Lai gan daudzās brīvās dienas gada nogalē tā vien aicina laiku pavadīt aktīvi, aptaujas liecina ko citu. Diemžēl pēdējos gados arvien pieaug tas laiks, ko Latvijas iedzīvotāji izvēlas pavadīt izteikti pasīvi – vērojot TV ekrānu vai gluži vienkārši guļot. Savukārt aktīvs brīvā laika pavadīšanas veids, vai tā būtu sportošana, kultūras pasākumu apmeklēšana vai piedalīšanās kādā amatiermākslas kolektīvā, tiek minēta retāk.
Brīvdienas uz dīvāna
Pērn tika publiskots Kultūras ministrijas pasūtīts pētījums pa Latvijas iedzīvotāju kultūras patēriņa tendencēm, kura ietvaros tika veikta aptauja arī par to, kā vispār Latvijas iedzīvotāji mīl pavadīt savu brīvo laiku. Ar lielu atrāvienu pār visiem citiem brīvā laika pavadīšanas veidiem izrādās dominē TV un filmu skatīšanās mājās. To kā savu brīvā laika pavadīšanas veidu pērn minējuši 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Tam ar 53% seko gulēšana un atpūta mājās, bet ar 47% mūzikas klausīšanās.
No vienas puses tas nav nekas slikts, jo laikam gan neatradīsies neviens cilvēks, kurš visu laiku ir spējīgs aktīvi darboties, un katrs no mums savu laiciņu ir pavadījis, vienkārši gulšņājot uz dīvāna. Tomēr jautājums ir par to, vai šāds izteikti pasīvs brīvā laika pavadīšanas veids atrodas veselīgā līdzsvarā ar aktīvāku un piepildītāku darbošanos.
Mazāk nekā puse jeb 47% aptaujas dalībnieku ir norādījuši, ka brīvo laiku mēdz pavadīt kopā ar draugiem, 45% minējuši pastaigas, bet 37% - darbu mājā vai dārzā. Savukārt kultūras pasākumu apmeklēšanu minējuši vien 26% aptaujāto, bet sportošanu un aktīvo atpūtu – 25%. Lai gan lepojamies ar savu tautas mākslas kultūru, dalību kādā amatiermākslas kolektīvā kā regulāru brīvā laika nodarbi minējuši vien 3% aptaujāto.
Šādi pētījumi nav veikti bieži – tikai 2016. un 2018.gadā -, tādēļ ir arī ļoti grūti pateikt, kā situācija mainās ilgākā laika periodā, taču jau šo divu aptauju rezultātu salīdzinājums liecina, ka palielinās tieši to iedzīvotāju skaits, kuri priekšroku dod pasīvai atpūtai, secinājuši Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījuma autori.
Vidējais latvietis un eiropietis ļoti tuvu
Identiskas aptaujas Eiropas mērogā nav veiktas, tādēļ nav arī rezultātu, kurus tiešā veidā varētu salīdzināt. Tomēr, spriežot pēc pētījumiem par eiropiešu aktīvās atpūtas pavadīšanas veidiem,
Latvija uz citu valstu fona īpaši neizceļas, un mēs nebūt neesam tie lielākie gulētāji uz dīvāna.
Eiropas statistikas biroja „Eurostat” dati liecina, ka vismaz reizi gadā kino, teātri, koncertu, kādu citu kultūras aktivitāti vai kultūrvēsturisku vietu ir apmeklējuši 64% Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāju, un Latvijas iedzīvotāji ar 63% rādītāju tam ir ļoti tuvu. Pēdējie dati gan ir pieejami tikai par 2015. gadu, jo šādus pētījumus „Eurostat” veic ar piecu gadu intervālu. Tomēr tie liecina, ka visaktīvākie kultūras norišu baudītāji Eiropā ir Ziemeļvalstīs un Šveicē. Tā gada laikā vismaz vienu kultūras pasākumu vai vietu ir apmeklējuši 90% islandiešu, 86% Šveices un Norvēģijas iedzīvotāju, kā arī 85% dāņu un zviedru. Savukārt viskūtrākie kultūras norišu apmeklētāji atrodami bijušajā Dienvidslāvijas teritorijā, kā arī Bulgārijā un Rumānijā, kur aktivitāte ir zem 40%. Tostarp Latvijas iedzīvotāji naskāk nekā daudzu citu ES dalībvalstu pārstāvji apmeklē izrādes un koncertus, lasa grāmatas un tiekas ar draugiem, bet zemāki rādītāji nekā vidēji ES mums ir kino apmeklējumu ziņā.
Visai līdzīgi ir dati arī par iedzīvotāju iesaistīšanos sportiskās aktivitātēs. Latvijā sportam vai citām fiziskām aktivitātēm nedēļas laikā vismaz 150 minūtes ir veltījušas gandrīz 20% sieviešu un 28% vīriešu. Kaut gan vidējie ES rādītāji ir augstāki, pārāk daudz no tiem neatpaliekam. Arī sportošanas ziņā aktīvākie Eiropas iedzīvotāji jāmeklē Ziemeļvalstīs – Dānijā, Somijā un Zviedrijā, bet laiskākie ir Bulgārijas, Rumānijas un Portugāles iedzīvotāji.
