Skaitļi un fakti: Eiropā ne visas valstis pietiekoši iegulda inovācijās

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir būt par vienu no pasaules inovāciju attīstības centriem, kā arī iegūt no tā ekonomiski, jaunās idejas sekmīgi komercializējot. Lai gan līdz šim Eiropa nevarētu sūdzēties par to, ka tā inovāciju jomā vilktos bezcerīgi nopakaļus, tomēr pašas nospraustos ambiciozos mērķus tai tomēr sasniegt nav izdevies.

Skaitļi un fakti: Eiropā ne visas valstis pietiekoši iegulda inovācijāsInguna Ukenābele

    Piemēram, pēdējie dati liecina, ka 2017. gadā pētniecībā un tās rezultātu attīstībā (P&A), Eiropas Savienībā ieguldīti 2,07% no tās iekšzemes kopprodukta (IKP). Tādējādi laikam tikai naivie cer, ka īstenosies Eiropas  Komisijas 2020. gada stratēģijā noteiktais mērķis palielināt līdz šim laikam ieguldījumus P&A līdz 3% no IKP.

    Tomēr tā ir tikai sava veida “vidējā temperatūra slimnīcā”. ES ir valstis, kuru ieguldījumi inovāciju izstrādē stabili pārsniedz Eiropas Komisijas piesauktos 3%, gan tādas, kuras bezcerīgi atpaliek. Diemžēl Latvija ir tieši šo pēdējo valstu vidū.

    Pirmie un pēdējie

    Ieguldījumi pētniecībā un tās rezultātu tālākā attīstībā, pārvēršot tos par izmantojamiem ikdienas dzīvē, nebūt negarantē to, ka kāda valsts būs inovatīvākā pasaulē. Tomēr ir arī pilnīgi skaidrs, ka ar niecīgiem ieguldījumiem vai vispār bez tiem sasniegt vērā ņemamu rezultātu nebūs iespējams vispār.

    Pašlaik ES ir četras valstis, kuru ieguldījumi P&A jomā pārsniedz 3% no IKP. Tā ir Zviedrija, Austrija, Dānija un Vācija. Nebūtiski atpaliek Somija un Beļģija, un ES vidējo rādītāju izdevies pārsniegt arī Francijai.

    Diemžēl ir arī saraksta beigas, un tieši tur ir Latvija.

    Kopā ar Rumāniju, Maltu un Kipru mēs esam starp tām ES dalībvalstīm, kurās ieguldījumi P&A 2017.gadā ir svārstījušies vien ap pusprocentu no IKP.

    1% no IKP robežu nav izdevies pārsniegt arī mūsu kaimiņiem Lietuvā, kā arī Slovākijai, Horvātijai un Bulgārijai.

     

    Igaunija ir visvairāk uz inovācijām orientētā Baltijas valsts, jo tur ieguldījumi pētniecībā un attīstībā jau vismaz pēdējo desmitgadi pārsniedz 1% no IKP. Jāpiebilst, ka 2017. gada tika reģistrēti ieguldījumi jau 1,29% no IKP apmērā.

    Turklāt, veroties plānošanas dokumentos, jāsaka - ja Eiropa ir iestrēgusi un līdz nākamajam gadam nekādi nesasniegs ieguldījumus P&A 3% apjomā no IKP, tad Latvija ir iestrēgusi vēl vairāk. Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam ir noteikts, ka mūsu valsts mērķis ir palielināt ieguldījumus P&A līdz 1,5% no IKP. Pašlaik tā izskatās pēc pilnīgi nereālas ieceres.

    Bizness atpaliek

    Diemžēl, ja analizējam to, kādēļ Latvijā ir salīdzinoši mazi ieguldījumi pētniecībā un tās rezultātu attīstībā, tad iemeslu visai skaidri parāda statistika. Proti,

    Latvija ir starp tām ES dalībvalstīm, kurās ļoti mazus ieguldījumus inovācijās ir veikuši uzņēmumi.

    Vidējā attiecība ES ir diezgan skaidra: biznesa struktūras P&A iegulda 60-70% finansējuma, kam ar aptuveni 20% seko augstākās izglītības sektors, bet ar 10-20% valsts.

    Latvijā proporcija ir otrāda – ar teju 50% ieguldījumiem dominē augstākās izglītības sektors un atlikušo daļu uz pusēm sedz privātais bizness un valsts finansējums. Turklāt zinot, ka augstākās izglītības iestādes ļoti daudziem pētījumiem finansējumu piesaista no starptautiskām programmām un grantiem, jāsecina, ka faktiskais pašas Latvijas ieguldījums P&A ir pat zem 0,5% no IKP. 

    Turklāt Latvija ar 27% P&A finansējuma no uzņēmumiem šajā rādītājā ir stabilā pēdējā vietā Eiropā. Daudz labāka situācija nav Lietuvā, bet arī tur biznesa ieguldījumi P&A ir sasnieguši 36% no kopējā apjoma, izlīdzinoties ar augstākās izglītības finansējumu.

    Starp citu, jau pieminētajā Nacionālajā attīstības plānā 2014. – 2020. gadam ir paredzēts, ka nākamgad privātā biznesa ieguldījumiem P&A jomā vajadzētu sasniegt 48% no kopējā apjoma. Arī tas izskatās pilnīgi nereāli.

    Kopā vieglāk

    Vienlaikus eksperti norāda, ka lielākie ieguldījumi P&A Eiropā koncentrējas ne tikai noteiktās valstīs, bet īpaši - konkrētos reģionos. Te ļoti skaidri var novērot tā saucamo klasteru jeb puduru efektu, kad inovatīvi uzņēmumi un zinātnes struktūras bāzējas vienuviet, lai iegūtu no speciālistu un ideju aprites.

    Jau labu laiku P&A karalis Eiropā ir Braunšveigas reģions Vācijā, kurā ieguldījumi pētniecībā un attīstībā vidēji pārsniedz 9% no reģiona IKP. Ja palūkojamies, kas tad atrodas Braunšveigā un tās apkārtnē, tad, pirmkārt, ir jāmin Braunšveigas Tehnoloģiju universitāte un virkne ar to saistītu zinātnisko institūtu. Taču ne jau tikai universitāte un institūti nodrošina lielos ieguldījumus izpētē, bet gan tas, ka vienlaikus šajā reģionā atrodas tādi rūpniecības giganti kā „Volkswagen”, „Siemens”, „Bombardier Transportation”un vēl virkne citu.

    Tieši saspēle starp uzņēmumiem un zinātniekiem dod lielo ieguldījumu īpatsvaru izpētē un tālākā inovāciju ieviešanā dzīvē.

    Tieši tas pats attiecas uz citiem Eiropas reģioniem, kuri uz pārējo fona izceļas ar lieliem ieguldījumiem P&A laukā. Gan uz Beļģijas Valoņu Brabantes provinci, kur Luvēnlanēvas zinātnes parks ir izpleties pa vairāk nekā 200 hektāriem un dod mājvietu ne tikai universitātei, bet arī vairāk nekā 100 inovatīviem uzņēmumiem. Šajā provincē atrodas arī pasaules lielākais vakcīnu ražotājs – „GlaxoSmithKlineBiologicals”. Gan uz Vācijas Štutgartes reģionu, kur ir  lielākais zinātnisko un akadēmisko struktūrvienību blīvums Vācijā, kā arī aktīvi darbojas tādas kompānijas kā „Daimler”, „Porsche”, „Robert Bosch”, „Celesio”, „Hewlett-Packard” un IBM.

    Tieši tādēļ ļoti loģisks šķiet arī Latvijas Universitātes ambiciozais plāns par akadēmisko centru Torņkalnā, ko nākotnē papildinās arī Tehnoloģiju centrs, kurā mājvieta paredzēta ne tikai zinātnes institūtiem, bet arī biznesa inkubatoriem un uzņēmējiem tiks dotas iespējas izmēģināt dažādas inovācijas.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti