Sadaļas Sadaļas

Skaitļi un fakti: Iespēju jaunam grūdienam daudzdzīvokļu ēku rekonstrukcijā varam palaist garām

Latvijas nekustamo īpašumu tirgū joprojām pēc būtības nerisināta problēma ir padomju laika daudzdzīvokļu ēkas, kuras arvien vairāk noveco, bet nopietnu rekonstrukciju ir piedzīvojis salīdzinoši neliels īpatsvars no tām. Tieši ne visai lielā alternatīvu pieejamība gan tirgū ienākošo jauno projektu dzīvokļu skaita, gan to cenu dēļ padomju laika ēras namus joprojām saglabās par ļoti nozīmīgu dzīvojamā fonda resursu daudzās Latvijas pilsētās. Tādēļ pievēršanās to nopietnai rekonstrukcijai ir teju neizbēgams solis.

Skaitļi un fakti: Iespēju jaunam grūdienam daudzdzīvokļu ēku rekonstrukcijā varam palaist garāmInguna Ukenābele, LETA, speciāli LR un LSM
Latvijā pašlaik ar Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu tiek īstenota līdz šim apjomīgākā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma. Tomēr vēl lielākas cerības par atbalsta pieejamību šim mērķim saistījās ar jauno ES Atveseļošanas fondu, kura mērķis ir restartēt Eiropas ekonomiku pēc Covid-19 krīzes. Tomēr plāna sākotnējais variants, kurš pašlaik nodots izvērtēšanai Latvijā, bet vēlāk ceļos uz Eiropas Komisiju, liecina, ka vismaz ministriju līmenī daudzdzīvokļu ēku renovācija netiek uzskatīta par jautājumu, kuram vērts pievērsties nopietni.

 

Alternatīvu īsti nav

Nekustamo īpašumu kompānijas "Ober Haus" aplēses liecina, ka  2020. gada plānā Lietuvas galvaspilsētā Viļņā bija apmēram 5200 jauni dzīvokļi daudzdzīvokļu ēkās, Igaunijas galvaspilsētā Tallinā bija plānots pabeigt aptuveni 3000 dzīvokļu, bet Rīgā – nedaudz vairāk kā 2000 dzīvokļus. Tādējādi, pēc "Ober-Haus" aprēķiniem, 2019.–2020. gadā attīstītāji Viļņā plānoja uzbūvēt vidēji 17 dzīvokļus uz 1000 iedzīvotājiem, Tallinā 14 dzīvokļus, bet Rīgā par pusi mazāk – 7 jaunus dzīvokļus uz 1000 iedzīvotājiem. Te gan jāpiebilst, ka pandēmija šajos plānos var būt viesusi korekcijas un daži no plānotajiem projektiem taps ilgāk.

Tāpat jauno daudzdzīvokļu ēku joprojām ir ne tikai salīdzinoši maz, bet arī cenas tur ir krietni augstākas. "Swedbank" Baltijas mājokļu pieejamības indekss liecina: kopumā pagājušā gada trešajā ceturksnī Rīgā vidējā dzīvokļu pārdošanas cena bija 1163 eiro par kvadrātmetru, bet jauno projektu un renovētu dzīvokļu cena vidējo pārsniedza par aptuveni 40% un bija 1632 eiro par kvadrātmetru.

Uz to, ka jaunuzbūvētie daudzdzīvokļu nami joprojām nav uzskatāmi par alternatīvu, kas mainītu tendences nekustamo īpašumu tirgū kopumā, norāda arī Centrālās statistikas pārvaldes veidotais mājokļu cenu indekss. Lai arī lietoto mājokļu cenas ir zemākas nekā jaunuzbūvēto, kopumā cenu izmaiņas abos segmentos ir teju identiskas. Tas liecina, ka pieprasījums pēc lietotiem mājokļiem nebūt nemazinās un to cenu izmaiņas neatpaliek no jaunuzbūvētiem.

 

 

 

To apliecina arī nekustamo īpašumu darījumu analīzes rīka "Cenu banka" apskats. Tajā apkopotā informācija liecina, ka no 2020. gada maija līdz oktobrim vairāk nekā pusi no Rīgas dzīvokļu tirgū notikušajiem darījumiem veidoja darījumi ar padomju laika tipveida ēku dzīvokļiem, nepilnus 30% veidoja darījumi ar dzīvokļiem jaunajos projektos, bet atlikušo daļu – darījumi ar dzīvokļiem pirmskara laika ēkās.

Rekonstrukcija tūkstotim

Tas viss liecina, ka padomju laika ēras daudzdzīvokļu nami nebūt nav segments, kurš Latvijas pilsētu nekustamo īpašumu tirgū samazinātos. Tādēļ, lai izbēgtu no visai bēdīgām sekām, ko var nest šo ēku tehniskā stāvokļa arvien lielāka pasliktināšanās, Latvijai neatliek nekas cits, kā ķerties pie to mērķtiecīgas rekonstruēšanas, novēršot tās problēmas, kuras ir kavējušas to darīt līdz šim. Pamatā tā ir visai sarežģīta procedūra, kādā mājas dzīvokļu īpašniekiem jāvienojas par rekonstrukciju, kā arī ne visai spožais daudzu namu iemītnieku materiālais stāvoklis.

Kopš 2016. gada Latvijā tiek īstenota līdz šim apjomīgākā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanas programma, kurai finansējumu piešķir attīstības finanšu institūcija "Altum". Līdz pat 50% no izmaksām, kas tiek ieguldītas māju energoefektivitātes uzlabošanā, tiek segtas no ES fondu līdzekļiem, bet pārējās izmaksas jāsedz dzīvokļu īpašniekiem pašiem vai piesaistot bankas aizdevumu.

Šobrīd renovācijas darbi pabeigti 258 mājām, 50 namos notiek būvdarbi, savukārt vēl vairāk nekā 500 projekti atrodas dažādās citās īstenošanas stadijās, liecina “Altum” informācija pagājušā gada decembrī.

Kopumā kopš programmas sākuma ir iesniegti 988 māju renovācijas projekti, kuru renovācijā kopumā plānots ieguldīt 420 miljonus eiro. Līdz šim visvairāk projekti ir iesniegti Rīgas un Pierīgas reģionā – 47% no kopējā apjoma, Kurzemē – 21%, Vidzemē – 15%, Zemgalē – 12%, savukārt Latgalē – tikai 5%. Vidēji vienas daudzdzīvokļu mājas renovācijā tiek ieguldīti 430 000 eiro, no kuriem vidēji 215 000 tiek izsniegti granta veidā, liecina “Altum” apkopotā informācija.

Tomēr gan teju tūkstotis šajā programmā iekļauto ēku, gan tās ēkas, kuras rekonstrukciju piedzīvojušas ar citu programmu atbalstu vai tikai par savu īpašnieku līdzekļiem, joprojām nespēj būtiski mainīt situāciju ar arvien sliktāko padomju laika daudzdzīvokļu ēku stāvokli un it īpaši tas attiecas uz Rīgu.

Vai nepalaidīsim garām iespēju?

Tādēļ lielas cerības tika liktas arī uz jauno ES Atveseļošanas fondu, kura mērķis ir restartēt Eiropas ekonomiku pēc Covid-19 izraisītās krīzes.

Pašlaik tiek lēsts, ka no šī jaunā fonda līdzekļiem Latvijai indikatīvi pieejami būs 1,65 miljardi eiro. Ir publiskots arī izstrādātais Latvijas sākotnējais plāns fonda līdzekļu sadalei. Te gan uzreiz jāpiebilst, ka plānu vēl vērtēs ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Komisijā, tādēļ tajā ir iespējamas izmaiņas.

Tomēr plāna sākotnējā variantā, par kuru ir vienojušās ministrijas, redzams, ka daudzdzīvokļu namu rekonstrukcija nebūt nav joma, kura būtu izpelnījusies nopietnāku valsts ierēdņu uzmanību.

Pašlaik tiek lēsts, ka no fonda daudzdzīvokļu ēku rekonstrukcijai tiks atvēlēti 36,6 miljoni eiro, kurus varēs saņemt ēku īpašnieku biedrības kombinētos finansējuma risinājumos ar granta elementu. Tikpat plānots piešķirt valstij piederošu ēku atjaunošanai, bet lauvas tiesu no līdzekļiem ēku energoefektivitātes uzlabošanai paredzēts atvēlēt uzņēmumiem. Proti, ražotņu un citu komersantu ēku siltināšanai un citiem energoefektivitātes pasākumiem plānots atvēlēt 80 miljonus eiro.

Šos skaitļus var salīdzināt ar "Altum" jau īstenoto programmu. Ja lietojam šīs programmas aplēsi, ka viena nama rekonstrukcijā vidēji ir jāiegulda 430 000 un pieņēmumu, ka tāpat kā "Altum" programmā, grants no ES naudas veidos pusi, tad par iecerētajiem 36,6 miljoniem eiro var atbalstīt vien 170 dzīvojamo ēku renovāciju. Te jāatgādina, ka Rīgā vien ir aptuveni 12 000 daudzdzīvokļu namu.

Tikmēr tieši uz ēku renovāciju un energoefektivitāti kā vienu no ļoti vēlamajiem ieguldījumu virzieniem norāda daudzi. Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un ES tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

"Vēl aizvien Latvijā ir ļoti daudz ēku, kas nav siltinātas un nav energoefektīvas. Šādiem mērķiem varētu paredzēt būtisku līdzekļu daļu, jo, no vienas puses, tas ļaus sasniegt klimata mērķus, no otras puses – īstermiņā radīs ekonomikas stimulu, kas savukārt ir darbvietas celtniecības sektorā un arī citos sektoros, kas saistīti ar ēku renovācijas darbiem. Ēku renovācija radīs ieguvumu iedzīvotājiem, jo būs mazāki apkures rēķini. Tas ir tikai viens konkrēts piemērs, bet ir arī daudz plašāku tēmu," intervijā aģentūrai LETA uzsvēra Dombrovskis.

Ekonomikas ministrija gan ir sagatavojusi arī Mājokļu pieejamības reformu, kurā ir ietverts skaists mērķis, lai Latvijā visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi, bet esošais dzīvojamais fonds līdz 2050. gadam atbilst augstiem energoefektivitātes, būvniecības, drošības un labiekārtotības standartiem. Esošu daudzdzīvokļu ēku rekonstrukcijai vai jaunu būvniecībai šajā gadījumā ir paredzētas garantijas banku aizdevumiem – Rīgā un Pierīgā līdz 50% no banku aizdevuma, citos reģionos līdz 80%. Tomēr īsti neatbildēts jautājums ir, ko iesākt ar privatizētajām padomju laiku ēkām, kuru dzīvokļu īpašnieki banku kredītam nekvalificējas šodien un visdrīzāk nekvalificēsies arī rīt un parīt.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt