Līdz šim pamatīgu ažiotāžu ir izraisījis Japānas autobūves uzņēmuma „Honda” lēmums slēgt savu rūpnīcu Svindonā 2021. gadā, kur tiek izgatavoti vairāk nekā 10% no Lielbritānijā ražotajiem automobiļiem. „Honda” gan steidza paskaidrot, ka lēmums nav saistīts ar breksitu, bet eksperti ir pārliecināti, ka tam tomēr bijusi sava un visai būtiska loma. Arī vācu autobūves gigants BMW, kura „BMW Mini” un „Rolls-Royce” rūpnīcas nodrošina ap 15% no Lielbritānijas autobūves industrijā saražotā, pieļāvis, ka daļu ražošanas varētu pārcelt citur. Tikmēr Japānas autobūves uzņēmums "Nissan Motor" atcēlis plānus par vieglā apvidus automobiļa "X-Trail" ražošanu rūpnīcā Sanderlendā.
Autobūves industrija nebūt nav vienīgā, un teju ikvienā nozarē varēs atrast uzņēmumus, kuri nākuši klajā ar līdzīgiem paziņojumiem.
Aizies, neinvestēs, atlaidīs
Lielbritānijas Tirdzniecības kamera, kura apvieno lielāko daļu valsts uzņēmumu, sešus mēnešus pirms nospraustā breksita datuma pagājušā gada septembrī publiskoja rezultātus vienai no pēdējos gados lielākajām Lielbritānijas uzņēmumu aptaujām, kuri bija diezgan šokējoši.
Aptauja liecina, ja netiek panākta vienošanās par breksita nosacījumiem, tad 21% aptaujāto uzņēmumu samazinās plānotās investīcijas, 20% pārcels daļu vai visu savu biznesu uz ES, bet 18% samazinās darbinieku skaitu.
„Izgāšanās ar politiskas vienošanās panākšanu radīs sekas reālajā pasaulē, būtiski samazinot gan investīcijas, gan nodarbinātību. Lielākie uzņēmumi un tie, kuri strādā starptautiski, no bezvienošanās breksita cietīs visvairāk, bet ietekme būs visur. Vislielākās bažas rada tas, ka bezvienošanās gadījumā būtisks uzņēmumu skaits apsver daļu savu darbības pārcelt uz ES,” uzsvēra Lielbritānijas tirdzniecības kameras ģenerāldirektors Adams Maršals.
Tāpat aptauja parādīja, ka pusgadu pirms iecerētā breksita datuma 62% britu uzņēmumi nebija veikuši izstāšanās ietekmes novērtējumu uz savu darbību. Lielākoties tie bija mazie un vidējie uzņēmumi. Pēc kameras vērtējuma - šie uzņēmumi joprojām gaida kādu skaidrību no valdības vai arī dzīvo ilūzijās, ka viņus breksits nekādā veidā neskars.
Migrācija notiek pilnā sparā
Kamēr vieni gaida lielāku skaidrību par breksita nosacījumiem, tikmēr citi savu darbību jau pārceļ. Lielākoties tās ir starptautiskās korporācijas, kurām ir svarīga atrašanās ES vienotajā tirgū.
Auditorkompānijas KPMG veiktais apkopojums arī liecina, ka tās lielās kompānijas, kuras paziņojušas par daļēju biznesu pārcelšanu, nebūt nav izklīdušas pa visu ES teritoriju.
Starp populārākajām valstīm, kur veidot savu jauno ES „pierakstu”, ir Īrija, Luksemburga, Vācija, Nīderlande un Francija. Īrijā, kā jau Lielbritānijas tuvākajā kaimiņvalstī, jau tāpat ir pietiekami daudz britu uzņēmumu meitas kompāniju. Tādēļ daudzas no tām tiek paplašinātas vai juridiski pārveidotas. Pārsteidzoši daudz finanšu un informācijas tehnoloģiju (IT) kompāniju spējusi piesaistīt arī nelielā Luksemburga. Vāciju un Franciju ar to slavenajiem finanšu centriem Frankfurtē un Parīzē par savu jauno mītnes zemi izvēlējušās virkne banku. Savukārt Japānas elektronikas giganti „Sony” un „Panasonics” paziņojuši par savu Eiropas centrālo mītņu pārcelšanu no Lielbritānijas uz Nīderlandi.
Daudzām lielajām kompānijām ir meitas uzņēmumi daudzās Eiropas valstīs, tādēļ pieņemti lēmumi vien par savdabīgu „akcentu maiņu” un, ja kādreiz galvenais darbības centrs atradās Lielbritānijā, tad tagad tas tiek pārvietots.
Lai gan tas viss izklausās pēc formālas procedūras, līdz ar galvenās Eiropas mītnes maiņu no Lielbritānijas uz jaunajiem centriem bieži vien pārceļo arī miljardos eiro mērāmi aktīvi un tūkstošiem darbinieku.
