ES statistikas biroja "Eurostat" dati liecina, ka no šā gada janvāra līdz jūlijam salīdzinājumā ar 2019. gada pirmajiem septiņiem mēnešiem preču eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Dānijā, sarucis par 4%, līdz ar to abās valstīs bijis mazākais eksporta apmēra kritums ES. Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur eksporta apmērs pieaudzis par 4%.
Latvijā, tāpat kā ES kopumā, lielākais kritums eksporta apjomos ir bijis aprīlī un maijā, kad inficēšanās ar Covid-19 strauji izplatījās visā Eiropā, tika slēgtas daudzas rūpnīcas, praktiski apstājās aviosatiksme, bija problēmas ar materiālu un preču piegādēm.
Latvijas eksportētāji spējuši adaptēties
„Eksportam šis ir grūts laiks, taču labāks, nekā gaidījām pirms pusgada, un labāks nekā vidusmēra Eiropas valstij. Aizvadītajā desmitgadē kopumā visinteresantākais un dinamiskākais process Latvijas eksportā bija augstas pievienotās vērtības pakalpojumu straujā izaugsme,
bet šis ir preču eksporta gads.
Pakalpojumu eksports Latvijā šogad ir krasi sarucis ārējo notikumu nepārvaramās varas ietekmē. Taču ir izrādījies, ka Latvijas eksporta produktu portfelis ir ļoti labi piemērots pandēmijas apstākļiem. Ir pārsteidzoši garš veiksmju vai vismaz relatīvu veiksmju saraksts gan nozaru, gan uzņēmumu līmenī,” bankas „Luminor” ekonomikas apskatā atzīst tās ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.
Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns norāda uz to, ka salīdzinoši mazie eksporta krituma skaitļi liecina, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmumu eksporta izaicinājumiem ir spējuši adaptēties.
Tāpat kritumi preču eksportā esot saistīti nevis ar kādu konkrētu nozari, bet gan ar eksportējošo uzņēmumu klientiem. „Lielākoties tie ir uzņēmumi, kuri ir saistīti ar Covid-19 visvairāk skartajām nozarēm. Piemēram, uzņēmums, kurš ir ražojis un eksportējis detaļas, kuras izmanto aviācijā. Tad ir uzņēmumi, kuri ir specializējušies sadarbībā ar HoReCa (viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas) sektoru. Proti, paši eksportējošie uzņēmumi pārstāv ļoti dažādas nozares, sākot no metālapstrādes un beidzot ar tekstilu, bet to klientu portfelī ir bijuši lieli uzņēmumi, kuri bija apturējuši darbu. Tāpat eksportējošo uzņēmumu lielums ir no tiešām lieliem līdz pat mazajiem,” situāciju iezīmē LIAA vadītājs.
Ir arī uzņēmumi, kuriem pandēmijas laiks paralēli grūtībām ir pavēris jaunas iespējas.
„No sākuma bija sajūta, ka ļoti grūti klāsies tekstila nozares uzņēmumiem. Ir uzņēmumi, kuriem ir grūti joprojām, bet daudzi izmantoja iespēju, lai pārslēgtos uz sejas masku un aizsargtērpu izgatavošanu. Kokapstrādē no sākuma bija liela neskaidrība. Taču tagad ir redzams, ka daudzas valstis ir nolēmušas veikt ieguldījumus infrastruktūrā, lai sekmētu ekonomisko aktivitāti, un daļa izmantoto materiālu noteikti būs arī no koka. Tāpat gan Vācija, gan citas valstis aktīvākajā pašizolācijas laikā tomēr atstāja vaļā tā saucamos "do it yourself" jeb "dari pats" veikalus, un arī tajos Latvijas kokrūpniekiem bija labs noiets,” stāsta Rožkalns.
Arī "Dobeles dzirnavnieka" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils norāda, ka, piemēram, pārtikas ražotājiem šis bija iespēju laiks un jautājums drīzāk pat bija par to, vai uzņēmumiem ir pietiekamas jaudas, lai apmierinātu pieprasījumu.
„Pavasarī stresa līmenis bija augsts visā pasaulē. Ne tikai no Latvijas, bet arī no eksporta klientiem mēs sākām saņemt pasūtījumus, kuri bija divas, trīs, pat četras reizes lielāki par ierastajiem,” situāciju iezīmē Amsils, piebilstot, ka pārtikas ražotāju uzrunājuši ļoti daudzi ārvalstu uzņēmumi, ar kuriem iepriekš Latvijas eksportētājs netika pat līdz sarunām.
„Bija viena vai divas jaunas veikalu ķēdes, kurām mēs spējām piegādāt produkciju, bet mūsu ražošanas kapacitāte bija noslogota pilnībā un mēs pat gribēdami nespējām piegādāt vairāk. Bija tikai atsevišķi produktu veidi, kur mums bija iespēja palielināt ražošanas apjomus - piemēram, spageti. Tomēr tiem pārtikas ražotājiem, kuriem bija brīvas jaudas un kuri varēja piedāvāt produktus, šis bija iespēju laiks ne tikai vietējā tirgū, bet arī eksportā,” atzīst "Dobeles dzirnavnieka" vadītājs.
Arī "Grindeks" valdes priekšsēdētājs Juris Hmeļņickis stāsta, ka tieši pandēmijas smagākajā laikā uzņēmuma ir parādījušies vairāki jauni biznesa kontakti.
„Mēs ar vairākām kompānijām Eiropā jau pašlaik slēdzam līgumus, kuri paredz ilgtermiņa sadarbību. Mēs šo laiku esam izmantojuši sev par labu,” norāda Hmeļņickis.
Pandēmijas laiks sagrāva arī virkni līdz šim izveidojušos piegāžu ķēžu, kuras dažkārt bija izstiepušās pa visu pasauli. Robežu slēgšanas un apgrūtināto pārvadājumu dēļ dažkārt izrādījās, ka virkne ražotāju netiek pie izejvielām, bet tirgotāji pie gatavajiem produktiem. LIAA vadītājs stāsta, ka piegāžu ķēžu īsināšanas dēļ Latvijas uzņēmumiem tagad vairāk ir izdevies iespiesties Āzijas tirgos, jo bija situācijas, kad ierastie sadarbības partneri Rietumeiropā vairs nespēja laicīgi piegādāt produktus. Īpaši izteikti tas noticis kosmētikas, pārtikas un kokapstrādes nozarēs.
Gaida datus par metālapstrādi
Virkne ekspertu pašlaik ir arī pārliecināti, ka zemākais pandēmijas izraisītais punkts ekonomikā un arī eksportā jau ir aiz muguras un ir bijis tieši aprīlī un maijā.
„Ir arī skaidrs, ka pilnībā apturēt visu darbu otru reizi neviens vairs nevar atļauties. Arī sabiedrība ir mācījusies sadzīvot ar situāciju, un cilvēki vairs nebaidās iziet uz ielas, iepirkties veikalos. Tādas ainas kā pavasarī, kad daudzās Eiropas pilsētās bija pilnīgi tukšas ielas, mēs vairs neredzēsim, lai gan vīruss nekur nav pazudis,” atzīst Rožkalns.
Viņš arī norādīja, ka LIAA pašlaik vairākas reizes mēnesī sazinās ar visām eksporta nozaru asociācijām par to, kāda ir situācija uzņēmumos. Problēmas joprojām ir, bet tās arvien vairāk ir individuālu uzņēmumu līmenī, nevis nozarēs kopumā.
Vēl neskaidrs jautājums ir tikai par to, kā turpmāk attīstīsies situācija mašīnbūvē un metālapstrādē.
„Viņu pasūtījumu termiņi ir ļoti gari, un ienākošie pasūtījumi ir mazāki nekā tie, kurus Latvijas uzņēmumi joprojām izpilda. Līdz ar to, kad beigsies pasūtījumi, kuri pašlaik tiek izpildīti, varētu būt problēmas, kuras galvenokārt ir saistītas ar autobūves industriju,” atzīst Rožkalns.
Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds stāsta, ka lielākā Covid-19 krīzes ietekme bijusi uz automašīnu detaļu, piekabju un puspiekabju ražošanas apakšnozari, kurā apgrozījuma kritums pusgadā bija par 23,6%, bet eksporta kritums – par 23,7%. Tas bija saistīts ar daudzu autorūpnīcu pilnīgu darbības apturēšanu Rietumeiropā. Savukārt jūnijā situācija jau sāka uzlaboties, tomēr iepriekšējie ražošanas līmeņi vēl joprojām nav sasniegti.
Vienlaikus viņš piebilst, ka liela daļa nozares eksporta ir orientēta uz Skandināviju un Ziemeļvalstīm, un pagaidām šie tirgi izskatās relatīvi mazāk skarti, līdz ar to ir cerības, ka nebūs straujš apjomu kritums.
