Ielaušanās uz pjedestāla
Eiro ieviešanu 1999.gadā pavadīja ne tikai šī projekta autoru slavas runas, bet arī visai iznīcinošas noteiktu ekonomikas skolu pārstāvju prognozes, atvēlot šim “milzim uz māla kājām” vien dažus dzīves gadus. Galvenais iebildumu iemesls bija, ka Eiropas Savienība nav nekādas Amerikas Savienotās Valstis. Kaut arī eiropieši turpmāk ir apņēmušies dzīvot ar vienotu valūtu, katra Eiropas valsts ir pārāk atšķirīga, ar savu budžetu, savu nodokļu politiku utt., lai spētu funkcionēt vienā valūtas režīmā.
Neraugoties uz skarbajiem viedokļiem, eiro ne tikai ir sagaidījis savu divdesmito jubileju, bet arī stabili ieņēmis vietu uz pasaules populārāko valūtu pjedestāla. ASV dolāru gan eiro nav izdevies izkonkurēt no pasaules valūtu karaļa troņa, taču citas valūtas ir stabili atbīdītas tālāk. Sekotāju pulkā ir Japānas jena, Lielbritānijas mārciņa, Kanādas dolārs, Šveices franks un Ķīnas juaņa.
Turklāt starptautiskajos norēķinos pasaulē 2017. gadā eiro sasniedza jau 36% īpatsvaru, atpaliekot no ASV dolāra vien par četriem procentpunktiem. Savukārt no dažādu valstu centrālo banku valūtu rezervēm 20% tiek glabāti eiro.
Eiro kā savu valūtu vai arī kā valūtu, kurai piesaistīt savas nacionālās valūtas, ir izvēlējušās arī 60 eirozonā neietilpstošas valstis.
Numismātikas retumu medības
Pašlaik apgrozībā ir 21,8 miljardi eiro banknošu 1,2 triljonu eiro vērtībā, kā arī 130,2 miljardi eiro un eirocentu monētu 28,8 miljardu eiro vērtībā.
Eiro banknotes visā eiro zonā ir vienādas. Lai gan parasti tiek uzskatīts, ka visvairāk apgrozībā ir mazāka nomināla naudas vienības, eirozonā visvairāk cirkulē 50 eiro banknotes – tās veido 46,3% no visām apgrozībā esošajām banknotēm. Ar 17,5% seko 20 eiro banknote, ar 12,6% - 100 eiro banknote, un ar 11,4% - 10 eiro banknote.
Daudz interesantākas ir eiro monētas, kurām viena puse ir kopīga, bet otras puses dizainu katra eiro zonas valsts var izvēlēties pēc saviem ieskatiem. Visbiežāk tādēļ savos maciņos varam atrast lielo eirozonas valstu – Vācijas, Francijas un Spānijas – eiro monētas, jo tās tiek emitētas proporcionāli valstu ekonomiku lielumam. Savukārt mazo eirozonas valstu monētas ir teju vai numismātikas retums. Arī Baltijas valstu monētas pieder pie tām, kuras tik bieži naudas apritē citur Eiropā nemaz nav viegli sastapt. Bet īsti dārgumi reto monētu medniekiem ir Eiropas pundurvalstiņu – Andoras, Luksemburgas, Monako, Sanmarīno un Vatikāna - emitētās monētas. Īpaši pacenties ir Vatikāns, kurš ir emitējis piecu atšķirīgu dizainu gan 2 eiro, gan 1 eiro monētas.
No monētām visvairāk apgrozībā ir 1 eiro cents – 27,2% no kopējā apgrozībā esošo monētu skaita. Ar 20,9% seko 2 centu monēta un 16,2% - 5 centu monēta.
Vienlaikus tieši mazākā nomināla monētas iedzīvotājiem sagādā vislielākās galvassāpes. “Eirobarometra” aptauja liecina, ka 70% aptaujāto eirozonas iedzīvotāju pauduši, ka viņiem ir grūtības ar 2 centu, bet 63% - ar 1 centa monētu pārvaldīšanu savos maciņos. Arī Latvijā 87% aptaujāto zūdījušies par to, ka ar 2 centu monētām nav ērti maksāt. 79% to pašu teikuši par 1 centa monētu. Savukārt visiemīļotākā Latvijas iedzīvotāju vidū ir 2 eiro monēta, jo ar to grūtības esot vien 3% aptaujāto.
Eiro vilto salīdzinoši maz
Kā jau ikvienai plaši lietotai naudas vienībai arī eiro aktuāls jautājums ir viltošana. Eiropas Centrālās bankas dati liecina, ka pērn no apgrozības izņemti gandrīz 700 tūkstoši viltotu eiro banknošu, bet šā gada pirmajā pusē – 301 tūkstotis viltotu banknošu. Vienlaikus pret 21,8 miljardiem apgrozībā esošo banknošu šis skaits ir mazs un dati arī liecina, ka tas pamazām samazinās. Visiecienītākās viltotāju aprindās ir 50 eiro un 20 eiro banknotes. Tās veido attiecīgi 59% un 24% no uzieto viltojumu skaita.
Tostarp Latvijā 2018. gada pirmajā pusē uzieti 823 viltojumi - 708 banknotes un 115 monētas. Latvijā izplatītākais viltojums – ap 75% - ir 50 eiro banknotes. Turklāt viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes, ziņo Latvijas Banka.
