Skaitļi un fakti: Eiropa atkritumus pārstrādā, bet Latvijai - aizrādījums

Viens no galvenajiem Eiropas Savienībā (ES) par prioritāti noteiktās aprites ekonomikas stūrakmeņiem ir radīto atkritumu pārstrāde. Eiropa kopumā uz pašas noteiktajiem atkritumu pārstrādes mērķiem pamazām, bet virzās, taču Latvija ir viena no tām valstīm, kura saņēmusi aizrādījumu.

Jau pērn Eiropas Parlaments un vēlāk Eiropas Padome apstiprināja jaunus aprites ekonomikas noteikumus, tā atbalstot vērienīgu atkritumu pārstrādes mērķu noteikšanu.

Skaitļi un fakti: Eiropa pārstrādā, Latvijai aizrādījumsInguna Ukenābela

    Tostarp līdz 2025. gadam būtu jāpārstrādā  vismaz 55% mājsaimniecību un uzņēmumu radīto sadzīves atkritumu. Līdz 2030. gadam mērķa rādītājs pieaugs līdz 60%, bet līdz 2035. gadam - līdz 65%. Īpaši mērķi noteikti dažādu iepakojumu veidu pārstrādei.

     

     

    Papildus tam līdz 2025. gadam būs jānodrošina atsevišķa tekstilizstrādājumu un bīstamo atkritumu savākšana no mājsaimniecībām. Līdz 2024. gadam jānodrošina arī bioloģiski noārdāmu atkritumu atsevišķa savākšana vai kompostēšana mājās.

    Visi virzās uz priekšu

    Pēdējie statistikas dati liecina, ka virzība uz priekšu patiesi notiek. Tostarp kopumā Eiropas Savienībā pārstrādē nonāk ap 55% visu atkritumu, neskaitot minerālu izcelsmes atkritumus.

    Rūpniecisko, tostarp būvniecības atkritumu tālākā pārstrāde vai izmantošana ir visai stingri regulēta arī līdz šim, bet, kā jau var noprast no Eiropas augstāko likumdevēju lēmumiem, īpašas rūpes ir tieši par sadzīves atkritumiem jeb to, kas nonāk mājsaimniecību un nespecializētu uzņēmumu atkritumu urnās.

    2017. gadā, par kuru pieejami pēdējie dati, vidēji viens eiropietis gadā radīja ap 487 kilogramiem atkritumu. Turklāt pēdējos gadus šis apjoms ir tikai audzis.

    Labā ziņa ir tā, ka jau 47% no šiem sadzīves atkritumiem ir nonākuši pārstrādē. 2017. gadā 30% no visiem sadzīves atkritumiem tika pārstrādāti, bet vēl 17% kompostēti. Vēl pirms desmit gadiem aina bija drūmāka  – 2007. gadā pārstrādē nonāca 24% sadzīves atkritumu, bet kompostēti tika 13%. Pārējais nonāca atkritumu poligonos vai tika sadedzināts.

    ''Dzeltenā kartiņa'' Latvijai

    Lai noskaidrotu, kā ES dalībvalstīm veicas ar sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, Eiropas Komisija veica situācijas modelēšanu, vērtējot, vai visi 2020. gadā varētu sasniegt 50% sadzīves atkritumu pārstrādi. Rezultātā puse ES dalībvalstu, tostarp Latvija, saņēma agrīno brīdinājuma ziņojumu jeb, lietojot futbola terminoloģiju, „dzelteno kartiņu”. Eiropas Komisija norādīja, ka 14 dalībvalstīs ir risks 2020. gadā nesasniegt mērķi pārstrādāt pusi no radītajiem sadzīves atkritumiem. Turklāt dažos gadījumos šis mērķis, iespējams, netiks sasniegts arī  2025. gadā.

    Eiropas Komisija norāda, ka 2016. gadā Latvijā sadzīves atkritumu pārstrādes līmenis, ieskaitot kompostēšanu, bija vien 25%, bet atkritumu poligonos nonāca 64%.

    Galvenās problēmas, uz kurām norāda Eiropas Komisija, ir ne pārāk efektīga atkritumu šķirošanas sistēma. Nav ekonomisku stimulu, kuri mudinātu mājsaimniecības šķirot atkritumus. Ražotāju atbildības sistēmas pilnībā nesedz atkritumu šķirošanas izmaksas, kā arī nepieciešamas lielākas investīcijas atkritumu apsaimniekošanā.

    Nav tik traki, bet savi klupšanas akmeņi būs

    Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma "Clean R" valdes loceklis Guntars Levics iepriekš  aģentūrai LETA norādīja, ka kopējos sadzīves atkritumu pārstrādes normu Latvija var izpildīt, taču izaicinājums būs tieši iepakojumam noteiktās pārstrādes normas.

    "Getliņos un citos lielākajos atkritumu poligonos būs iekārtas, kuras nodrošinās anaerobo kompostēšanu. Ja iepriekšējās tehnoloģijas ļāva no atkritumu kalna biogāzi iegūt 10-15 gadu laikā, tad anaerobā kompostēšana ļauj šo laiku samazināt līdz aptuveni diviem mēnešiem. Šādas iestrādnes ir, un tam ir piešķirta arī Eiropas Savienības fondu nauda. Tādēļ nav vērts uztraukties, vai mēs 2025. gadā sasniegsim mērķus. Problēmas var rasties tikai tad, ja nobremzējas kāds no biomasas pārstrādes projektiem, jo tā veido aptuveni pusi no sadzīves atkritumiem," uzsvēra Levics.

    Ja par kopējo sadzīves atkritumu pārstrādi īpaši nevajadzētu uztraukties, tad par klupšanas akmeni var kļūt tieši iepakojumu pārstrādei izvirzītās prasības. Turklāt

    pēc atkritumu apsaimniekotāju domām Latvijā lielākais izaicinājums ir nevis daudz apspriestās plastmasas, bet gan stikla taras šķirošana.

    Pēc vienota standarta veidotās alus pudeles, kuras var nodot par samaksu, atkritumu konteineros ilgi neuzkavējas, bet katra ražotāja atšķirīgā dizaina burkas un citu alkoholisko dzērienu pudeles gan esot visai grūti savākt.

    "Te mēs tiešām nerunājam par tā saucamo depozīta iepakojumu, bet gan par dažāda veida burciņām, stiprā alkohola pudelēm utt. Stikls ir relatīvi viegli šķirojams, vajag tikai gribēšanu. Taču kā motivēt Pļavnieku deviņstāvu mājas iedzīvotāju mest majonēzes burciņu nevis savā atkritumu šahtā, bet nest uz šķirošanas konteineru? Tas ir galvenais jautājums, kurš arī mums uzņēmuma iekšienē rada lielākās pārdomas. Ņemot vērā, cik maza ietekme atkritumu apsaimniekošanai ir uz katra iedzīvotāja maciņu, arī ekonomiski motivēt ir ļoti grūti," atzīst Levics.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti