamo īpašumu denacionalizāciju. Rezultātā 76% Latvijas mājsaimniecību pieder tas mājoklis, kurā tās dzīvo, bet vēl 39,1% vēl kāds cits nekustamais īpašums. Eirozonā vidēji šis rādītājs ir attiecīgi 61,2% un 24,1%.

Tomēr Latvijas mājsaimniecībām piederošo nekustamo īpašumu vērtība ir salīdzinoši zema.

Ņemot vērā, ka vairāk nekā puse Latvijas dzīvojamo ēku ir būvētas padomju laikā, tas arī nav liels pārsteigums.

Vienlaikus Latvijas Bankā norāda, ka, iespējams, mājsaimniecībām piederošo nefinanšu aktīvu vērtība Latvijā ir novērtēta pat par zemu. Viens iemesls ir objektīvs – apsekojuma veikšanas laikā mājokļu tirgus joprojām nebija atkopies pēc krīzes un to cenas bija zemākas nekā šodien.

Savukārt otrs iemesls ir subjektīvs un saistīts ar pašu cilvēku izpratni par to, cik vērtīgs ir tas, kas viņiem pieder. Uz to visai spilgti Latvijas gadījumā norāda arī tādi mājsaimniecību aktīvi kā vērtslietas. Apsekojuma laikā Latvijas mājsaimniecības nosaukušas ļoti zemu tām piederošo juvelierizstrādājumu, mākslas darbu, senlietu skaitu un vērtību. To, ka tām pieder vērtslietas, minējuši vien 3,2% Latvijas mājsaimniecību. Salīdzinājumam – eirozonā kopumā to pieminējuši  45,4% mājsaimniecību. No vienas puses, Latvijas mājsaimniecībām visdrīzāk tiešām pieder mazāk vērtslietu nekā bagāto Eiropas valstu ģimenēm. Tomēr, no otras puses,

milzīgā atšķirība drīzāk liek domāt, ka Latvijā daudzi nemaz nezina sev piederošas gleznas vai senlietas vērtību un neuzskata to par vērā ņemamu īpašumu.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti