Skaitļi un fakti: Inovācijas nesīs arvien lielākas pārmaiņas darba tirgū

Eiropa tiecas uzlabot savu sniegumu inovāciju ziņā, ieviešot arvien gudrākas tehnoloģijas. Darba tirgū tas var nest divējādu ietekmi. No vienas puses var augt vidējais atalgojums un mazināties spriedze par darba roku trūkumu. No otras puses, ir jārēķinās, ka var pazust virkne darbavietu un pat profesiju, kas var radīt sociālo spriedzi, un būs jādomā par šo cilvēku pārprofilēšanu.

Skaitļi un fakti: Inovācijas nesīs arvien lielākas pārmaiņas darba tirgūInguna Ukenābela

    Eiropas Komisija 2018. gada ziņojumā par zinātni, pētniecību un inovācijām atzīst, ka jauno tehnoloģiju ienākšana, tostarp robotizācija un mākslīgais intelekts, kā arī arvien lielāka procesu automatizācija jau ir radījusi polarizāciju darba tirgū. Tostarp ir pazuduši 9% darbavietu, kur bija jāveic vidēja līmeņa rutīnas uzdevumi.

    Robotu apdraudējums

    Arvien vairāk inovatīvu risinājumu ieviešana ir lieta, uz kuru tiecas teju ikviena valsts. Ieguvumi ir skaidri – jaunāki un sarežģītāki produkti maksā vairāk un var celt ikvienas valsts ekonomiku. Gudrākas tehnoloģijas var palīdzēt risināt nopietnas problēmas, piemēram, mazināt klimata izmaiņu ietekmi. Tieši tādēļ visi to vēlas un sacenšas, kurš būs inovatīvāks.

    Tomēr inovācijas līdzi nes izmaiņas darba tirgū, no tā izstumjot cilvēkus, kuru darbu nu var paveikt roboti un dažādas citas gudrās ierīces. Tādēļ

    līdz ar sajūsmu par jaunajām tehnoloģijām būtu jādomā arī par to, kā mazināt to radīto sociālo spriedzi un kā palīdzēt cilvēkiem apgūt citas profesijas.

    Kamēr nodarbinātība turpina augt un darbaroku drīzāk trūkst, nekā paliek pāri, tā pat nešķiet liela problēma. Drīzāk tas ir atvieglojums darba devējiem. Tomēr ekonomikas cikls var pagriezties arī uz otru pusi.

    Eiropas Komisija norāda, ka jaunās tehnoloģijas rada arī lielāku nevienlīdzību darba tirgū, kad vieniem atalgojums būtiski kāpj, bet citiem var samazināties. Turklāt salīdzinoši maza sabiedrības daļa finansiāli iegūst no tiem darbiem, kas sastīti ar  inovācijām. Eiropas Komisija brīdina, ka atalgojuma polarizācija darba tirgū visdrīzāk turpināsies un ir jābūt gataviem tā radītajām sekām.

    Taču atteikties no inovācijām būtu diezgan liels neprāts. Lai gan tās var radīt lielāku nevienlīdzību, kopumā sabiedrība var kļūt turīgāka. Latvijas Bankas ekonomistu Kārļa Muižnieka un Ulda Rutkastes veiktie aprēķini liecina, ka, Latvijai palielinot ieguldījumus pētniecībā un attīstībā līdz 3% no iekšzemes kopprodukta un attiecīgi cerot uz straujāku inovāciju attīstību, nākamo valsts simtgadi mēs varētu svinēt, esot tikpat pārtikuši kā vācieši. Savukārt reformas neveicot, Vācijas ienākumu līmeni, visticamāk, Latvijai neizdotos sasniegt nekad, un ienākumu ziņā būsim spiesti palikt Eiropas perifērijā.

    Darbavietu saglabāšana

    Pašlaik daudz kur pasaulē tiek spriests, kā tikt galā ar inovāciju un digitalizācijas ēnas pusēm, kuras tā var radīt mazāk kvalificētu cilvēku nodarbinātībā.

    Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pētījumā par digitalizāciju tiek lēsts, ka nākamo 10 līdz 20 gadu laikā organizācijas dalībvalstīs 14% darbavietu būs pakļautas automatizācijai, bet vēl 32% var piedzīvot nozīmīgas izmaiņas. Līdz šim gan bažas par tehnoloģiju izraisītu bezdarbu nav piepildījušās un augsto tehnoloģiju uzņēmumi drīzāk ir radījuši jaunas darbavietas.

    Vienlaikus ir jāsaprot, ka mainās prasības, kuras tiek izvirzītas darbiniekiem. Samazinās darbi, kuros ir vajadzīgs fizisks spēks vai rutīnas darbību veikšana. Savukārt pieaug pieprasījums pēc darbiniekiem, kuriem ir zināšanas tehnoloģijās, inženierzinātnēs un matemātikā.

    Tādēļ OECD iesaka valstīm gatavoties salīdzinoši lieliem darbinieku apmācības izaicinājumiem un pārskatīt savas izglītības sistēmas, mazinot barjeras pieaugušo apmācībām. Tostarp ne tikai ar mūžizglītības, bet arī ar attālinātās mācīšanās iespējām. Tāpat ir nopietni jādomā par to, lai cilvēki veiktu informētas izvēles par to, ko viņi apgūst. Izaicinājumi gaidāmi arī sociālās aizsardzības sistēmai, rūpējoties, lai neviens netiktu atstāts aiz borta.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti