Bāzeles Pārvaldības institūta veidotajā 2018. gada Naudas atmazgāšanas indeksā Latvija atrodas 13. vietā no beigām, kas šī indeksa kontekstā ir labs rādītājs, jo pirmajās vietās ir valstis, kurām ir vissliktākie rādītāji par to spēju apkarot naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
Vienlaikus Latvija kopā ar Islandi, Dāniju un Poliju pērn no pēdējā desmitnieka ir izkritusi, pakāpjoties uz augšu.
Goda pjedestāls
2018. gada Naudas atmazgāšanas indeksā Bāzeles Pārvaldības institūts iekļāvis 129 valstis, par kurām ir pieejama pietiekama informācija. Kaut gan kopumā institūts izvērtējis 203 valstis, par 74 pieejamā informācija nemaz nav bijusi pietiekama, lai tās iekļautu kopējā sarakstā. Tas liek domāt, ka tur situācija var būt potenciāli vēl sliktāka nekā indeksā iekļautajās valstīs.
Vērtēšanas kritērijos iekļauti Finanšu darījumu darba grupas (FATF), ASV Valsts departamenta un Pasaules ekonomikas foruma ziņojumi, kā arī virkne indeksu, kurā vērtēti dažādi valstu ekonomiku aspekti.
Uz ne visai glaimojošā indeksa goda pjedestāla kā valstis, kurām ir vislielākās problēmas ar naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanas spējām, nokļuvusi Tadžikistāna, Mozambika un Afganistāna. Savukārt Eiropas un Centrālāzijas reģionā bez Tadžikistānas uz goda pjedestāla nokļuvusi arī Kazahstāna un Kirgizstāna, kam seko Turcija, Ukraina, Bosnija un Hercogovina, Krievija, Uzbekistāna un Serbija. Bet problemātisko reģiona valstu desmitnieku noslēdz Albānija.
Pēdējās trīs vietās, kas liecina par labu rezultātu, iekļuvušas Latvijas kaimiņvalstis – Somija, Igaunija un Lietuva. Igaunijas esamība šajā trijniekā gan skaidri norāda, ka pozitīvi atzinumi un augstas vietas dažādos indeksos negarantē imunitāti pret naudas atmazgāšanas shēmām, jo skandāls ap “Danske Bank” Igaunijas filiāli pašlaik ir skaļākais Eiropā.
Eiropas un Centrālāzijas reģionā salīdzinoši labu vērtējumu guvušas un pēdējās vietās ir arī Maķedonija, Bulgārija, Slovēnija, Zviedrija, Horvātija, Melnkalne, Malta un Latvija.
Gods nav nemaz tik liels
Vienlaikus Bāzeles Pārvaldības institūts, kurš šādu indeksu veido jau kopš 2012. gada, norāda, ka pat valstīm ar labākajiem punktiem nav īsti par ko lepoties, jo nekādi lielie uzlabojumi nav vērojami. Drīzāk otrādi. Arī Somijai, kura ieguvusi 2,57 punktus, esot krietni vien ko darīt, lai tiktu līdz naudas atmazgāšanas “nulles” līmenim.
Naudas atmazgāšanas indeksa autori norāda, ka progress, kuru valstis gadu no gada demonstrē “netīrās naudas” plūsmu apkarošanā, ir ļoti neliels. Turklāt 64% indeksā iekļauto valstu ir savākušas piecus un vairāk punktus un tas nozīmē, ka tajās ir augsts naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas risks. Pēdējā gada laikā tikai četras un kopš 2012. gada tikai 21 valsts ir spējusi savu novērtējumu uzlabot par vismaz vienu punktu. Tikmēr 42% indeksā iekļauto valstu novērtējums iepriekšējā gada laikā ir pasliktinājies, tai skaitā arī Latvijai.
Tāpat indeksa veidotāji norāda, ka daudzās valstīs formāli viss ir kārtībā – ir atbilstoši likumi un institūcijas, kuras nodarbojas ar naudas atmazgāšanas apkarošanu. Taču pilnīgi cita aina atklājas, kad sākas likumu piemērošanas un institūciju darba efektivitātes vērtēšana.
Centrālā starptautiskā organizācija, kuras pienākums ir apkarot naudas atmazgāšanu, ir Finanšu darījumu darba grupa - Financial Action Task Force jeb FATF novērtējuma ziņojumi, kurus indeksa veidošanā izmanto, liecina, ka ļoti daudzās valstīs efektivitātes rādītāji būtiski atpaliek no tehniskās atbilstības rādītājiem. Piemēram, 77% valstu, kuras ir vērtējis FATF, nav sasniegušas gaidītos rezultātus naudas atmazgāšanas lietu izmeklēšanā un pārkāpēju kriminālvajāšanā. Tas savukārt liek domāt, ka ļoti daudzas valstis pret naudas atmazgāšanas un teroristu finansēšanas novēršanu izturas nevērīgi un aizbildinās vien ar formāliem soļiem, pieņemot prasītos likumus vai izveidojot apkarošanas institūcijas, bet īpaši neseko, kas notiek tālāk. Savukārt naudas atmazgātāji šo situāciju ar prieku izmanto.
“Citiem vārdiem sakot, zema vieta Naudas atmazgāšanas indeksā nav biļete, kura ļauj zaudēt modrību naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas jautājumos ne valsts institūcijām, ne uzņēmumiem un finanšu institūcijām, kuras strādā konkrētajā valstī,” savos secinājumos norāda indeksa veidotāji.
