ĪSUMĀ:
- Covid-19 dēļ mainīsies tūrisms, kā arī tūristu ieradumi.
- Ceļošana, visticamāk, kļūs dārgāka, norāda Tūrisma aģentu un operatoru asociācijā.
- Populārāki būs tuvāki ceļojumi galamērķi, kā arī iespēja elastīgi mainīt datumus.
- Atrisināsies problēma, ka daudzās vietās tūristu ir pārāk daudz.; vienlaikus aicina domāt par ilgtspējīgu tūrismu.
Tas nebūt nenozīmē, ka pārmaiņas būs tikai sliktas. Tūrisma apjomi pēdējos gados pasaulē auga un iezīmējās arī daudzas negatīvas tendences, kuras sev līdzi daudzviet atnesa milzīgie tūristu pūļi. Tādēļ tūrisma speciālisti norāda, ka Covid-19 pandēmija ir devusi arī sava veida atelpas brīdi, kurā pārdomāt, kādam vajadzētu būt ilgtspējīgam tūrismam, kas ļauj iepazīt daudzveidīgo pasauli, bet nenodara pāri videi, vēstures pieminekļiem un vietējo kopienu dzīvesveidam.
„Jaunais normālais” tūrismā
Teiciens par „jauno normālo” ir ienācis arī tūrismā. Praksē tas nozīmē, ka normas, pie kā pamazām esam pieraduši ikdienas dzīvē, vismaz tuvākajā laikā nāksies ievērot arī ceļojumu laikā.
Katrā valstī var būt sava veida prasības, bet ir lietas, kuras ieteikts ievērot visiem.
Daudz lielāka nozīme turpmāk būs digitālajiem rīkiem. Cilvēki tiek lūgti visas iespējamās reģistrācijas un biļetes noformēt attālināti un maksāt bezskaidrā naudā, lai samazinātu fizisko kontaktu skaitu. Tas attieksies uz visu – sākot no lidmašīnām vai autobusiem, beidzot ar reģistrēšanos viesnīcā vai muzeja apmeklējumu.
Jau pašā ceļojuma sākumā lidostas darbinieki drīkstēs pārbaudīt apmeklētāju temperatūru gan pirms izlidošanas, gan pēc ierašanās. Lidojuma laikā būs jālieto sejas maskas. Gan lidmašīnas, gan kruīza kuģi, gan citi transporta līdzekļi ir pastiprināti jātīra un jādezinficē.
Piemēram, viesnīcās viesiem tiek ieteikts vairāk pārvietoties pa kāpnēm, nevis izmantot liftus. Savukārt koplietošanas telpās jāspēj nodrošināt to, lai cilvēki var ievērot divu metru distanci.
Savukārt tūrisma autobusos var nākties saskarties ar to, ka katra ceļotāja vieta ir iezīmēta nevis atkarībā no viņa vēlmēm, bet gan no distances ievērošanas apsvērumiem, un vietas mainīt nedrīkstēs. Tāpat tūrisma operatoriem būs laikus jāpārliecinās, ka gan apskates vietās, gan restorānos, uz kuriem tiek vestas tūristu grupas, tiek ievērotas visas sanitārās normas un ir iespējams nodrošināt distancēšanos.
Katrā valstī, atkarībā no tās tūrisma objektu specifikas, var būt arī savas inovācijas. Piemēram, Grieķijā jau tiek izmēģinātas organiskā stikla aizsargsienas, kuras pludmalē varēs lietot starp atpūtnieku sauļošanās krēsliem.
Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidente Inga Kavaca gan brīdina, ka visām jaunajām prasībām būs sava cena un tas ceļošanu padarīs dārgāku. Piemēram, tas, ka nepieciešamās distances dēļ lidmašīnas un ceļojumu autobusi varēs uzņemt mazāk pasažieru, cels to biļešu cenas. Viesnīcām atsakoties no zviedru galdiem un pārejot uz brokastu pasniegšanu numuriņos, kā arī, dezinficējot telpas pēc katra viesa, augs nakšņošanas izmaksas utt.
„Mums jārēķinās ar to, ka ceļošana kļūs dārgāka, jo tā nebūs tik pieejama drošības apsvērumu dēļ,” intervijā LETA norādīja Kavaca.
Ilgtermiņa izmaiņas
Visdrīzāk visas iepriekšminētās normas būs spēkā tikai līdz laikam, kad sekmīgi tiks apkarota vīrusa izplatība. Vienlaikus tūrisma eksperti norāda, ka mainīsies arī pašu cilvēku izvēles un dažas no tām var ieieties uz ilgāku laiku nekā pandēmija.
Piemēram, visdrīzāk kādu laiku lidmašīnu vietā cilvēki priekšroku dos braucienam ar savu auto un tādēļ vairāk apceļos salīdzinoši tuvu esošus galamērķus.
Savukārt kā nakšņošanas vietas daudz populārākas varētu kļūt nelielas viesu mājas vai atsevišķi apartamenti, kur nav jāsatiekas ar tik daudz cilvēkiem kā lielās viesnīcās. Šī paša iemesla dēļ kādu laiku ceļotāji varētu izvairīties no kūrortu apmeklēšanas.
Daudz lielāks pieprasījums būs pēc iespējas elastīgi mainīt ceļojuma datumus un citus nosacījumus. Šī paša iemesla dēļ uzplaukumu varētu piedzīvot ceļojumu apdrošināšana, jo cilvēki ir guvuši smagu mācību, ka pēkšņi visi plāni var radikāli mainīties un tādēļ tiek zaudēta arī jau iemaksātā nauda.
Vienlaikus eksperti aicina domāt arī par ilgtermiņa izmaiņām
Jau labu laiku tūrismā tiek lietots tāds angļu valodas vārds kā „overtourism”. Ar to apzīmē situācijas, kad tūristu skaits ir pārmērīgi liels. Ceļotājam nokļūšana šādā situācijā lielākoties nozīmē, ka ceļojums no iecerētā interesantā piedzīvojuma pārvēršas mokošā pārbaudījumā, nīkstot nebeidzamās rindās pie apskates objektiem, muzejos aiz kārtējās grupas mugurām cenšoties ieraudzīt slavenus mākslas darbus, kā arī cīnoties par galdiņu restorānā pusdienlaikā.
Savukārt daudzās valstīs tiek celta trauksme par to, kā saglābt vēstures objektus un dabas vērtības, kuras nespēj izturēt tik intensīvu ļaužu plūsmu.
Tikmēr vietējie bieži vien ir spiesti pat atmest savu ierasto dzīvesveidu vai tradicionālās apmešanās vietas, jo viņus vienkārši izspiež tūristu pūļi.
Eiropas tūrisma valsts institūcijas apvienojošā Eiropas Tūrisma komisija aicina Covid-19 pandēmijas izraisīto pauzi tūrismā izmantot lietderīgi un apsvērt, kā, saglabājot ceļošanu, to vienlaikus padarīt ilgtspējīgu un iecienīto tūrisma galamērķu vidi nedegradējošu.
„Šī krīze ir radījusi kritumu, bet vienlaikus arī iespēju. Mums ir iespēja uzmanīgi apdomāt, kādu nākotni mēs vēlamies Eiropas tūrismā un kādi pasākumi ir nepieciešami, lai mēs tur nokļūtu. Mums ir jāizmanto šī iespēja, lai Eiropu pārveidotu par ilgtspējīgāku un elastīgāku tūrisma galamērķi, kurš ir daudz labāks gan mums, gan mūsu viesiem,” uzsvēris komisijas izpilddirektors Eduardo Santanders.
