Skaitļi un fakti: Eiropieši starptautiskajā tirdzniecībā redz ieguvumus

Covid-19 pandēmija ir radījusi ievērojamu kritumu starptautiskajā tirdzniecībā – tiek lēsts, ka šogad tās apjomi pasaulē varētu būt par aptuveni piektdaļu mazāki nekā pirms gada. Tas ir radījis ievērojamus zaudējumus uzņēmējiem, taču arī Eiropas iedzīvotāju ierasto dzīves ritmu tas ir ietekmējis.


Skaitļi un fakti: Eiropieši starptautiskajā tirdzniecībā redz ieguvumusInguna Ukenābele
Pirms gada „Eurobarometer” veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka seši no desmit eiropiešiem uzskata, ka iegūst no starptautiskās tirdzniecības. Lielākā daļa no aptaujātajiem norādījuši, ka galvenais ieguvums ir plašākas izvēles iespējas. Vismaz četri no desmit eiropiešiem gada laikā paši ir iegādājušies preces vai pakalpojumus interneta veikalos ārpus Eiropas Savienības (ES). Visbiežāk no Ķīnas.

Starptautisko tirdzniecību uzskata par plusu

„Eurobarometer” 2019. gadā veica otru aptauju, pētot eiropiešu viedokli par starptautisko tirdzniecību. 60% no aptaujātajiem norādīja, ka no starptautiskās tirdzniecības iegūst. Tas ir par 16 procentpunktiem vairāk nekā pirmajā aptaujā 2010. gadā, parādot, ka pēc finanšu krīzes Eiropas iedzīvotāju viedoklis par labumiem, ko to dzīvē var dot starptautiskā tirdzniecība, ir ievērojami audzis.

Atliek vien minēt, kā eiropiešu viedoklis ir mainījies tagad, jo Covid-19 dēļ noteiktie pārvietošanās ierobežojumi ir krietni vien mainījuši iespējas iegadāties ārpus ES ražotas preces vai pakalpojumus. Starptautiskā tirdzniecība, protams, nav apstājusies, taču jārēķinās, ka joprojām ierastajos apjomos nav atjaunojušies pārvadājumi – it īpaši uz tālākajiem galamērķiem. Tādēļ ierastie pasūtījumi, piemēram, no citu kontinentu interneta veikaliem var ceļot neparedzami ilgu laiku.

2019.gadā visvairāk uz ieguvumiem no starptautiskās tirdzniecības norādīja Ziemeļvalstu iedzīvotāji. Tā uzskata 86% zviedru un 80% - somu. Savukārt to, pēc kuru domām starptautiskā tirdzniecība viņiem neko nedod, vairāk bija Eiropas dienvidos – Itālijā, Grieķijā un Rumānijā.

Latvijas iedzīvotāju viedoklis ir kaut kur pa vidu. To Latvijas iedzīvotāju, pēc kuru domām starptautiskā tirdzniecība ir ieguvums, pērn bija 52%. Bet tādu, pēc kuru domām starptautiskā tirdzniecība viņiem neko nedod, bijuši 44%. Vēl 4% nav bijis konkrēta viedokļa. Igauņi un lietuvieši šajā ziņā ir pārliecinātāki par starptautiskās tirdzniecības ieguvumiem savā dzīvē – Igaunijā pozitīvi atbildējuši 65%, bet Lietuvā – 66% aptaujāto.

Kā galveno ieguvumu no starptautiskās tirdzniecības vairums jeb 54% eiropiešu norādījuši plašākas izvēles iespējas.

Vēl 36% minējuši, ka importētās preces ir lētākas. Tiesa tieši šajā jautājumā redzamas lielākās izmaiņas, salīdzinot ar 2010. gada aptauju. To, pēc kuru domām, importētās preces ir lētākas, skaits ir samazinājies par 11 procentpunktiem.

Latvijā uz to, ka galvenais ieguvums no starptautiskās tirdzniecības ir plašāka izvēle, norādījis 61% aptaujāto.

Savukārt to eiropiešu vidū, kuri aptaujā norādījuši, ka neko no starptautiskās tirdzniecības neiegūst, nedominē viens konkrēts iemesls. Diezgan līdzīgs īpatsvars ir atbildēm, ka ir samazinājusies importēto produktu kvalitāte, ka noteiktām importa precēm ir augstākas cenas, kā arī starptautiskā tirdzniecība veicina bezdarbu un tā rada kaitējumu videi preču transportēšanas dēļ.

 

 

Preces no Ķīnas

No citurienes ievestas preces ir ikdiena mūsu veikalos, un dažkārt mēs pat nepievēršam uzmanību, kur ir ražota tā vai cita lieta, kuru pērkam. Vienlaikus e-komercijas attīstība ir pavērusi iespējas iedzīvotājiem citur ražotas preces pasūtīt arī tieši, apejot starpniekus. „Eurobarometer” aptauja gan liecina, ka vairums jeb 57% eiropieši nekad nav iegādājušies preces internetā no tirgotājiem ārpus ES. 19% gada laikā šādus pirkumus ir veikuši vienu vai divas reizes, bet pārējie – biežāk.

Tostarp Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās interneta veikalos ārpus ES robežām ir kaut kur pa vidu citām Eiropas valstīm.

46% mūsu valsts iedzīvotāji vismaz reizi gada laikā kaut ko ir pasūtījuši ārpus ES esošos interneta veikalos, bet 52% to nav darījuši nekad.

Visaktīvāk preces ārpus ES esošos interneta veikalos ir iegādājušies Lielbritānijas iedzīvotāji (aptaujas veikšanas laikā tā vēl bija ES dalībvalsts) – vismaz reizi gada laikā 61%. Seko Luksemburgas un Īrijas iedzīvotāji ar 56% rādītāju. Savukārt vismazāk šādu iespēju izmantojuši Rumānijas, kā arī Bulgārijas un Grieķijas iedzīvotāji – attiecīgi Rumānijā 20% un 24% abās pēdējās valstīs.

Bez lieliem pārsteigumiem redzams, ka visbiežāk preces ir iegādātas Ķīnas interneta veikalos – tur iepirkušies 58% no eiropiešiem, kuri kaut ko pasūtījuši ārpus ES. Vienlaikus aptaujas veicēji norāda, ka Ķīnas interneta veikali, piemēram, milzīgā „Alibaba” grupa, tirgo ne tikai Ķīnā ražotas preces. Tādēļ dažkārt patērētājiem rodas priekšstats, ka Ķīnas interneta veikalos viņi pasūta Ķīnas preces, lai gan patiesībā tas var būt pilnīgi citas valsts ražojums, iespējams, tepat no Eiropas.

Pašlaik vēl ir visai grūti aplēst Covid-19 ietekmi uz pasūtījumiem pārrobežu interneta veikalos. No vienas puses tieši pandēmijas laikā interneta tirdzniecība auga, bet no otras puses - traucēto piegāžu dēļ daudzi arī apsvēra, vai ir vērts kaut ko pasūtīt veikalos ārpus ES, zinot, ka pasūtījums var pienākt krietni vēlāk nekā normālā situācijā.

Tomēr tieši pandēmijas laikā daudzi eiropieši vispār pirmo reizi izmēģināja iepirkšanos interneta veikalos. Tādēļ paredzams, ka pēc pandēmijas šis tirdzniecības veids tiks izmantots daudz plašāk nekā pirms tam. Visdrīzāk arī pirkumiem ārpus ES.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti