Skaitļi un fakti: «Brexit» gaidīšana neko labu nav nesusi

Joprojām ir diezgan grūti paredzēt tieši kādas sekas būs Lielbritānijas izstāšanās procesam no Eiropas Savienības (ES) - "Brexit" jeb breksitam. Jau pats 2016. gada Jāņos notikušā referenduma iznākums vairumam Eiropā bija aukstas dušas šalts, taču pēdējo nedēļu notikumi ar nespēju vienoties par breksita nosacījumiem visu ir sapiņķerējuši vēl vairāk. Ja veramies uz bezkaislīgiem statistikas rādītājiem, tad skaidrs ir viens – ieguvēju šajā procesā nav.

Skatļi un fakti: Breksita gaidīšana neko labu nav nesusiInguna Ukenābele

    Kopš 2016. gada referenduma pēc dažiem mēnešiem jau būs pagājuši trīs gadi. Tas ir pietiekami ilgs laiks, lai nenodarbotos tikai ar prognozēšanu par dzīvi pēc breksita, bet jau varētu palūkoties uz to, kas ir noticis breksita gaidu ietekmē.

    Ieguvēju nav

    Ja vērtējam ES, eirozonas un pašas Lielbritānijas ekonomikas pieauguma datus, tad milzīgas atšķirības pagaidām neieraudzīsim. Galu galā pagaidām viss notiek uz līdzšinējiem nosacījumiem, kā arī gan Lielbritānijas, gan Eiropas kopējo ekonomiku ir ietekmējuši daudzi citi faktori bez breksita gaidām.

    Tomēr Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) savā vērtējumā par britu ekonomiku jau norāda uz vairākiem faktoriem, kuri pēc 2016. gada ir materializējušies un neko labu neliecina. Piemēram, Lielbritānijā ir sarucis privātais patēriņš un investīciju apjoms, gan patērētājiem, gan investoriem kļūstot visai tramīgiem par neskaidro  nākotni. Visai loģiski sekojis arī aktivitātes kritums nekustamo īpašumu tirgū, pamatā gan koncentrējoties Londonā. Savukārt inflācija, reaģējot uz britu mārciņas kursa kritumu pēc referenduma, ir pieaugusi, padarot kopējo cenu līmeni augstāku.

    Lielbritānijas Atbildīgas budžeta politikas birojs, kas ir analogs Latvijas Fiskālās disciplīnas padomei, savā pavasara ekonomikas apskatā norāda, ka

    biznesa investīciju apjoms Lielbritānijā pērn ir krities četrus ceturkšņus pēc kārtas, kas ir ilgākais šāds periods kopš  krīzes.

    Turklāt šis process varētu turpināties arī šogad. Neviens nav gatavs investēt, ja nav skaidras nākotnes perspektīvas. Tas savukārt var negatīvi ietekmēt Lielbritānijas attīstību nākotnē, jo pēdējie gadi Eiropā ir bijuši ar stabilu izaugsmi. Ja tajos netiek veikti ieguldījumi, tad pārvarēt nākotnē gaidāmo ekonomikas lejupslīdi vai pat krīzi būs daudz grūtāk.

    Ja runājam par ārējo tirdzniecību, tad eirozona, kurā ir apvienojušās lielākās Eiropas ekonomikas bez pašas Lielbritānijas, ir galvenais Apvienotās Karalistes tirdzniecības partneris. Tieši tādēļ uzņēmēji abās pusēs Lamanšam ļoti slimīgi uztver ilgstošo neskaidrību par to, kādi tarifi tiks attiecināti uz preču un pakalpojumu eksportu un importu.

    Tas pats Lielbritānijas Atbildīgas budžeta politikas birojs norāda, ka pirms marta uzņēmēji visai aktīvi ir papildinājuši savas noliktavas ar importa precēm, lai bezvienošanās breksita gadījumā nenāktos lauzīt galvu, kā vismaz pirmajā laikā iepirkt nepieciešamo.

    Galvenās eirozonas valstu eksporta preces uz Lielbritāniju ir mašīnas un transporta iekārtas, kā arī citas rūpniecības preces. Savukārt Lielbritānijas eksportu uz eirozonu līdz šim pamatā virzījuši finanšu un citi biznesa pakalpojumi.

    Kāda ietekme būs uz ES? Tā noteikti atšķirsies dažādās ES valstīs, jo vienām saikne ar Lielbritāniju ir lielāka, citām mazāka.

    Pēc ekspertu domām visvairāk breksitu izjutīs un jau izjūt tuvākā Lielbritānijas kaimiņvalsts Īrija. Tāpat diezgan liela ietekme varētu būt uz Beļģiju, Luksemburgu, Nīderlandi, Maltu un Kipru. Vienlaikus visiem ir jārēķinās ar netiešo ietekmi jeb tā saucamo domino efektu. Piemēram, ja kādam Vācijas uzņēmējam vairs nebūs izdevīgi eksportēt savus ražojumus uz Lielbritāniju, viņš tos centīsies pārdot vai nu mājās  vai meklēt jaunus eksporta tirgus, tādējādi saasinot konkurenci un izjaucot jau iestaigātos tirdzniecības ceļus.

    Visdrīzāk starpvalstu tirdzniecība ar laiku nostabilizēsies, lai arī kādi būtu izstāšanās nosacījumi, jo Lielbritānijai tuvākie tirgi ir citas Eiropas valstis un arī Eiropas eksportētājiem lielais Lielbritānijas tirgus būs pievilcīgs jebkurā gadījumā.

    Mārciņas kritums

    Pašlaik visjūtamākā breksita referenduma ietekme, kura jau skārusi ikvienu britu, ir Lielbritānijas valūtas – mārciņas – vērtības samazināšanās.

    Īsi pirms izstāšanās referenduma par vienu britu mārciņu maksāja 1,27 eiro, bet 2015. gadā tās kurss pat „atzīmējās” pie pēdējo gadu rekorda – 1,44 eiro par vienu mārciņu. Taču jau tūliņ pēc referenduma Lielbritānijas valūta krita bezdibenī. Pašlaik tās kurss svārstās ap 1,14-1,17 eiro par vienu mārciņu, kas ir par 10% mazāk nekā pirms izstāšanās referenduma. Arī pēdējā laika breksita balsojumus Lielbritānijas parlamentā mārciņa pavadīja ar „raustīšanos” te uz augšu, te leju valūtas biržās, sāpīgi reaģējot uz katru lēmumu.

    Britu Fiskālo studiju institūta pētnieki savā analīzē pat joko, ka tas viss britus ir padarījis nedaudz nabadzīgākus. Proti, tagad britiem nākas maksāt vairāk par Vācijas mašīnām, Francijas vīniem, Spānijas apelsīniem un ikvienu citu importa preci. Arī ceļošana nu ir kļuvusi dārgāka. Institūta pētnieki norāda,

    ja pirms trīs gadiem britiem par 100 eiro maltīti kādā Spānijas restorānā būtu jāšķiras no 70 mārciņām, tad tagad tās jau ir 90 mārciņas tikai valūtas kursa izmaiņu dēļ.

    No otras puses zemākam mārciņas kursam vajadzētu veicināt Lielbritānijas preču eksportu, jo tās eirozonā tagad būtu lētākas. Taču tas pats breksita rēgs pavada visus starpvalstu tirdzniecības darījumus un uzņēmēji ir ļoti piesardzīgi. Vienīgie, kuru ieguvumi tagad ir skaidri redzami, ir tūristi, kuri apmeklē Lielbritāniju. Viņiem valūtas kursa svārstību dēļ tas tagad iznāk lētāk.

    „Mārciņas kursa kritumam ir iemesls. Tas kritās, jo cilvēki un uzņēmumi, lemjot, kur glabāt savu naudu, uzskatīja, ka Lielbritānijas kļūst mazāk pievilcīga. Tas ir tādēļ, ka pieauga politiskā neskaidrība un daudzi uzskatīja, ka tirdzniecība ar ES – mūsu lielāko, bagātāko un tuvāko tirdzniecības partneri -, kļūs dārgāka,” uzsver Lielbritānijas Fiskālo studiju institūta pētnieki.

    Neskaidrās prognozes

    Ekonomikas norišu prognozētāji visai haotiskā breksita procesa dēļ ir visai neizdevīgā pozīcijā. No vienas puses, prognozes visi sagaida. No otras, vēl dažas nedēļas pirms breksita datuma nevienam nebija skaidrs, kā tas notiks – ar vienošanos, bez vienošanās vai ar procesa pagarinājumu. Taču visu organizāciju prognozes liecina, ka jebkurā gadījumā breksita ietekme uz Lielbritāniju būs lielāka nekā uz ES ekonomiku.

    Līdz šim izteiktās prognozes breksita ietekmi uz Lielbritānijas ekonomiku lēš no samazinājuma par nepilnu procentu labākajā gadījumā līdz pat 8% kritumam sliktākā scenārija gadījumā. Arī ES ekonomikai breksita ietekme par labu nenāks, bet šajā gadījumā ietekme tiek lēsta no samazinājuma par 0,2% labvēlīgākā scenārija līdz 1,5% sliktākā scenārija gadījumā.

    Vienlaikus sīkāk analizēt šīs prognozes pagaidām nav īstas jēgas, jo pēc jaunākajiem notikumiem tās noteikti tiks pārskatītas.

    0 komentāri
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti