Skaitļi un fakti: Eiropas novecošanās atstās pēdas arī pensiju sistēmā

Lai runātu par pensiju sistēmu un tās nākotni, ir jāsāk ar demogrāfiju. Diemžēl tās prognozes nevēsta neko labu. Eiropa, tai skaitā arī Latvija, arvien vairāk noveco.

Tas nozīmē, ka cilvēku darbspējīgā vecumā kļūs arvien mazāk, bet to, kurus būs jāuztur pensiju sistēmai vecumdienās, – arvien vairāk.

Līdz ar to arī nākotnes aina ir visai skaidra.

Pensionēšanās vecums arvien vairāk tiks bīdīts uz priekšu, bet dāsnās vecumdienu pensijas visdrīzāk tā arī paliks politiķu solījumos un banku reklāmās.

Nākamajās desmitgadēs Eiropas iedzīvotāju vecuma struktūra  ievērojami mainīsies, prognozēts Eiropas Komisijas šā gada ziņojumā par sabiedrības novecošanu. Kaut arī kopumā laikā no 2016. līdz 2070.gadam Eiropas iedzīvotāju skaits pieaugs par 1,8%, sasniedzot 520 miljonus, ievērojami augs tieši vecāka gadagājuma cilvēku skaits.

Tāpat iedzīvotāju skaita pieaugumu Eiropā nodrošinās vien puse dalībvalstu. Diemžēl Latvija un pārējās Baltijas valstis ir starp tām, kurās iedzīvotāju skaits nākotnē visdrīzāk kritīsies, tādēļ pensiju sistēmas jautājuma risināšana būs īpaši smaga.

Ja Eiropas Savienībā vēl 2010.gadā cilvēku, kuru vecums pārsniedza 65 gadus, īpatsvars pret darbspējīgā vecuma (15 līdz 64 gadi) iedzīvotājiem veidoja 25%, tad 2016.gadā šis rādītājs jau sasniedza 29,6% un 2070.gadā varētu sasniegt 51,2%, liecina prognozes. Faktiski tas nozīmē to, ka 2010.gadā viens pensionārs Eiropā tika uzturēts no vidēji četru strādājošo nodokļiem, bet 2070.gadā viens pensionārs vidēji būs jāuztur tikai diviem strādājošajiem. Tiesa, ar nosacījumu, ka cilvēki pensionēsies vidēji 65 gadu vecumā, kas 2070.gadā, visticamāk, tā vairs nebūs.

 

Te jāpiebilst, ka pensionēšanās vecums nebūt visur Eiropā nav 65 gadi, taču statistika liecina, ka tieši līdz šim vecumam cilvēki visbiežāk izvēlas strādāt arī tad, ja pensionēties drīkst agrāk.

Prognozes par Latviju liecina, ka 2070.gadā  65 gadus un vecāku iedzīvotāju  īpatsvars pret 15 līdz 64 gadu veco iedzīvotāju skaitu būs nedaudz lielāks kā ES vidēji – proti, 53,8%.

Tas ir ievērojams pieaugums – par 23 procentpunktiem vairāk nekā 2016.gadā.

Visai līdzīga aina ir gaidāma arī mūsu kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā. Varam gan sevi mierināt, ka būsim visai tuvu vidējiem Eiropas rādītājiem un ir valstis, kur situācija būs  daudz drūmāka. Piemēram, Portugālē, Grieķijā un Kiprā minētais rādītājs pārsniegs 60%. Savukārt labākā situācija tiek prognozēta Īrijā, Zviedrijā un Francijā.

Arvien lielāku vecāka gadagājuma cilvēku skaita īpatsvaru sekmē vairāki faktori. Pirmkārt, Eiropā jau ilgstoši ir salīdzinoši zema dzimstība, tādēļ kopējā iedzīvotāju skaitā daudz mazāk nekā kādreiz aug jaunu cilvēku īpatsvars. Otrkārt, palielinās cilvēku vidējais dzīves ilgums.

Tādēļ arī nevajadzētu tik ļoti satraukties par potenciālo pensionēšanās vecuma celšanu. Medicīnas attīstība, kā arī daudz lielāka piedomāšana par veselīgu dzīvesveidu ir  nodrošinājusi to, ka cilvēki Eiropā ne tikai dzīvo ilgāk, bet arī ilgāk spēj būt aktīvi gan sabiedriskajā, gan darba dzīvē.

Jau tagad mēs redzam, ka daudzi izvēlas turpināt strādāt pēc pensijas vecuma sasniegšanas ne tikai finansiālu apsvērumu dēļ, bet arī tādēļ, ka to var un vēlas. Domājams, ka turpmāk tā būs vēl izteiktāka tendence. Savukārt darba devējiem nāksies mainīt savu šodien dažkārt vīzdegunīgo attieksmi pret vecāka gadagājuma darbiniekiem un pielāgoties viņu vajadzībām. Galvenokārt jau tādēļ, ka viņi turpmāk veidos ļoti nopietnu strādājošo daļu. 

 

Dzīves ilgums Eiropā tiešām aug ievērojami. Gan vīriešu, gan sieviešu vidējais dzīves ilgums Eiropā laikā no 1960.gada ir palielinājies par aptuveni desmit gadiem līdz 77 gadiem vīriešiem un 83 gadiem sievietēm. Latvijā gan situācija ir nedaudz sliktāka.

Kopš 1960.gada vīriešu vidējais dzīves ilgums ir audzis par 4,5 gadiem līdz 70 gadiem, sievietēm – par 7 gadiem līdz 80 gadiem.

Taču daudz lielāks dzīves ilguma pieaugums gaidāms turpmāk. Prognozes liecina, ka vidējais vīriešu dzīves ilgums līdz 2070.gadam Latvijā varētu palielināties par 13 gadiem līdz 83 gadiem un sievietēm par 9 gadiem līdz 89 gadiem.

Eiropa gan šajā ziņā nav nekāds izņēmums, un līdzīgas tendences ir vērojamas arī daudzviet citur pasaulē. Ja ES 2070.gadā 65 gadus un vecāku iedzīvotāju īpatsvars pret 15 līdz 64 gadus veciem iedzīvotājiem tiek prognozēts 54,2% apmērā, tad Japānā analogs rādītājs ir 69,6%, Ķīnā – 53,3%, bet ASV – 43,1%. Savukārt salīdzinoši jaunas sabiedrības varētu būt Āfrikā, Indijā, Krievijā un Okeānijā, liecina ANO prognozes. 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti