Tas gan nav salīdzināms ar nedienām aviācijā, kur pēc 20% krituma pirmajā ceturksnī sekoja darbības apjomu samazinājums par vairāk nekā 90% otrajā ceturksnī. Turklāt ir izteiktas prognozes, ka dzelzceļš no pandēmijas izraisītās krīzes pat var iziet kā ieguvējs, atņemot daļu pasažieru aviācijai.
Brauc mazāk
Eiropas statistikas biroja „Eurostat” apkopotie dati liecina, ka pasažieru skaits vilcienos ES šā gada pirmajā pusē, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusi, ir sarucis par teju 42%. Dati gan vēl nav apkopoti par visām ES dalībvalstīm, tomēr lielu izmaiņu šajā īpatsvarā visdrīzāk nebūs.
Vislielākais pārvadāto pasažieru skaits joprojām ir Vācijā, kur pirmajā pusgadā ar vilcieniem pārvietotās nepilns miljards pasažieru, bet tas ir par 37% mazāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos. Savukārt vislielākais pasažieru skaita kritums, kurš pārsniedz 50%, piedzīvots Īrijā, Lielbritānijā, Francijā, Itālijā.
A/s „Pasažieru vilciens”, kura Latvijā nodrošina pasažieru pārvadājumus pa dzelzceļu, ziņo, ka pirmajā pusgadā Latvijā ar vilcienu ir pārvietojušies 6,08 miljoni pasažieru, kas ir par 31,4% mazāk nekā pērn pirmajos sešos mēnešos.
Būtiskākais pasažieru skaita kritums bijis aprīlī, kad vilcienos bijis par 65,6% mazāk braucēju nekā šajā mēnesī pirms gada. Vienlaikus jau no maija vērojams, ka pasažieri atgriežas.
Cerīgais dzelzceļš
Ja lielākās problēmas Covid-19 izraisītās krīzes dēļ pašlaik tiek prognozētas aviācijai, tad tieši dzelzceļa uzņēmumi pēc dažu ekspertu domām, izejot no pandēmijas, varētu būt ieguvēji.
Investīciju bankas UBS veiktais pētījums liecina, ka daļa kādreizējo aviopasažieru varētu pārsēsties uz vilcieniem, kas nodrošinās dzelzceļa satiksmē izaugsmi nākamajā desmitgadē. Galvenokārt tas ir saistīts ar to, ka pandēmijas izraisīto problēmu dēļ krietni mainīsies aviotirgus. Daļa tagadējo aviokompāniju varētu bankrotēt, bet pārējās iepriekš piedzīvoto zaudējumu dēļ lidojumi noteikti maksās dārgāk.
Tajā pašā laikā pēc UBS aplēsēm nākamo desmit gadu laikā Eiropā ekspluatācijā nonāks aptuveni 800 jauni ātrvilcieni, kuri ievērojami saīsinās laiku, kas jāpavada vidējas distances braucienos pa Eiropu.
Tāpat tieši dzelzceļa satiksme pašlaik tiek saskatīta kā galvenais risinājums, lai Eiropā samazinātu transporta radītos CO2 izmešus.
Arī Latvijai ir ieceres audzēt vilcienu izmantošanu. Jaunās Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru sabiedriskā apspriešana noslēdzās 6. novembrī, paredz: ja 2018. gadā vilcienus izmantoja nedaudz vairāk par 7% no kopējā pasažieru skaita Latvijā, tad 2027. gadā šim īpatsvaram būtu jāsasniedz 12%.
Visai pamatīgu grūdienu dzelzceļa izmantošanai varētu dot arī „Rail Baltica” projekts, kurš ļaus ļoti ātri pa dzelzceļu pārvietoties starp Baltijas valstīm, kā arī šajā līnijā ir iecerēts attīstīt vietējās nozīmes pārvadājumus.
Vienlaikus gan eksperti arī atzīst – ir par agru zvanīt bēru zvanus lidmašīnām, jo, lai gan dzelzceļš var piesaistīt daļu aviopasažieru, aizstāt aviāciju tas vienalga nespēs.
Proti, dzelzceļš ir ļoti efektīvs pārvietošanās līdzeklis tur, kur ir izbūvētas sliedes, un it īpaši ātrvilcieniem piemērotas sliedes. Taču, ja šādas infrastruktūras nav, tad pārvietošanās starp punktu A un B pa dzelzceļu var kļūt par ļoti ilgu pasākumu. Savukārt lidmašīnas nav atkarīgas no tā, ir vai nav uz zemes izbūvēta infrastruktūra, tām ir nepieciešamas tikai lidostas. Tas pats attiecas uz tāliem ceļojumiem, kuri ar vilcienu var prasīt pat nedēļas.
