Skaitļi un fakti: Eiropas Komisija varētu veidot vienotu gaisa telpu

Arvien biežāk, braucot uz lidostu, ir jārēķinās, ka ēkā nāksies pavadīt vairāk laika, nekā plānots. Eiropas debesis ir pārslogotas, īpaši vasarā. Kāpēc šāda situācija veidojas, kādi ir šo problēmu risinājumi, un vai tie būs ātri?

Skaitļi un fakti: Eiropas Komisija varētu veidot vienotu gaisa telpuInguna Ukenābela

    Eiropa ir aizvadījusi smagāko gadu pēdējā desmitgadē lidojumu kavējumu un atcelšanas ziņā. Turklāt nekas neliecina, ka šogad situācija būs labāka. Problēmas nav palikušas bez uzmanības arī Eiropas Komisijas līmenī, un šogad tiks strādāts pie risinājumiem.

    Tiesa, jau tagad ir skaidrs, ka piedāvātajiem risinājumiem gaidāms pretspars no virknes Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, jo, visticamāk, piedāvājums būs atteikties no autonomijas to gaisa telpas pārvaldē. Pretī savukārt tiks likts arguments par arvien lielāko haosu aviosatiksmē un zaudējumiem, ko tas rada.

    Strīds par minūtēm

    Pagājušā gada fakti ir daiļrunīgi. Kopumā pērn Eiropas gaisa telpā notika vairāk nekā 11 miljoni lidojumu, un aviokompānijas ziņoja, ka vidējais izlidošanas kavēšanās laiks sasniedza 14,7 minūtes uz lidojumu, kas ir par 2,3 minūtēm vairāk nekā gadu iepriekš, teikts Eiropas aeronavigācijas drošības organizācijas “Eurocontrol” 2018. gada pārskatā.

    Nekas neliecina, ka aviosatiksmes intensitāte Eiropā samazināsies – tieši pretēji, lidojumu skaitam nākamajos gados tiek prognozēts pieaugums. Tādēļ aeronavigācijas dienestu kapacitātes problēmas būs jārisina.

    Maija beigās Eiropas Komisija apstiprināja aeronavigācijas dienestu darbības mērķa rādītājus laikam no 2020. līdz 2024. gadam. Skaidrs, ka karstais kartupelis starp visiem citiem rādītājiem bija pieļaujamais kavējumu laiks lidojumu vadīšanā.

    Pērn tieši aeronavigācijas dienestu darba dēļ vidējais kavējums uz katru lidojumu tuvojās jau divām minūtēm, komisija nākamajos gados ir noteikusi mērķi – ne vairāk par 0,9 minūtēm uz lidojumu un no 2023. gada – ne vairāk par 0,5 minūtēm vidēji uz lidojumu.

    “Eiropas Komisijas prioritāte, nosakot jaunus mērķus, ir spiest gaisa satiksmes kontroli pievērsties lidojumu kavējumu un atcelšanas problēmai, palielinot kapacitāti atbilstoši pieprasījumam, kurš ir gaidāms nākamajos gados, un ierobežot emisijas, kuras rodas lidojumu neefektivitātes dēļ,” uzsvērusi Eiropas transporta komisāre Violeta Bulca.

    Tomēr Eiropas Komisijas lēmums izraisīja veselu sašutuma vētru aviokompānijās. Eiropas aviokompāniju asociācija nekavējoties izplatīja paziņojumu, ka ES ir noteikusi vājākos darbības mērķus līdz šim, atsakoties no iepriekšējā standarta, kurš aeronavigācijas dienestiem pieļāva tikai 0,5 minūšu kavējumu uz lidojumu. Pēc asociācijas pārstāvju domām, Eiropas Komisija tādējādi “legalizējusi” 5,5 miljonus kavējumu minūšu gadā.

    “Apstiprinātie mērķi atalgo slikti strādājošus aeronavigācijas dienestus un vienlaikus sarūgtina tos, kuri mērķos iekļaujas. Kopā ar nepietiekamu darbinieku skaitu un nepietiekamu finansējumu aeronavigācijas dienestu nākotnes investīcijām, lai uzlabotu to darbu, jaunie mērķi liek ārkārtīgi vilties un ir vienkārši sliktas ziņas pasažieriem,” paziņoja Eiropas Aviokompāniju asociācijas izpilddirektors Tomass Renarts.

    Te jāatgādina, ka “Latvijas Gaisa satiksmes” vadīto lidojumu kavēšanās pēc “Eurocontrol” datiem pērn bija vidēji 0,04 minūtes viena lidojuma laikā, tādēļ Latvijai vajadzētu būt “sarūgtināto” rindās. Savukārt 0,5 minūšu kritērijā viena lidojuma laikā pērn nespēja iekļauties virkne Francijas, Spānijas, Vācijas, Austrijas, Kipras un Horvātijas lidojumu vadības centru.

    Nākotnes kompromisi

    Visiem gan ir skaidrs, ka jaunie aeronavigācijas dienestu darbības mērķa rādītāji ir tikai ātrs ielāps lidojumu kavējumu problēmai. Īstais risinājums sekos vēlāk, un pie tā jau ir sācies darbs. Eiropas Komisija sasauca arī īpašu ekspertu grupu, un aprīlī tika publiskots tās piedāvājums tam, kā nākotnē būtu jāizskatās Eiropas debesīm.

    “Vienotas Eiropas debesis ir bijušas un joprojām ir mūsu sapnis. Taču realitāte ir tāda, ka mūsu gaisa satiksmes vadības tīkla šodienas darbība nekalpo gaisa telpas izmantotājiem un pasažieriem tā, kā vajadzētu,” ekspertu darba grupas vārdā uzsvēra Somijas Transporta un komunikāciju aģentūras Civilās aviācijas ģenerāldirektors Peka Hentū. Kopumā eksperti ir izstrādājuši desmit rekomendācijas.

    Eiropas gaisa telpas lielākā problēma ir tās fragmentācija – Eiropā ir daudz valstu, tostarp mazu valstu, un katra atbild par savu gaisa telpu.

    Tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka galvenais uzsvars ir likts uz to, ka gaisa telpas vadībai turpmāk būtu jāpieiet centralizēti. Proti, galvenā loma būtu jāuzņemas “Eurocontrol”, skaidri nodalot atbildību starp to, kā kopējā gaisa satiksmes tīkla pārvaldnieku, un nacionālajiem aeronavigācijas dienestiem. Tāpat vienotā tīklā pilnībā būtu jāintegrē Eiropas lidostas. Eksperti arī norāda, ka Eiropas gaisa telpas pārvaldei jābūt pilnībā digitalizētai un standartizētai, jo bez jauno tehnoloģiju izmantošanas nav iedomājama efektīva tās pārvalde un daudzo spēlētāju sadarbība. Tāpat jāpārskata aviodispečeru apmācības un licencēšanas prasības, kā arī jāveic citi pasākumi, lai rezultātā Eiropā aviosatiksme vairs nesaskartos ar tādām problēmām kā pērn.

    Pašlaik rekomendācijas tiek izvērtētas. Paredzēts, ka septembrī Eiropas Komisija kopā ar Somiju, kura tajā laikā prezidēs ES, rīkos augsta līmeņa konferenci, lai diskutētu par aviosatiksmes organizācijas izmaiņām nākotnē.

    Vienlaikus jau tagad ir skaidrs, ka virkne ES dalībvalstu nemaz nebūs iepriecinātas par savas gaisa telpas kontroles atdošanu centralizētai pārvaldei. Galu galā dažādi reformu priekšlikumi ir bijuši arī agrāk un tie visi ir bloķēti posmā, kad nonāk līdz ES dalībvalstīm. Taču problēmas, ar kurām pašlaik saskaras aviosatiksme Eiropā, pašas no sevis neizzudīs. Arī tas visiem ir skaidrs. Tādēļ pastāv cerība, ka daudzās puses tomēr nonāks līdz kompromisam.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti