Skaitļi un fakti: Atkritumus šķiro vairāk

Viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai samazinātos atkritumu daudzums, ir tos nemaz neradīt. Taču, ja tie ir radušies, tad svarīgi ir tos atbildīgi savākt, lai tie nenonāktu vidē un nebūtu jāvāc Lielās talkas dalībniekiem.

Skaitļi un fakti: Atkritumus šķiro vairākInguna Ukenābele, LETA, speciāli LR un LSM
    Lielā talka ir slavējama iniciatīva, bet tajā savāktie atkritumu maisi gan nav iemesls, par kuru priecāties, bet drīzāk gan spoguļattēls mūsu pašu sabiedrības bezatbildībai. Vai šajā ziņā kaut kas mainās? Aptaujas liecina, ka mainās. Atliek vien cerēt, ka par to arvien skaidrāk liecinās arī talkā savākto drazu apjoma samazināšanās.

     

    Piesārņojums kā drauds

    Vienā no pēdējām Eiropas "Eurobarometer" veiktajām eiropiešu viedokļu aptaujām piesārņojums ir minēts kā viens no lielākajiem riskiem un draudiem, ar kuru jāsastopas Eiropai. Tas ir ierindojies trešajā vietā, atpaliekot vien no teroristu uzbrukumiem un imigrācijas sliktas vadības radītajiem riskiem. Kopumā 41% eiropiešu uzskata, ka piesārņojums var apdraudēt Eiropas Savienību nākamajos gados.

    Lieta, ko var darīt ikviens iedzīvotājs, ir daudz atbildīgāka attieksme pret paša radītajiem atkritumiem.

    No vienas puses, ir iemesls priekam. "Latvijas Zaļais punkts" februārī publiskoja jaunākās aptaujas rezultātus, kuri liecina, ka vairāk nekā puse jeb 56% Latvijas iedzīvotāju šķiro mājsaimniecībā radušos atkritumus, un tas ir līdz šim augstākais līmenis. Turklāt kopš 2011. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 22 procentpunktiem. Visaktīvākie šķirotāji sastopami Zemgalē un Vidzemē, kur atkritumus šķiro vairāk nekā 60% iedzīvotāju. Diemžēl ir arī ne visai jauka tendence – Rīgā, kur rodas vislielākais sadzīves atkritumu daudzums valstī, ar šķirošanu nodarbojas vien 45% iedzīvotāju.

    "Ņemot vērā mūsdienu iespējas un pieejamo informāciju, tendencei izmest visus atkritumus vienuviet vajadzētu mazināties vēl straujāk, tomēr tā nenotiek, jo ieradumam, kā zināms, ir liels spēks. Liela daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām visus atkritumus mēdz izmest vienā sadzīves atkritumu konteinerā, apgrūtinot gan atkārtoti izmantojamo atkritumu pārstrādi, gan iecērtot robu savos maciņos. Aptauja rāda, ka vien retais redz saistību starp atkritumu šķirošanu un pārstrādi kā iespēju taupīt gan dabas resursus, gan savus līdzekļus, kas ik mēnesi tiek atvēlēti, maksājot par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu," atzina "Latvijas Zaļā punkta" direktors Kaspars Zakulis. 

    Nepietiekamās iespējas

    Aptauja liecina, ka no atkritumu šķirošanas galvenokārt attur šķirošanas konteineru trūkums dzīvesvietu tuvumā – uz to norādījuši 58% aptaujāto, kuri atkritumus nešķiro, kā arī ieradums izmest visus atkritumus vienuviet – 38%.

    Tieši tas pats iemesls parādās arī senāk veiktā "Eurobarometer" aptaujā par eiropiešu šķirošanas ieradumiem.

    Vidēji Eiropā kā galvenais stimuls atkritumu šķirošanai ir norādīta pārliecība, ka tie tiks atbildīgi pārstrādāti, bet Latvijā dominējošā atbilde ir, ka nepieciešams daudzskaitlīgāks un labāks šķirošanas aprīkojums tuvākajā apkārtnē.

    Tikmēr pieredze liecina, ka lieku atkritumu neradīšanu var panākt arī ar labu izdomu un nelieliem ieguldījumiem. Piemēram, Latvijā pēc brīvdabas mūzikas koncertiem un festivāliem ierasta aina ir ar plastmasas glāzēm nosētas pļavas un piestūķētas atkritumu urnas, toties vienā no Portugāles lielākajiem mūzikas festivāliem "Primavera Sound" rīkotāji šo problēmu ir atrisinājuši ļoti efektīvi.

    Šajā festivālā dzērienu tirgotāji lieto tikai vairākas reizes izmantojamas plastmasas glāzes un, dodoties prom, to var nodot, atpakaļ saņemot depozītā iemaksāto vienu eiro.

    Pat ja kādam tas nav šķitis pietiekams iemesls, īstenas pamesto glāžu medības rīko festivāla apmeklētāju bērni, tādējādi papildinot savu kabatas naudu.

    Visticamāk, arī Latvijā daudzviet atkritumu apjomu varētu samazināt, pielietojot mazliet vairāk izdomas.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti