Skaitļi un fakti: Eiropa būvē vienotu transporta tīklu. «Rail Baltica» - daļa no tā

2030.gadā Eiropas transporta sistēmai ir jābūt patiesi vienotai un jānodrošina, lai ikviens Eiropas Savienības (ES) iedzīvotājs bez problēmām var pārvietoties ne tikai savā tuvākajā apkārtnē, bet arī pa visu Eiropu. Tieši tāds mērķis ES ir nosprausts, tam atvēlēts būtisks finansējums un, pateicoties šim mērķim, par realitāti pamazām kļūst arī tāds projekts kā dzelzceļa līnija „Rail Baltica”.

Skaitļi un fakti: Eiropa būvē vienotu transporta tīkluInguna Ukenābele

    Būtiskā nozīme transportam piešķirta, jo tieši ērta ceļošana, darījumu braucieni un kravu pārvadājumi ES no politiskas valstu savienības ļoti bieži pārvērš reāli funkcionējošā kopienā. Tādēļ arī ir radīts apjomīgs Eiropas transporta tīkla projekts „Trans-European Transport Network” (TEN-T). Tā uzdevums ir atsijāt un stimulēt projektus, kuri Eiropas transporta sistēmā likvidē šaurās vietas, kuras vai nu infrastruktūras vai nu citu šķēršļu dēļ pašlaik veido sava veida „pudeles kaklus” un bremzē satiksmes apriti.

    Dzelzceļu dažādība

    Pašlaik lauvas tiesa no TEN-T projekta uzmanības ir pievērsta tieši dzelzceļa projektiem, jo vēsturiski tieši dzelzceļa infrastruktūra Eiropā ir vissadrumstalotākā. Un, lai gan šis transporta veids dod iespējas ātri pārvadāt gan lielus pasažieru, gan kravu apjomus, pašlaik tas krietni atpaliek no autopārvadājumu vai aviācijas rādītājiem.

    Saknes tam ir meklējamas Eiropas dzelzceļu vēsturē. Kaut gan atšķirībā no Baltijas valstīm, citur Eiropā neviens sliedes ideoloģisku apsvērumu dēļ nav nojaucis,

    Eiropas valstu problēmas ir saistītas ar to, ka dzelzceļi vēsturiski ir bijuši valsts uzņēmumi.

    Tādēļ arī to attīstība vienmēr ir bijusi saistīta ar katras atsevišķās valsts interesēm, īpaši nedomājot par to, ka vilciens ir ļoti labs starpvalstu satiksmes līdzeklis.

    Tieši ar daudzu tehnoloģisko un citu atšķirību likvidēšanu pašlaik nodarbojas TEN-T, un tajā ir noteikti deviņi galvenie transporta koridori no Eiropas ziemeļiem līdz pat dienvidiem. Tajos līdz 2030.gadam ir jāizveidojas efektīviem transporta ceļiem, kuros organiski saslēdzas dzelzceļi, autoceļi un atsevišķos gadījumos arī jūras transports, dodot iespēju eiropiešiem daudz vienkāršāk ceļot, doties uz darbu un nogādāt kravas.

    „Rail Baltica” iekļaujas TEN-T Ziemeļu-Baltijas jūras koridorā un tā uzdevums ir nodrošināt vienkāršu satiksmi no Helsinkiem caur Baltijas valstīm, Poliju un Vācijas ziemeļiem līdz pat Eiropas lielākajām ostām Roterdamai un Antverpenei jau pie Ziemeļjūras.

    Viens no zināmākajiem TEN-T atbalstītajiem projektiem, kurš jau ir īstenots, ir Eiropā garākais tilts pār Ērezunda jūras šaurumu, kurš savieno Kopenhāgenu Dānijā un Malmi Zviedrijā un pa kuru var braukt gan autotransports, gan vilcieni. Ekspertu vērtējumā šis savienojums ir būtiski sekmējis reģionālo attīstību un pārvadājumu apjoms tieši ar vilcieniem desmit gadu laikā ir trīskāršojies.

    Miljardi transportam

    Visi apjomīgie transporta projekti lielākoties tiek finansēti no Eiropas infrastruktūras savienošanas fonda (Connecting Europe Facility – CEF) līdzekļiem. Lai gan fonds ir domāts arī cita veida projektiem, piemēram, enerģētikai, lielākā daļa ir paredzēta tieši transportam.

    Periodam no 2014. līdz 2020.gadam CEF transporta projektu finansēšanai ir paredzēti 24,5 miljardi eiro. „Rail Baltica” projekta kopējās izmaksas tiek lēstas ap 5,8 miljardiem eiro, un no CEF ir paredzēts segt 85% no šīs summas.

    „Es ļoti atklāti varu teikt, ka dažā labā Eiropas valstī uz "Rail Baltica" projektu skatās ar nelielu greizsirdību.

    Daudzi man ir teikuši, ka šis ir privileģēts projekts. Eiropas Komisija "Rail Baltica" īstenošanā ir iesaistījusies lielā mērā, jo tas ir vienīgais projekts Eiropas austrumos ar šādu nozīmi. Tādēļ mums ir jābūt sekmīgiem. Baltijas valstīm ir jābūt savienotām ar pārējo Eiropas dzelzceļa tīklu. Ja mēs vēlamies būt jauno kravu plūsmu centrā - no Ķīnas, no Krievijas, no citām kaimiņvalstīm -, tad tas ir veids, kā spēles centrā iesaistīt Baltijas valstis, Poliju un Somiju,” intervijā ziņu aģentūrai LETA atzina Ziemeļjūras-Baltijas TEN-T pamattīkla koridora koordinatore Katerina Trautmane.

    Jautājums gan ir par to, kāds būs finansējums nākamajā ES ilgtermiņa budžeta periodā no 2021. līdz 2027.gadam. Priekšlikums par CEF finansējumu transportam šajā periodā ir pat lielāks – 30,6 miljardi eiro. Turklāt papildus Eiropas Komisija vēlas, lai Eiropas transporta infrastruktūra tiek pielāgota arī militārās mobilitātes vajadzībām. Tam CEF ietvaros varētu īpaši paredzēt 6,5 miljardus eiro.

    Tomēr kā ikviens priekšlikums šis vēl ir jāapstiprina un zināmas bažas par to rada Lielbritānijas izstāšanās no ES, kas samazinās budžeta ieņēmumus, kā arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas, iespējams, radīs jaunas vēsmas.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti