Skaitļi un fakti: Eiropas lidostas cīnās ar šaurību

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Lidojumi Eiropā saskaras ar arvien biežākiem kavējumiem, īpaši vasaras laikā, un lielākais akmens tādēļ pašlaik tiek mests aeronavigācijas dienestu lauciņā. Tomēr būtu netaisni visās problēmās vainot tikai aviodispečerus. Sava daļa atbildības par problēmām ir jāuzņemas arī Eiropas lidostām, kuru kapacitāte ne vienmēr atbilst arvien augošajai lidojumu intensitātei.

Skaitļi un fakti: Eiropas lidostas cīnās ar šaurību
00:00 / 02:45
Lejuplādēt

Turklāt problēmas vērojamas ne tikai lielajās, bet arī mazākās Eiropas lidostās. Arī Rīgas lidostā šogad jāsākas pēc kārtas nu jau sestajai paplašināšanās kārtai.

Vairāk lidojumu, vairāk pasažieru

Starptautiskās lidostu padomes ("Airports Council International" – ACI) dati liecina, ka pērn Eiropas lidostas izmantojis  rekordliels pasažieru skaits – 2,34 miljardi jeb par 6,1% vairāk nekā gadu iepriekš.

“Tas nozīmē, ka tikai piecu gadu laikā pasažieru pārvadājumi ir auguši par vairāk nekā trešdaļu jeb 36% ar vairāk nekā 629 miljoniem papildus pasažieru, no kuriem 445 miljoni bija tikai Eiropas Savienības teritorijā.

Pārvaldīt šādu izaugsmi ir izaicinoši, un spiediens uz lidostu infrastruktūru un darbiniekiem ir pamatīgs.

Kapacitāte un kvalitāte pašlaik kļūst par galveno izaicinājumu arvien lielākam skaitam Eiropas lidostu. Tas, protams, prasa investīcijas, bet arī lielāku darbības efektivitāti,” atzinis ACI ģenerāldirektors Eiropā Olivjē Jankovecs.

To, ka lidostas jau sāk “aizrīties” ar augošajām pasažieru plūsmām, apliecina arī tas, ka piecās Eiropas lielākajās lidostās apkalpoto pasažieru skaits pērn audzis tikai par 4,8%, atpaliekot no kopējā industrijas rādītāja. Tostarp lielākajā Eiropas lidostā – Londonas Hītrovā – pasažieru skaits pieaudzis vien par 2,7%, sasniedzot 80,12 miljonus pasažieru.

Tikmēr Eiropas Savienībā no valstu galvenajām lidostām visvairāk pasažieru skaitu pērn izdevies audzēt tepat kaimiņos esošajā Viļņas lidostā – par 30,9%, liecina ACI apkopotie dati. Daudz gan neatpaliek Rīga, kur pasažieru skaits pērn audzis par 15,7%, priekšā palaižot vien jau pieminēto Viļņu un Slovākijas galvaspilsētu Bratislavu.

Nekas daudz nav mainījies arī šogad. Pirmā ceturkšņa dati liecina, ka kopumā Eiropas lidostās apkalpoto pasažieru skaits audzis par 4,4%, tostarp Eiropas Savienībā – par 4,8%, liecina ACI aplēses.

Melnās avis

Saskaņā ar aviokompāniju ziņām pērn vidējais kavējumu laiks vienam lidojumam sasniedza 14,7 minūtes, un sava daļa vainas jāuzņemas arī lidostām.

Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas “Eurocontrol” ziņojums par 2018. gadu liecina, ka pēdējo desmit gadu laikā pirmajās vietās lidojumu kavējumu iemeslu “topā” ir dažādas ar lidojumu vadību un laika apstākļiem saistītas problēmas, bet stabilā piektajā vietā ir lidostu kapacitāte.

Starp lidostām, kurās kapacitātes problēmas pērn bija vislielākās, “Eurocontrol” min Lisabonu, Stambulas Ataturka lidostu un Amsterdamas Shipholas lidostu.

Galvenais lidojumu aizkavēšanās iemesls pērn lidostās gan bijuši lidošanai nelabvēlīgi laika apstākļi, un šajā ziņā visvairāk nepaveicās pasažieriem, kuri pērn devās ceļā no Amsterdamas Shipholas lidostas. Tur pērn vidējais kavējumu rēķins laika apstākļu dēļ sasniedza 999 minūtes dienā jeb vairāk nekā 16 stundas. Taču ar 624 minūšu vidējo kavējumu dienā seko tāds iemesls kā lidostas kapacitātes problēmas.

Tieši kapacitātes problēmu dēļ visvairāk pērn lidojumi kavējās no Lisabonas lidostas. “Eurocontrol” saskaitījis, ka kopumā tās bijušas 971 minūtes dienā jeb vairāk nekā 16 stundas dienā.

Ja runājam par melnajām avīm, tad pērn izcēlās arī Grieķijas salu lidostas, kuras pārsvarā apkalpo tūristus. Tieši Grieķijas Mikonas, Santorini un Hanijas nelielās lidostas pērn nokļuva  uz “melnā topa” pjedestāla tādā rādītājā kā visvairāk aizkavējies viens atsevišķs lidojums.

Bez uzlabojumiem neiztikt

“Eurocontrol” prognozē, ka Eiropas lidostu ierobežotā kapacitāte nozīmē, ka pēc pieciem gadiem -  2025. gadā - nevarēs notikt ap 152 tūkstošu potenciālo lidojumu, kas nobremzēs  aviosatiksmes izaugsmi par 1,2%. Turklāt šī aplēse izdarīta, ņemot vērā līdz šim publiskotos Eiropas lidostu plānus par dažāda veida paplašināšanos vai kapacitātes palielināšanu.

Tomēr nav tā, ka lidostas tikai plātītu rokas, ka vairāk lidojumu vienkārši nevar uzņemt. Tā, piemēram, Eiropas lielākā lidosta – Londonas Hītrova – jūnijā sāk sabiedrisko apspriešanu par plānu izbūvēt trešo skrejceļu.

Vēl vienā no Eiropas lielajām lidostām – Frankfurtē – ir sākusies trešā termināļa izbūve. Tas pilnībā tiks pabeigts 2023. gadā un palielinās Frankfurtes lidostas kapacitāti līdz 21 miljonam pasažieru gadā.

Arī Rīgas lidosta nesnauž. Janvārī ir noslēgts līgums par pasažieru termināļa paplašināšanas sestās kārtas būvprojekta izstrādi. Līdz ar to uzsākts process, kura rezultātā  piecu gadu laikā plānots izbūvēt jaunu pasažieru termināli ar kapacitāti 10 miljoni pasažieru gadā. Līdz ar to paredzēts atrisināt problēmas, par kurām visbiežāk žēlojas aviosabiedrības – pārāk maza reģistrācijas zāle un bagāžas apstrādes sistēma.

Jāatgādina, ka pagājušo gadu Rīgas lidosta noslēdza ar kārtējo rekordu – 7,06 miljoniem apkalpotu pasažieru un 83,5 tūkstošiem apkalpotu lidmašīnu.

 

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti