Skaitļi un fakti: Latvijas ekonomika nav cietusi no nerezidentu biznesa beigām

Latvija jau labu laiku strādā, lai tiktu ārā no virpuļa, kuru pērn sagrieza “ABLV Bank” lieta un vēlāk Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" atzinums. Problēmas ar naudas atmazgāšanas apkarošanas efektivitāti tika nosauktas vārdā un skaļi izskanēja visā pasaulē. Eksperti atzīst, ka ir jomas, kur kopš tā laika panāktais progress ir būtisks, bet ir jomas, kur arvien atliek vēlēties ko labāku.

Skaitļi un fakti: Latvijas ekonomika nav cietusi no nerezidentu biznesa beigāmInguna Ukenābele

    Iespējams tieši tādēļ premjers Krišjānis Kariņš nesen skaļi pieteica finanšu uzraudzības sistēmas “kapitālo remontu”. "Ar "Moneyval" rekomendāciju izpildi pietiks, lai Latviju neiekļautu tā dēvētajā „pelēkajā” sarakstā, tomēr mūsu mērķis ir padarīt finanšu sistēmu tādu, lai tā būtu godīga, turpretī negodīgie no Latvijas finanšu sistēmas lai turētos pa gabalu. Lai ietu soli tālāk, līdzās "Moneyval" rekomendāciju izpildei piesaku arī finanšu sektora kontroles reformu. Ar līdzšinējo kosmētisko remontu finanšu sektorā nepietiks, ir jāveic kapitālais remonts," uzsvēra Kariņš.

    Labās lietas

    Lieta, kur Latvija ir panākusi tiešām vērā ņemamu progresu, ir tā saucamais nerezidentu bizness banku sektorā. Niša, ko daļa Latvijas banku kopa jau kopš neatkarības atgūšanas laikiem, visai īsā laikā ir praktiski iznīcināta un šī - nerezidentu - biznesa piekritējām uzdots sarūpēt sev citu darbības modeli.

    Lai arī tādēļ dzirdētas ne mazums šim biznesa veidam tā vai citādi pietuvināto personu vaimanu, tomēr tā apbērēšana īstas sēras Latvijā nav izraisījusi. Kaut gan daudz tika piesaukts finanšu pakalpojumu eksports, ietekme uz iekšzemes kopproduktu un līdzīgi argumenti, dati liecina, ka nerezidentu miljonu plūsmas beigas cauri Latvijas banku kontiem uz reālo ekonomiku nekādu lielo iespaidu nav atstājusi. Tas arī nepārsteidz - šī nauda Latvijā investēta netika un no transakcijām pelnīja visai ierobežots baņķieru loks.

    Taču kaitējums, ko valsts reputācijai var nodarīt aizdomas par dalību naudas atmazgāšanas shēmās, ir pamatīgs un sekas var nākties dzēst vēl labu laiku. Līdz ar to

    cena, ko nākas maksāt par visai grūti kontrolējamu biznesa veidu, ir ļoti augsta. Turklāt to tagad saprot arvien vairāk valstis.

    Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka pagājušā gada beigās ārvalstu noguldījumi Latvijas bankās bija sarukuši jau līdz 3,3 miljardiem eiro, kas ir par 73% mazāk nekā 2015.gada beigās. 

     

     

    “Šī 25 gadus būvētā industrija vienkārši ir beigusies dažu mēnešu laikā. Tādēļ es „Moneyval” vadības vietā būtu ļoti gandarīts par Latvijas paveikto. Taču mums šis stāsts ir jāmāk „pārdot” un diemžēl ir vēl lietas, kuras vispār nav saistītas ar bankām – ekonomisko noziegumu izmeklēšana un tamlīdzīgi... Diemžēl pie mums ekonomisks noziegums joprojām nav īsts noziegums,” intervijā aģentūrai LETA norādīja Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs, bankas “Citadele” valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

    Potenciālie klupšanas akmeņi

    Ja grūti izsekojamas un pārbaudāmas naudas plūsmas caur bankām Latvijā ir izdevies minimizēt iespaidīgā tempā, tad cik liels progress ir Latvijas spējām izmeklēt un pēc tam arī iztiesāt ekonomiskos noziegumus, tostarp naudas atmazgāšanu, vēl ir neatbildēts jautājums. Arī “Moneyval” savā ziņojumā par Latviju norāda, ka situācija ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu izmeklēšanu Latvijā sākusi uzlaboties tikai salīdzinoši nesen. Vienlaikus sankcijas fiziskajām personām joprojām šķiet pārāk maigas, jo sodi tiesas prāvu laikā ļoti bieži tiek samazināti.

    Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (Kontroles dienests) pagājušajā gadā izdevis 196 rīkojumus un panācis 101,5 miljonu eiro iesaldēšanu, liecina nesen gadskārtējā virsprokuroru sanāksmē publiskotā informācija.

    Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers uzsvēra, ka minētā summa ir jauns rekords un nebijis skaitlis Kontroles dienesta vēsturē. Vai ar to būs gana, rādīs “Moneyval” vērtējums Latvijas progresam.

    “Moneyval” pērn publiskotajā ziņojumā Latvija saņēma divus zemus vērtējumus jeb, ja salīdzinām ar skolu, nesekmīgas atzīmes - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

    Lai gan masu iznīcināšanas ieroči šķiet ar Latviju pilnīgi nesaistīta tēma, tieši par dalību naudas atmazgāšanas shēmās, kuras palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai, ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcija "FinCEN" pērn februāra vidū vainoja "ABLV Bank".

    Savukārt patiesā labuma guvēju noteikšanas jautājumā aktīvu rosību sācis Uzņēmumu reģistrs (UR). Jau labu laiku cītīgi tiek vētīti uzņēmumi, kuri pretēji likuma prasībām patiesā labuma guvējus nav norādījuši. Tikko UR arī publiski piedraudēja, ja ārvalstu uzņēmumiem piederoši SIA nekavējoties neatklās to patiesos labuma guvējus, tie tiks likvidēti.

    Latvijas amatpersonu komentāri par to, kā Latvijai veicas ar kontroles uzlabošanu, no bažīgiem pamazām kļūst par cerīgiem. “Pat ja mēs kaut ko sīki nepaspēsim ieviest, kopumā sajūta ir ļoti laba. Mēs pilnīgi noteikti virzāmies pareizajā virzienā un ar pareizo tempu,” nesen LTV uzsvēra Kontroles dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

    „Ir tāds teiciens "Neiznieko krīzi!". Jaunās valdības un it īpaši premjera apņēmība un izpratne par šo ir patīkams pārsteigums – tas iedvesmo un liek ticēt, ka ilgtermiņa ieguvumi valstij būs daudzās jomās,” atzina arī Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti