ĪSUMĀ:
- ES ekonomikas apjoms gada pirmajā ceturksnī ir krities par aptuveni 3%.
- Pilnīgāku ainu par to, kā pandēmija ir skārusi Eiropas ekonomiku, visdrīzāk iezīmēs otrā ceturkšņa dati.
- Noskaņojuma indeksi liecina: lai gan situācija joprojām ir smaga, skats uz nākotni pašlaik ir daudz cerīgāks.
Jāsāk ar to, kas jau ir zināms. Statistika, gan ar zināmu nobīdi laikā, iet nopakaļus šodienai, tādēļ, kaut arī ir gada vidus, puslīdz droši varam runāt par to, kas ir noticis pavasara mēnešos. Savukārt par jaunākām norisēm pagaidām liecina dažāda veida aptaujas un tirgus dalībnieku noskaņojuma mērījumi. Vairums ekspertu pašlaik norāda, ka dziļāko vīrusa izsisto bedri noteikti redzēsim tikai gada otrā ceturkšņa datos. Bet ir arī labā ziņa –, pašlaik daudzi prognozē, ka kritums šogad nebūs tik liels, kā šķita vēl martā un aprīlī. Tiesa, ar vienu galveno nosacījumu –, ja pandēmija šogad veiksmīgi tiks pievarēta un nesekos otrais vai pat trešais inficēšanās vilnis.
Ekonomika virzās lejup
Gan Eiropas Savienības (ES), gan eirozonas tajā skaitā, ekonomikas apjoms gada pirmajā ceturksnī ir krities par aptuveni 3%, liecina Eiropas statistikas biroja “Eurostat” apkopotie dati. Ja salīdzina ar iepriekšējo ceturksni, iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums ES tiek lēsts 3,2% apjomā, ja ar pērnā gada pirmo ceturksni – par 2,6%.
Pagaidām gan tā ir “vidējā temperatūra slimnīcā”, jo vismaz gada sākumā pandēmijas izplatīšanās Eiropā krietni atšķīrās. Tad, kad Itālijā vīruss plosījās jau pilnā spēkā, gan Latvijas, gan daudzu citu Eiropas valstu iedzīvotāji vēl mierīgi devās savās ikdienas gaitās un daži vēl spītīgi mēģināja aizbraukt uz Itāliju paslēpot. Arī tad, kad pandēmija jau bija skārusi visu Eiropu, atšķīrās infekcijas izplatības apmēri un ieviestie ierobežojumi. Diezin vai Latvijas varas iestāžu aicinājumus darba devējiem labāk ieviest attālināto darbu un iedzīvotājiem ievērot sociālo distancēšanos var salīdzināt ar situāciju Itālijā vai Spānijā, kur bija ieviesta karantīna un uz ielas drīkstēja atrasties tikai ar konkrētu “attaisnojošu iemeslu”, kuru varēja pārbaudīt arī policija.
Par to liecina arī darba devēju aptaujas par to, kā viņi ir rīkojušies vīrusa uzliesmojuma laikā. Latvijā tāpat kā citviet Eiropā bija slēgtas kafejnīcas, kino, teātri, viesnīcas un citas cilvēku pulcēšanās vietas, darbu nācās ierobežot pasažieru pārvadātājiem un daudziem pakalpojumu sniedzējiem, taču no ražojošajiem uzņēmumiem un birojiem savu darbu pilnībā pārtraucis ir tikai retais. To nebūt nevar teikt par daudzām Rietumeiropas kompānijām.
Tādēļ arī pirmā ceturkšņa IKP dati Eiropā vēl rāda visai atšķirīgu situāciju. Itālijā un Francijā IKP kritums jau ir ap 5%. Bet ir arī tādas ES valstis, mūsu kaimiņus lietuviešus ieskaitot, kuru ekonomikas gada pirmajos trīs mēnešos joprojām bija “plusos”.
Daudz pilnīgāku ainu par to, kā pandēmija ir skārusi Eiropas ekonomiku, visdrīzāk iezīmēs dati par gada otro ceturksni.
Tieši tādēļ arī ekonomisti brīdina, ka lielāko kritumu varēsim atrast tieši šajos skaitļos.
Par to liecina arī statistikas dati, kuri tiek apkopoti ātrāk nekā aplēses par izmaiņām ekonomikā kopumā. Tā rūpniecības produkcijas izlaide ES dalībvalstīs kopumā aprīlī salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2019.gadā ir samazinājusies par 27,2%, bet eirozonā – par 28%. Savukārt mazumtirdzniecības apjomi ES aprīlī ir bijuši 18%, bet eirozonā par 19,6% mazāki nekā šajā pašā periodā pirms gada.
Garastāvoklis uzlabojas
Lai gan jau apkopotie statistikas dati ir reāli izmērāmi, tos var salīdzināt arī ar auto vadīšanu, lūkojoties atpakaļskata spoguļos. Nedaudz lielāku izpratni par šodienas situāciju sniedz tā saucamie noskaņojuma indeksi, kurus iegūst no tirgus dalībnieku aptaujām un tirgus datu analīzēm.
Šie indeksi pārsvarā gadījumu liecina –, lai gan situācija joprojām ir smaga, skats uz nākotni pašlaik ir daudz cerīgāks nekā tas bija vēl martā vai aprīlī.
Tā investoru pārliecības indekss eirozonā jūnijā ir palielinājies līdz mīnus 24,8 punktiem salīdzinājumā ar mīnus 41,8 punktiem maijā. Kāpums gan bijis mazāks par prognozēto, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Sentix" veiktās aptaujas rezultāti. Tostarp investoru novērtējums ekonomiskajai situācijai jūnijā palielinājies no mīnus 73 punktiem līdz mīnus 61,5 punktiem, kas ir augstākais līmenis pēdējos trīs mēnešos. Tāpat uzlabojušās investoru prognozes turpmākai ekonomiskajai situācijai, attiecīgajam indeksam pieaugot no mīnus trīs punktiem līdz 21,8 punktiem, reģistrējot augstāko līmeni kopš 2017.gada novembra.
Arī privātā sektora ražošanas un pakalpojumu aktivitāti raksturojošais indekss "Purchasing Managers' Index" (PMI) eirozonā maijā palielinājies līdz 31,9 punktiem salīdzinājumā ar 13,6 punktiem aprīlī, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums par sākotnēji lēsto, liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Markit" koriģētie dati. Taču, neskatoties uz šo kāpumu, indekss atrodas krietni zem 50 punktu atzīmes, kas liecina par aktivitātes lejupslīdi. Dati arī liecina, ka PMI indekss pakalpojumu nozarē maijā palielinājies no 12 punktiem līdz 30,5 punktiem, kas ir augstākais līmenis pēdējos trīs mēnešos. Tikmēr ražošanas nozarē PMI indekss pieaudzis no 33,4 punktiem līdz 39,5 punktiem.
Arī Eiropas Komisijas apkopotais Ekonomikas noskaņojuma indekss ESI maijā beidzot uzrāda atkopšanās pazīmes pēc rekordlieliem kritumiem martā un aprīlī, pakāpjoties par 2,9 punktiem līdz 66,7 punktiem. Tas gan joprojām ir krietni zemāk par vēl februārī fiksētajiem 103 punktiem. Vienlaikus redzams, ka labāks skats uz dzīvi ir rūpniecības un patēriņa komponentēs, bet pakalpojumu komponente ESI indeksā arī maijā turpinājusi kristies. Īpaši svarīgi ir tas, ka noskaņojums sācis uzlaboties ES lielākajā ekonomikā Vācijā, no kuras daudz ir atkarīgs arī Eiropā kopumā. Indeksa rādītāji maijā uzlabojušies arī visās Baltijas valstīs.
