Vienlaikus nevarētu teikt, ka plāns ir nodrošinājis aprites ekonomikas uzvaru. Aplēses liecina, ka tikai 9% pasaules ekonomikas funkcionē pēc aprites ekonomikas principiem. Bet Eiropas Savienībā (ES) pārstrādei nodotie materiāli nodrošina mazāk nekā 12% no kopējā pieprasījuma pēc izejvielām.
ĪSUMĀ:
- Aprites ekonomika nozīmē nevis izmest, bet apdomāties un lietot atkal, kā arī aizņemties lietas lietošanai.
- EK: 2016. gadā aprites ekonomikā nodarbināti par 6% vairāk nekā 2012. gadā.
- No 2016. līdz 2020. gadam dažādos ES fondos investīcijām aprites ekonomikā paredzēti 10 miljardi eiro.
- Daudzu ražotāju bizness gan balstās uz jaunu lietu pirkšanu, tas ir šķērslis aprites ekonomikai.
- To var mainīt patērētāju spiediens.
Aprite pret lineāro ekonomiku
Kas gan ir pēdējos gados tik daudz piesauktā aprites ekonomika? Dominējošā joprojām ir tā saucamā lineārā ekonomika. Tās darbības princips ir vienkāršs: ieguvām resursus – saražojām preces – lietojām preces – izmetām.
Diemžēl arvien vairāk pierādās, ka šādam dzīves un ekonomikas funkcionēšanas modelim ir visai mazas iespējas nākotnē. Jau pašlaik pasaule tērē vairāk dabas resursu, nekā tie spēj dabīgā veidā atjaunoties, kas nozīmē, ka mēs nosacīti “noēdam” nākotnes resursus, arvien mazāk atstājot nākamajām paaudzēm.
Arī augošie atkritumu kalni kļūst par lielāku un lielāku problēmu. Turklāt tie sāk ietekmēt arvien vairāk jomu. Piemēram, pasaules jūrās un okeānos esošais lielais plastmasas mikrodaļiņu daudzums liek uzdot jautājumus par to, kas visai drīzā nākotnē notiks ar iespējām iegūt kvalitatīvus zvejas produktus?
Aprites ekonomikas darbības princips savukārt maina produktu izmantošanas paradumus. Tad, kad lietas pēc ieraduma gatavojamies izmest, aprites ekonomika iesaka apstāties, padomāt un lietot atkal. Piemēram, daudz ko var salabot un turpināt izmantot. Daudz ko var izmantot kā otrreizējo resursu jaunu preču ražošanai.
Labs piemērs ir kaut vai vecas riepas. No tām var izgatavot gumijas granulas, kuras tālāk var izmantot ļoti plaši. Piemēram, no tām gatavo dažādus segumus - bērnu rotaļu laukumiem, sporta laukumiem, ražošanas teritorijām. Nākamā joma ir ceļu būve, jo daudzviet gumijas granulas iestrādā arī asfalta virskārtā, kas paildzina asfalta kalpošanas ilgumu un samazina bremzēšanas ceļa garumu. Tās izmanto arī triecienus absorbējošās barjerās.
Granulas sāk izmantot arī būvniecībā, jo tās labi noder skaņas izolācijai un līdzīgiem mērķiem. Un tas ir tikai viens piemērs, jo teju ikviena lieta var dzīvot otru dzīvi. Vienlaikus samazinās nepieciešamība arī pēc jaunu resursu ieguves.
Otra tendence ir atteikšanās no daudzām fiziskām lietām vispār, un te liela loma ir digitalizācijai. Piemēram, ja kādreiz katrā mājā bija lielāks vai mazāks daudzums ar skaņuplatēm, pēc tam kasetēm un tad kompaktdiskiem, tad tagad vairums mūziku klausās straumēšanas platformās un fiziski skaņu nesēji vairs nav nepieciešami. Tas pats attiecas uz datu glabāšanu un daudzām citām jomām.
Arvien populārākas kļūst arī dažādas koplietošanas platformas – sākot no kopbraukšanas pakalpojumiem un kopīgām veļas mašīnām daudzdzīvokļu mājās, beidzot ar dažādu lietu apmaiņu, kuras tiek lietotas reti. Piemēram, ja mājās jāveic sīki remontdarbi, tad nav izdevīgi instrumentus iegādāties katram pašam, bet drīzāk tos “aizņemties” no citiem, kuri tos pašlaik neizmanto.
Jaunie biznesa modeļi
Eiropas Komisija savā atskaitē par aprites ekonomikas ieviešanas plāna rezultātiem norāda, ka ir izdevies palielināt nodarbinātību. 2016. gadā, par kuru pieejami pēdējie dati, ekonomikas sektoros, kuri ir saistīti ar aprites ekonomiku, tika nodarbināti vairāk nekā četri miljoni darbinieku, kas ir par 6% vairāk nekā 2012. gadā. Turklāt nodarbinātība šajā jomā varētu turpināt augt, jo palielinās pieprasījums pēc pārstrādātiem materiāliem.
Tāpat ir parādījušās jaunas biznesa iespējas. 2016. gadā tādas darbības jomas kā remonts, atkārtota produktu izmantošana un pārstrāde ir radījuši gandrīz 147 miljardus eiro pievienotās vērtības, kā arī piesaistījušas 17,5 miljardu eiro investīcijas.
Tieši investīcijas šajā jomā ir svarīgs faktors un laikā no 2016. līdz 2020. gadam dažādās ES fondu programmās tām ir paredzēts atbalsts kopumā 10 miljardu eiro apmērā.
Vienlaikus nevajadzētu arī domāt, ka aprites ekonomikas principu ieviešana notiks ļoti viegli.
Ir jāatceras, ka ļoti daudzu ražotāju darbība pašlaik balstās principā, lai to gatavotās lietas pēc noteikta laika izietu no ierindas un patērētāji būtu spiesti iegādāties jaunu preci. Līdz ar to būtu naivi cerēt, ka daudzi ražojumi būs viegli remontējami vai kalpos ļoti ilgi. Visdrīzāk kaut kas mainīsies tikai tad, ja būs ievērojams patērētāju spiediens.
Tāds gan arvien vairāk parādās, un tam atsaucas arī uzņēmēji. Kā piemēru var minēt viedtālruņu ražotāju "Fairphone", kurš radījis pirmo modulāro tālruni pasaulē, kuru izjaukt un salikt, nomainot nolietotās detaļas, var pats lietotājs.
