Skaitļi un fakti: Ar finanšu aktīviem Latvijas iedzīvotāji rīkojas konservatīvi

Kaut arī Latvijas iedzīvotāji nav tie turīgākie Eiropā, arvien pieaug to uzkrājumi. Tiesa, ar finanšu aktīviem Latvijā joprojām rīkojamies ļoti konservatīvi un pārsvarā tie glabājas banku depozītos. 

Skaitļi un fakti: Ar finanšu aktīviem Latvijas iedzīvotāji rīkojas konservatīviInguna Ukenābela

    Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati liecina, ka šā gada pirmā ceturkšņa beigās Latvijas mājsaimniecības bankās bija noguldījušas jau vairāk nekā septiņus miljardus eiro, un tas ir lielākais apjoms pēdējos gados. Tomēr kopumā mājsaimniecību finanšu aktīvi pret citiem īpašumiem ir salīdzinoši mazi. 

    Turklāt joprojām vairāk nekā puse Latvijas mājsaimniecību nebūtu spējīgas uzņemties neparedzētas finanšu saistības, liecina „Eurostat” apkopotie dati. 

    Nauda teju zeķē

    Augot Latvijas mājsaimniecību ienākumiem ir palielinājušies arī to uzkrājumi. Lielākoties tomēr tie nonāk dažādos kredītiestāžu noguldījumu veidos, par kuriem maksātie procenti pašlaik ir ļoti zemi, lai neteiktu, ka simboliski. Tādēļ īpaši no naudas glabāšanas zeķē tas neatšķiras – tikai ar to, ka līdzekļi atrodas bankas kontā. 

     

     

    Savukārt ieguldīt līdzekļus citos aktīvu veidos, kuri ir riskantāki, bet sola arī potenciāli lielāku atdevi, Latvijas iedzīvotāji joprojām nesteidzas. 

     

    Eiropas Centrālās bankas (ECB)  veiktais mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojumus eirozonā, kurš noslēdzās 2015. gadā, liecina, ka 80,2% Latvijas mājsaimniecību bija tāda vai citāda veida finanšu aktīvi, piemēram, noguldījumi bankās vai akcijas. Šajā ziņā gan atpaliekam no kaimiņiem citās eirozonas valstīs, kur mājsaimniecības daudz plašāk bija uzkrājušas finanšu aktīvus. Piemēram, Somijā finanšu aktīvi ir visām mājsaimniecībām un daudz neatpaliek arī mūsu kaimiņi igauņi. 

    Turklāt Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvu vidējā jeb mediānas vērtība arī nav nekāda lielā – ap 400 eiro. Kopš apsekojuma veikšanas laika gan tā noteikti ir augusi līdz ar Latvijas ekonomiku un darba algām. 2015. gadā eirozonas vidējās mājsaimniecības finanšu aktīvu vidējā vērtība bija 10,6 tūkstoši eiro. 

    Rezultātā nav arī brīnums, ka finanšu aktīvi veidoja vien 8,1% no kopējiem Latvijas mājsaimniecību aktīviem, bet atlikušo Latvijas mājsaimniecību bagātību veido citi aktīvi – nekustamais īpašums, transportlīdzekļi utt. 

    Banku noguldījumi Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvos veidoja 48,5% no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem, liecina ECB apsekojums. 

    Vienlaikus redzams, ka

    Latvijas iedzīvotāji visai aktīvi viens otram aizdod naudu, jo mājsaimniecību apsekojumā minēts, ka 23% no finanšu aktīviem veido  mājsaimniecībām vēl neatmaksāti parādi. Savukārt 7,3% veidoja ieguldījumi privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā. 

    Parāds nav brālis

    ECB apsekojums arī rāda, ka parādsaistības ir aptuveni trešdaļai Latvijas mājsaimniecību, kas ir mazāk nekā eirozonā vidēji. Arī parāda apjoms Latvijas gadījumā ir visai mazs – vidējā jeb mediānas parāda vērtība ir 7,2 tūkstoši eiro. To var skaidrot ar to, ka lielākā daļa parādu nav saistīti ar mājokļiem un attiecīgi ir mazāki. Hipotekārie kredīti apsekojuma laikā bija tikai 17% Latvijas mājsaimniecību. Arī to vidējā jeb mediānas vērtība apsekojuma laikā bija 26 tūkstoši eiro, kas ir salīdzinoši maz. Te laikam jāatgādina, ka apsekojums noslēdzās 2015.gadā, kad Latvijas nekustamo īpašumu tirgus vēl nebija atguvies no krīzes sekām. Bankas kredītus izsniedza ļoti piesardzīgi un arī Latvijas iedzīvotāji pēc piedzīvotā visdrīzāk nemaz nesteidzās uzņemties jaunas parādsaistības, bet drīzāk rūpējās par esošo dzēšanu. 

    Eiropas statistikas biroja „Eurostat” dati savukārt liecina, ka, salīdzinot ar krīzes gadiem, ievērojami  uzlabojusies Latvijas iedzīvotāju finanšu stabilitāte. Tomēr arī pērn 55% Latvijas iedzīvotāju nebūtu spējīgi uzņemties neparedzētas finanšu saistības. Šis rādītājs gan pirmo reizi ir zemāks nekā 2008. gadā, kad „trekno gadu” noslēgumā Latvijas iedzīvotāji par savām finansiālo ievainojamību bija līdz šim optimistiskākie. Savukārt drūmākais punkts bija pēc krīzes, kad 2011. gadā 80% Latvijas iedzīvotāju atzina, ka nespētu uzņemties neparedzētas finanšu saistības. 

    Vienlaikus gan Igaunijas, gan Lietuvas iedzīvotāji finansiāli jūtas daudz stabilāk. 

     

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti