ĪSUMĀ:
- Tūrisms nodrošina ap 12% nodarbinātības ES.
- Aplēses liecina, ka tūrisma nozarē tiks zaudēti ap sešiem miljoniem darbavietu.
- Tūrisma uzņēmumiem ir pieejami dažādi atvieglojumi, lai pārdzīvotu krīzi, tomēr jādomā par atbalstu ilgtermiņā.
- Ar dažādiem paņēmieniem mēģinās veicināt vietējo tūrismu.
Zaudētas darba vietas un ieņēmumi
Tūrisms ir nozīmīga Eiropas ekonomikas sastāvdaļa. Tas veido ap 10% no ES iekšzemes kopprodukta. Eiropas Komisijas apkopotā informācija liecina, ka ar tūrisma pakalpojumu sniegšanu nodarbojas ap 2,4 miljoniem kompāniju, no kurām 90% ir mazie un vidējie uzņēmumi. Tāpat tūrisma industrija Eiropā ir nozīmīgs darba devējs. Ar to gan tieši, gan netieši ir saistīti 23 miljoni darba vietu. Līdz ar to tūrisms nodrošina ap 12% nodarbinātības ES.
Visai atšķirīga gan ir tūrisma nozīme dažādu Eiropas valstu ekonomikās. Tādās zemēs kā Horvātija, Kipra un Grieķija ar tūrisma industriju ir saistīti vairāk nekā 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Eiropā visvairāk ceļotāju apmeklētajā galamērķī – Francijā – tūrisms nodrošina 10% iekšzemes kopprodukta, bet nākamajās ceļotāju iecienītākajās valstīs – Spānijā un Itālijā – attiecīgi 15% un 13% no IKP. Latvijā tūrisma daļa IKP tiek lēsta vairāk nekā 4% no IKP.
Aplēses liecina, ka pandēmijas izraisītās krīzes dēļ tūrismā tiks zaudēti ap sešiem miljoniem darbavietu.
Ievērojamu ienākumu kritumu piedzīvos aptuveni 85% viesnīcu, restorānu, tūrisma operatoru un dzelzceļa kompāniju, kā arī 90% aviokompāniju un kruīza kuģu operatoru.
Eiropas tūrisma valsts institūcijas apvienojošās Eiropas Tūrisma komisijas aptauja liecina, ka dažās valstīs ieņēmumu samazinājums tūrisma industrijā šogad tiek sagaidīts pat 60 - 70% apmērā.
Vienīgā laime nelaimē ir tā, ka Covid-19 aktīvākais uzliesmojums Eiropā tika piedzīvots tā saucamajā tūrisma nesezonā, kad ceļojumu tāpat nav īpaši daudz. Itālijā un pēc tam citās kalnu kūrortu zemēs gan tika „apgriezta” slēpošanas sezonas beigu fāze. Tomēr lielākā ceļošanas aktivitāte Eiropā tradicionāli ir vasarā. Eiropas statistikas biroja „Eurostat” dati liecina, ka pērn no Eiropas tūrisma mītnēs pavadītajām naktīm 11% bija jūnijā, 15% jūlijā un 17% - augustā.
Lai gan par pagājušā gada ceļošanas apjomiem droši var aizmirst, pandēmijas aprimšana Eiropā un pakāpeniskā pārvietošanās ierobežojumu atcelšana vieš cerības, ka vismaz daļēji ceļošana šovasar atjaunosies. Līdz ar to šo gadu spēs pārdzīvot arī virkne tūrisma uzņēmumu.
No kredītiem līdz nodokļu brīvdienām
Eiropas Tūrisma komisijas apkopotā informācija liecina, ka krīzes laikā iedarbinātie atbalsta mehānismi ir visai plaši. Tomēr pamatā atbalsts tūrismam iekļaujas kopējā valstu atbalsta paketē uzņēmējdarbībai. Lielākoties arī tūrisma uzņēmumiem ir pieejami aizdevumi uz atvieglotiem piešķiršanas nosacījumiem un kredītgarantijas, lai palīdzētu novērst īstermiņa likviditātes problēmas. Tāpat virkne ES dalībvalstu ir ieviesusi īstermiņa izmaiņas nodokļu sistēmā,
ļaujot atlikt pievienotās vērtības nodokļa un sociālo nodokļu maksājumus.
Plaši tiek lietoti arī Latvijā pazīstamie dīkstāves pabalsti vai daļēja algu izmaksa darbiniekiem no valsts budžeta, lai tiktu saglabātas darbavietas. Vēl virkne ES dalībvalstu ir izvēlējusies vācisku runājošās zemēs pazīstamo „Kurzarbeit” sistēmu, kad nodarbinātajiem uz zināmu laiku tiek samazinātas darba stundas un attiecīgi atalgojums, taču tiek saglabātas darbavietas.
Francija pat ir nākusi klajā ar tā saucamo „Maršala plānu” tūrisma industrijai, kurā paredzēta atbalsta pasākumu pakete 18 miljardu eiro vērtībā. „Kas ir labi tūrismam, parasti ir labi Francijai, kas iedragā tūrismu, iedragā Franciju,” paziņojis valsts premjerministrs Eduārs Filips.
Eiropas Tūrisma komisija gan norāda, ka vairums no ES dalībvalstu pašlaik ieviestajiem pasākumiem ir vērtējami kā atbalsts īstermiņa problēmu risinājumam. Diemžēl tūrisms Eiropā lielākoties ir sezonāls. Šajā vasarā tūrisma industrijai pilnīgi noteikti neizdosies nopelnīt pietiekami, tādēļ jau tagad valstīm būtu jādomā arī par atbalstu ilgākā periodā.
Veicinās vietējo
Apzinoties, ka uz starptautisko tūrismu šogad var īpaši necerēt, daudzviet Eiropā arī valstiskā līmenī tiks veicināts vietējais tūrisms. Tostarp runa ir ne tikai par ierastajām mārketinga kampaņām ar aicinājumiem apceļot dzimto zemi, bet arī par finansiāliem stimuliem.
Piemēram, Polijā tiek spriests par ideju, ka valsts varētu ieviest īpašus vaučerus aptuveni 200 eiro vērtībā,
kurus iedzīvotāji varēs izmantot, apmaksājot vietējos tūrisma pakalpojumus, apmeklējot kultūras iestādes utt.
Tāpat īpaša uzmanība šogad tiks pievērsta tam, lai sekmētu ceļošanu arī nesezonas laikā un tādējādi palīdzētu noturēties tūrisma industrijai līdz nākamajai vasarai. Eiropas Tūrisma komisijas aptauja liecina, ka tādēļ jau valstiskā līmenī daudz lielāka uzmanība tiks pievērsta kultūras, vēstures, rekreācijas un gastronomiskajam tūrismam, kurš nav tik ļoti saistīts ar laika apstākļiem.
Ņemot vērā, ka ne šogad, ne nākamgad pasaulē visdrīzāk būtiski neatjaunosies tālie ceļojumi, Eiropas Tūrisma komisija arī iesaka tūrisma mārketinga budžetu līdzekļus, kuri bija paredzēti tūrisma reklamēšanai Āzijā vai ASV, pārvirzīt uz Eiropai tuvākiem tirgiem.
Arī Latvijā tiek sākta kampaņa "Atklāj Latviju droši", kura aicina iedzīvotājus izvēlēties vienas vai vairāku dienu ceļojumus uz mazāk zināmiem tūrisma galamērķiem tepat Latvijā, lai palīdzētu pēc iespējas plašākam tūrisma pakalpojumu sniedzēju lokam.
"Jau tagad ir skaidrs, ka, atverot Baltijas valstu iekšējās robežas, konkurence starp tūrisma pakalpojumu sniedzējiem būs liela. Tieši tāpat kā mēs labprāt uzņemtu viesus no Lietuvas vai Igaunijas, mūsu kaimiņi cīnīsies par tūristiem no Latvijas.
Tādēļ mums jārīkojas ātri un jāizceļ vietējo pakalpojumu sniedzēju stiprākās īpašības.
Šobrīd krīzes ietekmē nozare iekšēji ir saliedējusies, radot iespēju piedāvāt ceļotājiem vairāku dienu tūrisma produktus jeb pakas, līdzīgi tām, kādas tūroperatori pirms krīzes piedāvāja, fokusējoties uz tālākiem galamērķiem un garākiem ceļojumiem," pauda Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.
