ES Digitālā stratēģija kā jau daudzi citi līdzīgi dokumenti sākas ar puķainām un vispārīgām frāzēm par tehnoloģijām, kuras kalpo cilvēkiem, par taisnīgu un konkurētspējīgu ekonomiku, kā arī ilgtspējīgu sabiedrību. Taču galvenais iemesls, kādēļ Eiropas Komisija digitālos jautājumus ir izvirzījusi par vienu no savām prioritātēm, ir tas, ka tieši informācijas tehnoloģijas un digitalizācija pašlaik ir teju galvenais faktors, kurš noteiks, cik labklājīga un pārtikusi būs sabiedrība rīt. Pagaidām Eiropai vēl ir kur tiekties.
Dažas Eiropas valstis starp līderiem
No vienas puses dati rāda, ka eiropiešiem digitālā pasaule nebūt nav sveša. Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI) liecina, ka 85% eiropiešu internetu izmanto vismaz reizi nedēļā. Vairāk nekā 70% ES iedzīvotāju izmanto internetbankas un iepērkas attālināti. Uzņēmumu pusē situācija krietni atšķiras, ja runa ir par lielajiem vai mazajiem uzņēmumiem. DESI rāda, ka pērn 39% ES lielo uzņēmumu izmantoja e-komerciju, 33% izmantoja datu analītiku utt. Tikmēr mazo un vidējo uzņēmumu grupā e-komerciju izmantoja vien nepilni 18% un vēl mazāk citas iespējas, ko sniedz digitalizācija. Te gan jāuzsver, ka jaunākais DESI balstās uz 2019. gada datiem. Visticamāk, šogad situācija būs diezgan strauji mainījusies, jo pandēmija gan iedzīvotājus, gan uzņēmumus burtiski piespieda vairāk izmantot digitālos rīkus.
Tāpat nevarētu teikt, ka Eiropa digitalizācijā būtu būtiski atpalikusi no citas pasaules. Digitalizācijas līmenis gan ievērojami atšķiras pašā ES, bet šajā ziņā labākās Eiropas valstis – pārsvarā Ziemeļeiropā esošā Somija, Zviedrija, Dānija – ir tādā pašā vai pat labākā līmenī nekā daudzas citas pasaules attīstītās ekonomikas, liecina tā saucamais starptautiskais DESI, kura iepriekšējais aprēķins gan veikts 2018. gadā.
Tomēr arī pagājušā gada Šveicē bāzētā IMD institūta veidotais pasaules digitālās konkurētspējas indekss apliecina to pašu ainu. Tajā pirmajās divās vietās ir ASV un Singapūra, bet uzreiz pēc tam seko Zviedrija, Dānija, Šveice, Nīderlande un Somija. Starp citu, labi novērtētas arī Baltijas valstis – Igaunija ierindojusies 29., Lietuva 30., bet Latvija – 36. vietā.
Maksājam citiem
Tad kādēļ gan ES ir nepieciešama digitālā transformācija un kādēļ par šo jautājumu tiek sisti trauksmes zvani? Mūsdienās digitalizācija sola ko daudz vairāk par iespēju sēdēt piemājas pļaviņā un datorā skatīties filmu. Mākslīgā intelekta risinājumi un tā saucamais lietu internets, kad iekārtas nepastarpināti sazinās viena ar otru, būtiski mainīs ražošanu, veselības aprūpi, transporta sistēmu un daudzas citas lietas. Taču Eiropas Komisijai ir nācies atzīt, ka jau pašlaik lielākā daļa no tehnoloģijām, kuras izmantojam, tiek radītas kaut kur citur. Kā norāda daži eksperti – pašlaik ir laiks izlemt, vai ES digitālajā tirgū paliek par pasīvu patērētāju un maksā citiem par iespēju izmantot to radītos tehnoloģiskos risinājumus vai tomēr iesaistās cīņā un pati kļūst par digitālo tehnoloģiju „fabriku”.
Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Ijabs, kurš darbojas parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, nesen Rīgā notikušajā konferencē „5G Techritory” uzsvēra, ka Eiropa ir pasaules zinātnes „spēkstacija”, taču jautājums ir, kā nezaudēt sekmīgos izgudrojumus. Pašlaik ir tipiskas situācijas, kad izgudrojumi, kuru finansēšanā nereti izmantoti arī ES fondi un citi sabiedriskie līdzekļi, mirklī, kad tie nonāk līdz komercializācijas fāzei, tiek pārpirkti un augļus no tiem plūc jau pavisam citos kontinentos.
Svarīgs ir arī drošības aspekts. Veiksmīgas digitālās platformas pašlaik var sasniegt tādus darbības apjomus, ka sāk jau ietekmēt citu valstu ekonomikas un sabiedrības. Viszināmākie piemēri ir populārākie sociālie tīkli, piemēram, „Facebook”, un interneta pārlūki, piemēram, „Google”. Problēmu spektrs ir plašs – sākot no to lietotāju nespēju kontrolēt, kas notiek ar viņu datiem, viltus ziņu izplatīšanos un beidzot ar jautājumiem par godīgu nodokļu nomaksu.
„Neviena no pasaules „top 15” digitālajām kompānijām nav no Eiropas. Nav nevienas nozīmīgas Eiropas pārlūkprogrammas, sociālo mediju platformas vai meklētājprogrammas. Mums ir tikai daži gadi, lai virzītos uz priekšu, pirms mēs izkritīsim no šīm sacensībām pilnībā.. Mums beidzot ir jāsaskaņo mūsu nacionālie regulējumi. Eiropas digitālie uzņēmumi ir nostādīti neizdevīgā situācijā, lai gan tikai spēcīgs Eiropas digitālais vienotais tirgus var aizsargāt mūsu intereses. ES dalībvalstīm to vajadzētu apsvērt savās pozīcijās, nevis bloķēt saskaņošanu,” skarbs savā vērtējumā ir Eiropas Parlamenta deputāts Aksels Voss no Vācijas, kurš darbojas parlamenta Juridiskajā komitejā .
Nepieciešami ieguldījumi
Visai skaidrs ir tas, ka, neko nedarot, Eiropa savas pozīcijas pasaulē neuzlabos vai pat neglābjami zaudēs. Pēc Eiropas Komisijas pasūtījuma veiktais „McKinsey&Company” pētījums liecina, ka, pakāpeniski ieviešot digitālās tehnoloģijas, kuras būtiski maina kādu procesu, ES iekšzemes kopprodukts uz tā rēķina var augt par 1,1% gadā jeb par 14,1% līdz 2030. gadam, kas kopumā ir 2,2 triljoni eiro (2017. gada cenās). Līdz ar to šī izaugsme atsvērs arī nepieciešamos ieguldījumus un negatīvās sekas, ko tas var radīt – piemēram, augstāku bezdarbu vai ieguldījumus darbinieku pārkvalifikācijā.
Pētnieki gan norāda, ka pats no sevis nekas nenotiks un digitālajās tehnoloģijās ir nepieciešami ieguldījumi. Turklāt liela nozīme ir tieši savlaicīgi veiktām investīcijām.
Taču tieši investīciju ziņā ES atpaliek no ASV un Ķīnas. Pašlaik šī starpība tiek lēsta ap 190 miljardiem eiro gadā par sliktu ES. Attiecīgi bez papildus investīcijām eiropiešu sapnis par to, ka mēs kaut ko varētu noteikt uz digitālās pasaules skatuves, var palikt vien sapnis.
Eiropas Komisija gan šajā ziņā ir gatava „atvērt maku”. Piemēram no apjomīgās pēcpandēmijas atveseļošanas programmas „NextGenerationEU” ap 20% ir paredzēti tieši digitālajai attīstībai.
Digitālā transformācija
Eiropas Komisija pie digitālās transformācijas ir ķērusies ar vairāku jaunu dokumentu izstrādi, kas skar mākslīgo intelektu un Eiropas datu stratēģiju. Taču likumdošanas „rāmja” izstrāde joprojām ir procesā un gaidāma vēl virkne jaunu likumdošanas iniciatīvu.
Pašlaik iecerēts, ka līdz 2025. gadam Eiropā būtu jāsasniedz būtisks progress. Pamata digitālajām prasmēm būtu jābūt vismaz 70% ES iedzīvotāju. Būtu jāsagatavo ap 500 000 informācijas tehnoloģiju speciālistu, lai novērstu to trūkumu. Būtu jātrīskāršo uzņēmumu skaits, kuri izmanto mākslīgā intelekta risinājumus. Latvijai ar tās grumbuļaino ceļu e-veselības ieviešanas jomā interesants ir iecerētais mērķis, lai līdz 2025. gadam par visiem eiropiešiem elektroniski ir pieejami veselības dati. Iecerēta vēl virkne rādītāju, kuri digitalizācijas jomā Eiropā būtu jāsasniedz.
Vienlaikus atliek vien zīlēt, kā ar to sekmēsies, jo tam ir vajadzīgas ne tikai stratēģijas un ES fondu atbalsts, bet arī katras valsts un uzņēmumu ieguldījumi. Taču šajā ziņā visai lielas korekcijas var būt ienesusi pandēmija un atliek vien minēt, vai tā būs katalizators straujākai digitālajai attīstībai vai šķērslis investīciju veikšanai šajā jomā.
