Zaudē ES pilsoņus, iegūst citus
Pēdējais Lielbritānijas Nacionālā statistikas biroja ziņojums par migrāciju, kurā apkopotas aplēses līdz 2018. gada septembrim, liecina, ka Lielbritānijā cilvēki arvien vairāk iebrauc, nekā izbrauc. Pēdējā gada laikā cilvēku skaits, kuri grasījās Lielbritānijā darba vai studiju dēļ palikt vismaz gadu, pārsniedza emigrējušo skaitu par 283 tūkstošiem. Taču pēc breksita (Brexit") referenduma būtiski mainās iebraukušo sastāvs – citu ES valstu pilsoņu īpatsvars samazinās, bet ES neietilpstošo zemju iedzīvotāju skaits aug.
Statistikas birojs norāda, ka pēc breksita referenduma ES pilsoņu migrācijas bilance ir zemākajā līmenī kopš 2009.gada. Atšķirības ES un ne-ES pilsoņu skaitu migrācijā ir redzamas kopš 2016.gada vidus, kad notika ES referendums.
Tikmēr ļoti izteikti „ar kājām” pēc breksita referenduma ir nobalsojuši to astoņu ES dalībvalstu pilsoņi, kuru valstis ES pievienojās 2004. gadā. Kā mēs labi zinām no Latvijas pieredzes, iestāšanās ES un līdz ar to brīvā darbaspēka kustības tiesību iegūšana radīja pamatīgu emigrācijas vilni, jo cilvēki devās labāku algu un darba meklējumos. Lielbritānija bija viena no pirmajām, kura atcēla pagaidu ierobežojumus, un tādēļ kļuva par vienu no galvenajiem pievilkšanas punktiem ne tikai Latvijas, bet arī Polijas, Lietuvas un daudzu citu jauno ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Tieši šīs jaunās ES dalībvalstis arī radīja vienu no galvenajiem migrācijas plūsmas palielinājumiem Lielbritānijā pēdējās desmitgadēs.
Taču tagad Centrālās un Austrumeiropas ES valstu pilsoņu plūsma ir devusies pretējā virzienā, jo samazinās ne tikai iebraucēju skaits, bet palielinās arī aizbraukšana no Lielbritānijas.
Kopumā pēdējā gada laikā (no 2018. gada septembra) no astoņām Centrālās un Austrumeiropas ES dalībvalstīm Lielbritānijā ar mērķi strādāt vai studēt ir ieradušies 38 tūkstoši cilvēku, bet emigrējuši – 53 tūkstoši cilvēku, liecina aplēses.
Interesanti ir arī tas, ka joprojām Lielbritānijā vairāk iebrauc, nekā izbrauc, cilvēki no Bulgārijas un Rumānijas, kuras ES pievienojās vēlāk. Vislielākā jauno ES dalībvalstu pilsoņu kopiena Lielbritānijā nemainīgi ir poļiem, bet visstraujāk augošā ir rumāņu kopiena.
Trauksmes zvani
Tikmēr britu uzņēmēji sit trauksmes zvanus par to, ka līdz ar breksitu var sākt trūkt darbaspēka.
„Par spīti centieniem piesaistīt darbaspēku mājās, darba devējiem vajag cilvēkus, lai aizpildītu vakances. Tā ka Lielbritānija pamet ES,
mūsu valdībai vajadzētu kliegt no jumtiem par tās vēlmi piesaistīt kvalificētu darbaspēku visos līmeņos no kontinenta un vēl tālāk, lai veicinātu vienu no pasaules dinamiskākajām ekonomikām,” teikts Lielbritānijas Tirdzniecības kameras, kura apvieno lielāko daļu britu uzņēmēju, paziņojumā.
Lielbritānijas valdība gan „no jumtiem nekliedz”, bet pērn decembrī publiskoja dokumentu, kurā uzsver, ka pēc izstāšanās no ES uz ES valstu pilsoņiem attieksies tie paši iebraukšanas nosacījumi, kas uz visiem citiem. Nekāda brīvā darba tirgus vairs nebūs. Arī kopējo migrācijas apjomu britu valdība vēlas samazināt.
„Apvienotās Karalistes nākotnes robežkontroles un imigrācijas sistēmai būs tādi paši galvenie mērķi kā pašlaik. No imigrācijas skatu punkta, tai ir jāizveido stipras robežas, jāaizsargā neaizsargātie, [jāstiprina] noteikumi un jākontrolē cilvēku skaits un veids, kuri ierodas šeit dzīvot un strādāt, saskaņā ar Konservatīvās partijas manifestā pausto apņemšanos, samazināt gada migrācijas apjomu līdz ilgtspēlīgam līmenim, nevis simtiem tūkstošu, ko mēs esam redzējuši pēdējo divu desmitgažu laikā,” teikts dokumentā. Eksperti gan ironizē, ka nav īsti skaidrs, kas tad pēc tagadējās valdības domām ir ilgtspējīgs migrācijas apjoms, bet, spriežot pēc Konservatīvās partijas līderu izteikumiem migrācijas gada atlikumam (jeb starpībai starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) vajadzētu būt zem 100 000 robežas.
Vienlaikus britu valdība norāda, ka tā ir ieinteresēta augsti kvalificēta, inovatīva un augsti produktīva darbaspēka piesaistē. Tādēļ arī tiek runāts par to, ka augsti kvalificētiem darbiniekiem nākotnes migrācijā būs prioritārs statuss. Vienlaikus starp Lielbritāniju un ES panāktā vienošanās arī paredz, ka to ES pilsoņu dzīvēs, kuri jau mīt Lielbritānijā, nekas daudz nemainīsies.
