Sadaļas Sadaļas

Skaitļi un fakti: Investīciju audzēšanai Eiropā sāks darboties «InvestEU»

Pandēmijas laiks ir piebremzējis daudzu jomu attīstību. Starp tām ir arī investīcijas un, lai gan kritums nebūt nav tāds, par kādu daudzi bažījās, Covid-19 krīzei sākoties, zināms robs investoru aktivitātēs ir iecirsts. Turklāt tieši pandēmijas laiks parādīja, ka ir virkne jomu - pirmkārt jau daudzu procesu automatizēšana -, kur investīcijas ir akūti nepieciešamas. Grūdienu investīcijām grasās dot arī Eiropas Savienība (ES). Kamēr galveno uzmanību pašlaik piesaista ES Atveseļošanas un noturības mehānismam iesniegto dalībvalstu plānu vētīšana, startam gatavojas vēl viens atbalsta instruments – programma “InvestEU”.

Tieši martā programma “InvestEU”, kuras mērķis ir nevis dalīt budžeta naudu valstu izvēlētiem projektiem, bet veicināt investīciju plūsmu, saņēma apstiprinājumus, kuri jau drīzumā ļaus to sākt darbināt. 9. martā vienošanos par šīs programmas izveidi akceptēja Eiropas Parlaments, bet 17. martā to apstiprināja Eiropas Padome.

Programmas darbam nepieciešamie normatīvie akti stāsies spēkā aprīlī, un paredzams, ka jau vasarā tai varēs sākt pieteikties uzņēmumi un citi projektu izstrādātāji.

Brīva konkurence

Paredzēts, ka programma “InvestEU” darbosies līdz 2027. gadam un investīcijām spēs mobilizēt 370 miljardus eiro. Tā ir uzskatāma par sava veida “Junkera plāna” un 2015. gadā izveidotā Eiropas stratēģisko investīciju fonda mantinieci.

Turklāt, kaut arī tā tika iecerēta laikā, kad par Covid-19 neviens vēl neko nezināja, tagad tās galvenais uzdevums būs palīdzēt pārvarēt pandēmijas izraisītās sekas ES ekonomikā.

Atšķirībā no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma “InvestEU” nevienam nedāļās ES budžeta naudu.

Programmas galvenais mērķis ir sniegt garantijas un tādējādi piesaistīt līdzekļus investīcijām, kuras citādi naudas ieguldītāji varbūt pašlaik valdošajos nenoteiktības apstākļos uzskatītu par pārāk riskantām.

“InvestEU” garantijām no ES budžeta būs paredzēti 26,2 miljardi eiro.

Tādējādi programmas mērķis ir septiņu gadu laikā investīcijās piesaistīt 13 reižu vairāk līdzekļu, nekā būs atvēlēts no ES maciņa.

“Neatkarīgi no tā, vai lūkojamies uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, mūsu inovācijas spēju vai uz mūsu sociālo modeli – skaidrs ir tas, ka nākamajos gados mums būs jādara viss iespējamais, lai veicinātu ieguldījumus Eiropā. Programmai “InvestEU” būs svarīga loma šajos centienos. “InvestEU”, ar kuras palīdzību tiks piesaistīts finansējums un panākta privāto investoru rīcības saskaņošana ar ES politikas prioritātēm, ir izmaksu ziņā efektīvs veids, kā maksimāli pavairot Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļu ietekmi,” paudis ES ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

Tāpat atšķirībā no ES Atveseļošanas un noturības mehānisma “InvestEU” nav paredzētas nekādas kvotas, cik lielas garantijas būtu jāatvēlē projektiem vienā vai otrā ES dalībvalstī.

Šajā ziņā valdīs brīva konkurence un, ja projektu nebūs vai tie neatbildīs programmas mērķiem vai noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, nāksies vien vainot pašiem sevi.

ES mērķi nemainās

Vienlaikus nav gluži tā, ka ES ir gatava garantēt jebkādus ieguldījumus. Eiropas Komisija nebūt negrasās atkāpties no sava izsludinātā “zaļā kursa” un digitālās pārveides. Tādēļ garantijas pirmkārt varēs saņemt tie investīciju projekti, kuri palīdzēs stūrēt vienā no šiem virzieniem.

Turklāt vismaz 30% no investīciju projektiem jābūt saistītiem ar klimata mērķu sasniegšanu.

Tāpat ir noteikti četri galvenie ieguldījumu virzieni, kam būs pieejamas programmas “InvestEU” garantijas. Pirmais paredz investīcijas ilgtspējīgas infrastruktūras izveidē, otrais - pētniecībā, inovācijās un digitalizācijā, trešais – mazo un vidējo uzņēmumu sektorā, bet ceturtais – sociālajos ieguldījumos un prasmju attīstībā. Infrastruktūras projektu garantijām ir paredzēti 9,9 miljardi eiro, ar 6,9 miljardiem eiro seko garantijas mazo un vidējo uzņēmumu projektiem, 6,6 miljardi paredzēti inovācijām un digitalizācijai, bet sociālo projektu garantēšanai rezervēti 2,8 miljardi eiro.

Eiropas Komisija norāda, ka turklāt programmā “InvestEU” tiks paredzēta īpaša taisnīgas pārkārtošanās shēma, kuras mērķis ir radīt papildu ieguldījumus par labu tiem reģioniem, ko visvairāk skar zaļās pārkārtošanās sociālekonomiskās sekas.

Latvijai visdrīzāk no šīs shēmas labuma nebūs, un no tās varēs iegūt, piemēram, Polija, kurai jāmazina ogļu kā energoresursa ieguve un izmantošana.

Savukārt tieši Latvijai par labu var nākt tas, ka “InvestEU” īpaša vieta ir paredzēta mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri saskaras ar būtiskiem riskiem Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes dēļ.

Jāatgādina, ka pēc starptautiskiem standartiem šajā grupā iekļaujas pat tie Latvijas uzņēmumi, kurus mēs paši esam pieraduši uzskatīt par tīri prāviem. Tiesa, lai saņemtu atbalstu sava kapitāla stiprināšanai, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs vajadzīgs dzīvotspējīgs uzņēmējdarbības modelis un jāsekmē ES politikas ilgtermiņa mērķu sasniegšana. Turklāt, lai piedalītos programmā, tiem 2019. gadā bija jābūt pie labas finansiālās veselības. Tas nozīmē, ka programma nav paredzēta uzņēmumiem, kuri vārguļoja jau pirms pandēmijas un savas grūtības tagad mēģina “norakstīt” tikai uz Covid-19 krīzi.

Ir laba ziņa arī valsts institūciju pārstāvjiem, kuru sagatavoto ES Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļu izmantošanas plāna sākotnējo variantu Eiropas Komisija ir palūgusi būtiski pārstrādāt. “InvestEU” programmu varēs izmantot arī tam, lai piesaistītu papildu investīcijas mehānisma projektu īstenošanai.

Tiesa, no sākuma šiem projektiem tomēr būs jāsaņem Eiropas Komisijas akcepts un “izbrāķētās” idejas cauri neies.

Caur attīstības banku sietu

“InvestEU” programmas ieviešanā galvenās būs tā saucamās attīstības bankas, tādēļ investīciju projektiem nāksies iziet caur baņķieru vērtēšanas sietu. Galvenā procesa organizētāja būs Eiropas Investīciju banka un tās partnerorganizācijas – Latvijā tā ir attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Attīstības bankas izveidos “InvestEU” fondu, no kura tiks veiktas investīcijas projektos, izmantojot ES garantijas. Turklāt fondā varēs piedalīties arī citas finanšu institūcijas, kuras nodarbojas ar attīstības projektiem, – piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Eiropas Komisija uzskata, ka tādējādi būs iespējams sasniegt plašāku projektu iesniedzēju loku.

Tāpat par ikviena projekta plusu tiks uzskatīts tas, ja tajā ieguldījumus veiks arī privātie investori.

Šajā ziņā “InvestEU” nav “pirmais kucēns”, jo Eiropas Investīciju bankai un arī “Altum” Latvijā jau ir pieredze ar Eiropas stratēģisko investīciju fondu, kuru 2015. gadā izveidoja, lai sekmētu ES atgūšanos pēc globālās finanšu krīzes. Toreiz izmēģinātais modelis paredzēja tieši to pašu – centrā ir ES budžeta garantijas, kuras tiek apaudzētas ar investīcijām.

Sākotnējam 21 miljarda eiro garantiju kodolam izdevās Eiropas stratēģisko investīciju fondu uzaudzēt līdz teju 550 miljardiem eiro piesaistīto investīciju.

Eiropas Investīciju bankas informācija liecina, ka tostarp Latvijā ir apstiprinātas šī fonda investīcijas 323 miljonu eiro apjomā, bet ar to ir saistītas investīcijas vēl 1,5 miljardu eiro apjomā.

Lielākie īstenotie projekti ir Latvijas Universitātes jaunās ēkas Torņakalnā un jaunu transporta līdzekļu iegāde “Rīgas satiksmei”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt