Skaitļi un fakti: ES gaida diskusijas par nākamo krīzes pārvarēšanas kārtu

Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes seku mazināšanā pašlaik ar iepriekš nepieredzētu jaudu ir iesaistījušās gan Eiropas Savienības (ES) struktūras, gan valstis atsevišķi. Ja atbalsta pirmo vilni drīzāk varēja raksturot kā mēģinājumus amortizēt sitienu un noturēt ekonomiku kaut cik ierastajā līmenī, tad tagad sākas diskusijas par vidējā termiņa palīdzību un par to, uz ko tai ir jābūt vērstai.

Visiem ir skaidrs, ka rīcības modelis, kuru salīdzināja ar „naudas kaisīšanu no helikoptera”, var darboties pašā sākumā, kad atbalsts nepieciešams teju visiem, bet nav skaidrs, kam vairāk, kam mazāk un kas vispār tālāk notiks. Nākotnes prognozes Covid-19 krīzes sakarā ir ļoti nepateicīga lieta arī šodien, taču jau ir kļuvis skaidrs, ka tā vienkārši visiem naudu vairs nedos, jo ilgākā termiņā atbalstam jau ir jābūt virzītam uz kādu konkrētu mērķi. Taču vienošanās par mērķi tik raibā kompānijā kā ES dalībvalstis vienmēr sola daudz strīdu un dažkārt arī pārsteidzošu rezultātu.

Skaitļi un fakti: ES gaida diskusijas par nākamo krīzes pārvarēšanas kārtuInguna Ukenābele, LETA, speciāli LR

    Atbalsta miljoni un miljardi

    Atverot Eiropas Komisijas mājaslapas jaunumu sadaļu, tā vien ņirb no miljoniem un miljardiem, kurus tādam vai citam mērķim novirzījušas ES dalībvalstis, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas krīzi. Kopumā lielu atšķirību nav un, tāpat kā Latvija, arī citas ES dalībvalstis pašlaik lielu uzsvaru liek uz iedzīvotāju sociālo aizsardzību un darbavietu saglabāšanu.

    Nākamā lielā atbalsta joma ir uzņēmumi, kuri var saņemt vai nu ar valstu garantijām stiprinātus kredītus vai grantus, vai nu dažāda veida nodokļu atvieglojumus. Trešā populārākā ieguldījumu pakete ir infrastruktūras projekti un naudas „piešprices” valstu ekonomikai svarīgiem uzņēmumiem, kuri krīzes laikā nonākuši „uz sēkļa” – visbiežāk tās ir aviokompānijas.

    Eksperti gan uzsver, ka līdzšinējais atbalsts vairāk ir uzskatāms par mēģinājumu krīzes izraisīto kritumu amortizēt un vismaz uz kādu laiciņu „iesaldēt” situāciju ekonomikā, lai nerastos ķēdes reakcija, kurā viena uzņēmuma problēmas rada grūtības nākamajā uzņēmumā utt.

    Tomēr ilgtermiņā ne dīkstāves pabalsti, ne subsidētas darbavietas, ne nodokļu atlaides nebūs risinājums.

    Tādēļ jau labu laiciņu gan ES institūciju gaiteņos, gan dalībvalstu valdību mājās notiek rosība un tiek meklētas labākās receptes, kā ekonomiku dabūt atpakaļ uz kājām jau ar vidēja un ilgāka termiņa perspektīvu.

    Maija beigās Eiropas Komisija nāca klajā ar 750 miljardu eiro vērtu plānu, kas paredzēts ES ekonomikas atveseļošanai pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes. Ja šis plāns tiks apstiprināts, tas būs vēsturē lielākais ES ekonomikas stimulēšanas pasākumu kopums, kurš būs pieejams papildus ES daudzgadu budžeta finansējumam.

    Kopā ar daudzgadu budžeta programmām ES finanšu ieguldījumu spēja pašlaik tiek lēsta ap 1,85 triljoniem eiro.

    Priekšlikums par Eiropas Atveseļošanas instrumenta 750 miljardu eiro finansējumu paredz, ka 500 miljardi eiro, tostarp 433 miljardi eiro grantiem, tiks izmantoti finanšu instrumentu vai budžeta garantiju un saistīto izdevumu nodrošināšanai. Savukārt 250 miljardi eiro tiks izmantoti aizdevumiem dalībvalstīm, par ko ES uzņemsies iespējamās saistības garantiju veidā, līdz tie tiks atmaksāti.

    Jāatgādina, ka provizoriski no šī Eiropas Atveseļošanas instrumenta finansētajām programmām Latvijai varētu piešķirt 2,9 miljardus eiro grantos, kā arī varētu būt pieejami līdz 1,6 miljardiem eiro aizdevumos.

    Plānam vēl nepieciešama ES dalībvalstu piekrišana.

    Naudas dalīšana šķeļ un vieno

    “Atveseļošanas plāns milzīgo problēmu, ar ko saskaramies, pārvērš par iespēju, ne tikai atbalstot atveseļošanos, bet arī ieguldot mūsu nākotnē: Eiropas Zaļais kurss un digitalizācija veicinās nodarbinātību un izaugsmi, mūsu sabiedrības noturību un mūsu vides veselību,” par jauno plānu jau paudusi Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

    Kā jau nojaušams no šī citāta, tad Eiropas Komisija netaisās naudu dot, lai tiktu balstīta kāda jau arī pirms krīzes ne īpaši sekmīga kafejnīca vai apģērbu veikals.

    Investīcijām būs jābūt vērstām uz dalībvalstu ekonomiku pārkārtošanos „zaļajā” virzienā, digitalizāciju un noturības stiprināšanu. Tāpat īpaša vērība būs pievērsta tam, lai tiktu iedzīvinātas Covid-19 pandēmijas laikā gūtās mācības – vairāk naudas tiks veselības aprūpei, civilās aizsardzības mehānismiem, pētniecībai u.c., lai Eiropa būtu gatavāka dažāda veida krīzēm. Liels uzsvars tiks likts arī uz privāto investīciju piesaisti.

    Eiropas Komisijas ziņa dalībvalstīm ir, ka, pārvarot krīzes radītās grūtības, tā negrib vienkārši atgriezties pie situācijas, kāda bija pirms krīzes, bet gan veicināt virzību uz priekšu.

    Tiek norādīts arī uz to, ka Eiropai jāstiprina sava stratēģiskā autonomija vairākās konkrētās jomās, tostarp pastiprināti jāizvērtē ārvalstu tiešie ieguldījumi.

    Tomēr, kā jau sagaidāms, kur liela nauda, tur tās dalīšanas grūtības. Laikraksts „Financial Times” citē vārdā nenosauktus diplomātus, kuru teiktais liek domāt, ka vēl gaidāma krietna plūkšanās par naudas sadales kritērijiem, plānam nonākot uz galda dalībvalstīs.

    Galvenie no pašlaik minētajiem sadales kritērijiem ir valsts iekšzemes kopprodukts (IKP), IKP uz vienu iedzīvotāju un vidējais bezdarba līmenis pēdējos gados. Pamatojums ir, lai palīdzība tiktu arī tām valstīm, kurām ir mazākas iespējas pašām cīnīties ar Covid-19 radītajām sekām. Savukārt kāds no diplomātiem jau uzsvēris, ka šādu pirmskrīzes rādītāju izmantošana neko neliecina par to, kāda tad ir bijusi Covid-19 ietekme uz katru valsti.

    Turklāt ar šo instrumentu neesot jābalsta valstis ar sliktu ekonomiku un vājām līdz šim veiktajām reformām. Tā starp lielākajām atbalsta saņēmējām tagad iznākot ne tikai Itālija un Spānija, kuras smagi skāra pandēmija, bet arī Polija, kur inficēšanās līmenis nemaz nebija īpaši augsts un arī tās ekonomika nav starp lielākajām cietējām.

    Tādēļ, vai Eiropas Komisijas priekšlikums „neskarts” izstūrēs cauri ES dalībvalstu vērtēšanas dzirnām, vēl ir liels jautājums.

    Savukārt reitingu aģentūra „S&P Global Ratings” norāda uz kādu citu – šoreiz vienojošu - aspektu ES palīdzības plānos. ES līdz ar Covid-19 palīdzības plāniem beidzot ir nonākusi līdz reālai diskusijai par fiskālu solidaritāti. Un, kaut arī nav paredzams, ka ES kļūs ne tikai par politisku, bet arī par fiskāla līmeņa savienību, viens no pandēmijas radītajiem secinājumiem noteikti būs, ka kopā un ciešāk ir labāk nekā katram par sevi.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti