2016.gada laikā nerezidentu naudas apmērs Latvijas komercbankās saruka par 3,3 miljardiem eiro, bet pērnais gads bija jau daudz mērenāks – 2017.gada laikā nerezidentu noguldījumi samazinājās par 1,1 miljardu eiro.
Šobrīd, pēc pēdējo nedēļu skandāliem banku nozarē, kad uz likvidācijas sliekšņa ir nonākusi trešā lielākā Latvijas banka „ABLV Bank”, kura galvenokārt strādāja ar nerezidentu līdzekļiem, droši var prognozēt – ārzemnieku naudas daudzums Latvijas banku depozītos saruks ļoti strauji. Politiķi publiski minējuši, ka vēlas to samazināšanos vismaz vēl uz pusi, tātad, par četriem miljardiem eiro.
Visstraujāk nerezidentu naudas apmērs saruka tieši 2016.gadā, kad vairākas bankas par nepilnīgu nerezidentu naudas kontroli bija spiestas sodos samaksāt kopumā astoņus miljonus eiro. Togad lielākais sods tika piemērots „ABLV Bank” – vairāk nekā trīs miljoni eiro. Savukārt „Trasta komercbanka” tika slēgta.
Jāatgādina, ka 2016.gada 1.jūlijā Latvija oficiāli kļuva par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas jeb OECD dalībvalsti, tādējādi iekļūstot bagātāko pasaules valstu elitē. Pirms tam sarunās ne reizi vien Latvijai esot norādīts uz nespēju kontrolēt nerezidentu naudas plūsmas un „izķert” naudas atmazgāšanas gadījumus. Neoficiāli tika runāts, ka šī iemesla dēļ prestižās organizācijas OECD durvis Latvijai varētu tikt slēgtas.
Tāpat ar OECD prasībām tika saistīta arī toreizējā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Kristapa Zakuļa aiziešana no komisijas vadīšanas. Amatu viņš pameta 2016.gada sākumā, un viņa vietā nāca pašreizējais vadītājs Pēters Putniņš. Viņa laikā tad arī sāka strauji rukt nerezidentu noguldījumi Latvijā, uz Latviju atbrauca ASV auditori un tika sodītas bankas.
Lai arī tolaik daudz tika runāts par jaunu stratēģiju nozares attīstībā, jāatzīst, ka diemžēl reālajā dzīvē nekas daudz netika mainīts. Patlaban smagās reputācijas krīzes dēļ visdrīzāk politiķi vēlēsies maksimāli samazināt nerezidentu klātbūtni Latvijas finanšu sistēmā. Tas nozīmē, ka praktiski šajā nozarē tiks liegts nodarboties ar finanšu pakalpojumu eksportu, lai izslēgtu, iespējams, naudas atmazgāšanas iespējamību kā tādu.
Diemžēl tas pašai nozarei nozīmē sašaurināšanos un fokusēšanos uz rūkošo Latvijas tirgu, jo joprojām samazinās aktīvo iedzīvotāju skaits. Jāpiebilst, ka vietējo iedzīvotāju jeb rezidentu noguldījumu apmērs pērn ir audzis nebūtiski. Līdz ar to, jārēķinās, ka Latvijā samazināsies arī strādājošo komercbanku skaits un, visticamāk, paliks tikai tās, kas spēj nodrošināt universālus pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem.
