Skaitļi un fakti: Darba iespējas pasaulē atjaunosies pakāpeniski

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Galvenais iemesls, kādēļ eksperti izsaka bažas par lielāku nevienlīdzību sabiedrībā pēc pandēmijas, saistīts ar to, ka pandēmijas laikā vislielāko darba ienākumu samazinājumu, tostarp Eiropā, ir piedzīvojuši trūcīgākie iedzīvotāji. Diemžēl pašlaik nav pārliecinošu prognožu par to, ka darba iespējas visiem atjaunosies vienlīdz labi. Visdrīzāk būs jāgaida vēl pāris gadu, līdz darba vietu piedāvājums pasaulē atgriezīsies pirmspandēmijas līmenī. Turklāt lielākās problēmas ar pilnvērtīgu atgriešanos darba tirgū var būt cilvēkiem ar zemāku kvalifikāciju, kā arī jauniešiem.

Skaitļi un fakti: Darba iespējas pasaulē atjaunosies pakāpeniski
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Starptautiskā Darba organizācija (ILO) savā jaunākajā pētījumā par tendencēm darba tirgū uzsver, ka nodarbinātības pieaugums joprojām nav pietiekams un nodarbinātība līdz līmenim, kāds tika reģistrēts pirms šīs krīzes, atgriezīsies, agrākais, 2023.gadā.

Straujas atgūšanās nebūs

Salīdzinājumā ar 2019. gadu vēl 108 miljoni cilvēku pasaulē klasificēti kā nabadzīgi vai ārkārtīgi nabadzīgi, kas nozīmē, ka viņiem un viņu ģimenēm nākas iztikt ar mazāk nekā 3,2 dolāriem uz vienu cilvēku dienā, vēsta ILO.

"Nabadzības līmenis ir dramatisks," atzinis ILO vadītājs Gajs Raiders, piebilstot, ka piecos gados panāktais progress attiecībā uz strādājošo nabadzības izskaušanu pandēmijas laikā ir zudis.

Ziņojumā teikts, ka bezdarbnieku skaits pasaulē 2022. gadā veidos 205 miljonus, salīdzinot ar 187 miljoniem 2019. gadā. Taču reālā situācija ir krietni vien smagāka, nekā par to liecina oficiālie bezdarba dati. Liela daļa cilvēku saglabājuši savas darbavietas, taču to darba stundas un attiecīgi ienākumi ir būtiski samazinātas, skaidro ILO. Aplēses liecina, ka pērn pandēmijas dēļ ir bijis par 8,8% mazāk nostrādāto darba stundu nekā gadu iepriekš. Kaut arī situācija uzlabosies, tas, visdrīzāk, nenotiks strauji.

ILO prognozē, ka šogad nostrādāto darba stundu joprojām būs par 3,5% mazāk nekā pirms pandēmijas, bet nākamgad tās no pirmspandēmijas laika varētu atpalikt par 0,9%. Turklāt ir iespējams arī sliktāks scenārijs, ja pandēmija ieilgst un ir nepieciešami jauni ierobežojumi. Tāpat ILO norāda, ka darba tirgū dominēs darbavietu un darba apjoma atjaunošana, ne tik daudz jaunu darbavietu radīšana.

Lai arī nodarbinātībai pasaulē šī gada otrajā pusē prognozēta krietni straujāka atlabšana, ja vien vispārējā epidemioloģiskā situācija nepasliktināsies, atveseļošanās krasi atšķirsies dažādās valstīs un reģionos. Tas skaidrojams ar nevienlīdzīgo piekļuvi Covid-19 vakcīnām, jo tieši sabiedrības vakcinācija ļauj sniegt arvien plašākus pakalpojumus un atjaunot arvien vairāk darbavietas. Tādēļ vislēnākā atgūšanās paredzama pasaules nabadzīgākajās valstīs.

Taču arī Eiropā, pēc ILO prognozēm, šogad situācija darba tirgū varētu stagnēt, un nopietnāka atkopšanās būtu gaidāma vien nākamajā gadā. Tas saskan arī ar Eiropas statistikas biroja "Eurostat" apkopotajiem datiem par nodarbinātību Eiropas Savienībā (ES). Tā joprojām nav atgriezusies līdz pirmspandēmijas līmenim, un katrā nākamajā Covid-19 uzliesmojuma vilnī, kad tiek noteikti pulcēšanās ierobežojumi, nodarbinātība piedzīvo kārtējo kritumu.

"Eurostat" dati arī liecina, ka ES pērn nostrādāto darba stundu apjoms ir samazinājies par 12%  salīdzinājumā ar 2019. gadu. Vislielākais kritums ir bijis Grieķijā un Spānijā, kur tas bija tuvu 20%. Latvijā faktiski nostrādāto darba stundu samazinājums pērn tiek lēsts ap 10%.

Zem lielākā sitiena mazāk kvalificētie un jaunieši

ILO norāda, ka ES bija izteikti redzams, ka lielākās problēmas darba tirgū bija tiem, kuri strādāja nepilnu laiku vai kuriem bija terminēti darba līgumi. Tāpat pandēmija viskrasāk skāra mazkvalificētu darbu strādniekus un jauniešus. Atšķirībā no daudziem citiem pasaules reģioniem Eiropā gan nav bijušas izteiktas atšķirības tajā, kā mainījās sieviešu un vīriešu nodarbinātība.

Pandēmijas laikā Eiropā pierādījās, ka vismazāko ietekmi izjuta augstāk kvalificētie darbinieki, jo viņiem bija lielākas iespējas strādāt attālināti. Taču vidējā līmeņa un mazāk kvalificēto darbu strādnieki pandēmijas laikā bez darba palika biežāk, jo viņu darba pienākumi biežāk nav bijuši piemēroti attālinātai darba veikšanai. Attiecīgi šie darbinieki daudz biežāk saskārās ar ierobežojumiem, nonāca dīkstāvēs un saņēma mazāku atalgojumu vai tika atlaisti.

Arī turpmāk ikviens jauns Covid-19 uzliesmojums smagāk skars tieši tās nodarbināto grupas, kuras nevar strādāt no mājām un kur nepieciešams cilvēciskais kontakts.

Tāpat ir redzams, ka vēl viena pandēmijas vairāk ietekmētā grupa darba tirgū ir jaunieši. ILO pētījums liecina, ka jaunieši vecumā līdz 25 gadiem ir piedzīvojuši 2,5 reizes augstāku bezdarba pieaugumu nekā gados vecāki nodarbinātie. Turklāt ILO norāda uz kādu atšķirību no citām krīzēm. Proti, parasti krīzes ir tas laiks, kas jauniešus motivē pievērsties mācībām, jo ir skaidri redzams, ka augstāk kvalificēti cilvēki mazāk ir pakļauti krīzes ietekmei. Taču šoreiz tā nav noticis. Aptaujas liecina, ka jauniešu skaits, kuri nestrādā un nemācās, ir audzis teju ikvienā valstī, kur tās veiktas. ILO atzīst, ka daļēji tas var būt saistīts ar pandēmijas laikā daudzviet slēgtajām mācību iestādēm. Tomēr bažas rada tas, ka var būt jaunieši, kuri šajā laikā pavisam "izkrīt" no izglītības sistēmas un līdz ar to nolemj sevi tikai mazkvalicētiem darbiem nākotnē.

To, ka pandēmijas laikā būtiski audzis bezdarbs tieši jaunu cilvēku vidū, apstiprina arī Latvijas statistika. Gan pirmajā, gan otrajā pandēmijas vilnī bezdarba līmenis ekonomiski aktīvo jauniešu grupā līdz 24 gadu vecumam divas reizes pārsniedza bezdarba skaitļus citās vecuma grupās. Tas atspoguļo gan lielāku jauniešu iesaisti pandēmijas smagāk skarto nozaru darbībā, gan arī uzņēmēju tieksmi labprātāk šķirties no darbiniekiem ar nelielu pieredzi.

 

 

 

Savukārt, runājot par nākotni, pētnieki norāda, – ja pandēmijas pirmā gada laikā lielāko plaisu darba tirgū veidoja tas, cik sekmīgi strādājošie varēja vai nevarēja pārslēgties uz attālināto darbu un līdz ar to izvairīties no uzņēmumu darba apturēšanas, tad turpmāk pamatīgu plaisu var radīt digitālās prasmes. Arī šajā gadījumā vismazākās iespējas darba tirgū būs mazāk kvalificētajiem darbiniekiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti