Skaitļi un fakti: Aviokompānijām reisu kavēšanās dēļ rodas lieli zaudējumi

Pavadīt ilgu laiku lidostā, kad tik ļoti jāsteidzas uz mājām vai kādā biznesa darījumā, nav tā patīkamākā nodarbe. Taču tikpat nogurdinoši tas ir arī brīžos, kad gribas ātrāk nokļūt valstī, kur gaida atpūta. Kāpēc arvien biežāk un arvien vairāk pasažieriem nākas savu laiku pavadīt, gaidot savu lidmašīnu? Problēmas aviācijā ir samilzušas.

Lidojumu aizkavēšanās Eiropā kļūst par arvien nopietnāku problēmu, un pašlaik visniknākās par to ir aviokompānijas. Tas, ka aeronavigācijas dienesti un virkne lidostu pašlaik vairs netiek galā ar arvien intensīvāko gaisa satiksmi, aviokompānijām sit pa kabatu – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Skaitļi un fakti: Aviokompānijām reisu kavēšanās dēļ rodas lieli zaudējumiInguna Ukenābele LETA, speciāli LR

    Tieši aviokompānijām ir jāmaksā kompensācijas pasažieriem, ja lidojumu aizkavēšanās pārsniedz noteiktu laiku. Ja iemesls ir aviodispečeru nepietiekamā kapacitāte vai lidostas dienestu nespēja laikā tikt galā ar darba apjomu, aviosabiedrībām ne vienmēr šīs kompensācijas regresa kārtībā izdodas piedzīt.

    Taču vēl lielākas bažas pašlaik ir par nākotnes attīstību. Neskaidrība par to, vai un tieši cik lielā apjomā Eiropā nākotnē augs aviopārvadājumu tirgus, neziņas mākonī ietin arī daudzu aviosabiedrību iecerētās investīcijas un attīstības plānus.

    Lidojumu skaits un kavējumu minūtes aug

    Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas “Eurocontrol” dati liecina, ka pērn Eiropas gaisa telpā notikuši vairāk nekā 11 miljoni lidojumu, kas ir par 3,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Turklāt vidējais lidojumu skaits dienā pērn pārsniedzis 30 tūkstošus.

     

    Tam, ka lidojumu skaits aug arvien straujāk, jāpateicas tā saucamajām zemo cenu aviokompānijām, jo tieši to darbības modelis lidošanu ir padarījis pieejamu arvien lielākam skaitam cilvēku un licis reformēties arī citām lidsabiedrībām.

    Tomēr tagad ir izrādījies, ka intensīvākā aviosatiksme ir atdūrusies pret aeronavigācijas dienestu un daudzu lidostu kapacitātes griestiem un tādēļ par arvien ierastāku lietu kļūst lidojumu aizkavēšanās. Netaisni gan būtu par visiem kavējumiem vainot lidostas un aviodispečerus, jo krietna daļa ir saistīti arī ar lidošanai nelabvēlīgiem laika apstākļiem vai streikiem. Arī pašas aviokompānijas ne vienmēr ir bez vainas.

    Aviokompānijas ziņoja, ka pērn vidējais izlidošanas kavēšanās laiks sasniedza 14,7 minūtes uz lidojumu, kas ir par 2,3 minūtēm vairāk nekā gadu iepriekš. Saskaitot visus aizvadītā gada lidojumu kavējumus kopā, tie veidojot 25,6 miljonus minūšu, kas ir līdzvērtīgi vairāk nekā 40 gadiem. “Eurocontrol” dati turklāt liecina, ka

    no visiem lidojumiem, kuri aizkavējās, pērn 25,9% gadījumu kavēšanās pārsniedza 15 minūtes, bet 13,8% gadījumu pusstundu. Turklāt visbiežāk kavēšanās ir vērojama laikā no maija līdz septembrim, kad ir arī lielākā lidojumu intensitāte.

    Aviokompānijām papildu saistības pret pasažieriem sākas, ja reisa izlidošana kavējas ilgāk par divām stundām. Atkarībā no kavēšanās ilguma un reisa garuma kompensācijas variējas no pienākuma nodrošināt ēdināšanu un atspirdzinājumus līdz pat izmitināšanai viesnīcās un naudas kompensācijām. Turklāt Eiropas Kopienu tiesas spriedums nosaka, ka kavēto lidojumu pasažieri var tikt pielīdzināti atcelto lidojumu pasažieriem, ja kavēta lidojuma dēļ tie sasniedz galamērķi pēc trīs vai vairāk stundām pēc sākotnēji paredzētā laika.

    Aviokompānijas pieprasa reformas

    Tādēļ arī nav nekāds brīnums, ka aviokompānijas sarunās par nepieciešamajām reformām Eiropas gaisa telpā ir visskarbākās.

    “Vienotais tirgus aviācijā ir viens no galvenajiem Eiropas Savienības (ES) sasniegumiem, bet progress aviācijā ir apstājies un mēs kāpjamies atpakaļ. ES ir jārisina jautājums par neefektīvajiem aeronavigācijas kontroles monopoliem, internacionalizējot gaisa telpu, ieviešot konkurenci starp kontroles dienestiem un nodrošinot ātrāku un elastīgāku aviodispečeru sagatavošanu. Aviokompānijas dara visu iespējamo, lai aizsargātu pasažierus no vēl viena kavējumu un atceltu lidojumu rekordgada Eiropas slikti vadītās gaisa telpas dēļ. ES ir jāuzņemas atbildība un jālabo šīs fundamentālās problēmas, nevis nebeidzami par tām jārunā,” visai pikti paziņojis “Ryanair” vadītājs Maikls O’Līrijs, kurš pašlaik ir arī Eiropas aviokompāniju asociācijas priekšsēdētājs.

    Asociācija arī aplēsusi, ka pērn lidojumu kavēšanās un atcelšanas dēļ ES ekonomika varētu būt cietusi 17,6 miljardu eiro zaudējumus.

    Latvijas nacionālā aviosabiedrība “airBaltic” pagājušajā gadā pārvadāja 4,1 miljonu pasažieru, kas ir par 17% vairāk nekā 2017. gadā."airBaltic" izpilddirektors Martins Gauss jau ir paziņojis, ka šā gada mērķis ir sasniegt piecus miljonus pasažieru.

    “Pēdējais, ko mēs gribētu darīt, ir samazināt savu izaugsmi un lidot kaut kur citur, jo Rīga nespēj mūs apkalpot. Mums ir liela tirgus daļa – 54% (no Rīgas lidostā apkalpotajiem pasažieriem), un mēs neslēpjam savus izaugsmes plānus,” intervijā laikrakstā “Dienas Bizness” uzsvēra Gauss, piebilstot, ka pērn no aviokompānijas viedokļa ir bijušas problēmas gan ar Rīgas lidostu, kur veidojās sastrēgumi reģistrācijas zālē un pie bagāžas saņemšanas, gan ar “Latvijas Gaisa satiksmi”, kurai trūka aviodispečeru.

    Ir skaidrs, ka rīcība sekos jau Eiropas līmenī.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti