Gaidāma skarba ziema
Lai gan vēl ir pāragri prognozēt, vai ziemā mūs gaida noturīgs sals, jau tagad ir skaidrs, ka visai skarba situācija būs daudzu iedzīvotāju maciņos, jo patēriņa cenas turpinās savu kāpumu.
Turklāt Baltijas valstu iedzīvotājiem inflācijas prognozes ir pat nelabvēlīgākas nekā vairāku citu Eiropas valstu patērētājiem.
EK rudens makroekonomikas prognozes liecina, ka pēdējā desmitgadē lielākais patēriņa cenu kāpums Eiropā tiks sasniegts tieši šā gada pēdējā ceturksnī, kad Eiropas Savienībā (ES) patēriņa cenas varētu būt par 3,9% augstākas nekā 2020. gada atbilstošajā periodā. Savukārt jau no nākamā gada patēriņa cenu kāpums sāks pamazām norimt. 2022. gada pirmajā ceturksnī vidējā gada inflācija ES vēl varētu būt 3,2%, bet līdz gada pēdējam ceturksnim tā jau samazināsies līdz 1,5%.
Ne visai priecīga aina gan tiek zīmēta Baltijas valstīm, kurās patēriņa cenu kāpums būs augstākais eirozonā un viens no augstākajiem ES. Vislielākais cenu pieaugums tiek prognozēts Igaunijā – šā gada pēdējā ceturksnī par 7,2%. Savukārt Latvijā un Lietuvā ceturtajā ceturksnī gada inflācija tiek lēsta attiecīgi 6,3% un 6,2% apjomā. Tikpat strauju cenu pieaugumu kā Baltijas valstis ES varētu piedzīvot vēl arī Ungārija, Rumānija un Polija, kuras gan neietilpst eirozonā.
EK uzskata, ka situācija varētu sākt stabilizēties, iestājoties pavasarim. Latvijā nākamā gada pirmajā ceturksnī vidējais patēriņa cenu kāpums, salīdzinot ar iepriekšējā gada sākumu, tiek prognozēts vēl 6,1% apjomā. Savukārt tālāk patēriņa cenas jau varētu sākt mazināties, un nākamā gada pēdējā ceturksnī Latvijā gada inflācija jau tiek prognozēta tikai 1% līmenī.
Septembra sākumā savas prognozes izteica ECB, kuras atbildības lokā ir cenu stabilitāte eirozonā. Tad ECB prognozēja, ka inflācija eirozonā šogad sasniegs 2,2%, bet jau nākamgad inflācija, ECB ieskatā, samazināsies līdz 1,7%, bet 2023.gadā – līdz 1,5%. Vienlaikus ECB inflācijas prognozes ir palielinājusi jau piecas reizes pēc kārtas, un visdrīzāk to pašu darīs nākamajā ECB padomes sanāksmē decembrī.
Latvijā šoziem prognozē pat līdz 10% augstu inflāciju
Latvijas Banka, tāpat kā ECB, pēdējo reizi Latvijas inflācijas prognozes pārskatīja septembrī. Latvijas inflācijas prognoze tika palielināta līdz 2,8% šogad un 4% 2022. gadā. Arī Latvijas Banka, tāpat kā ECB, uzsver, ka augošā pieprasījuma un piedāvājuma ierobežojumu izraisītais inflācijas kāpums ir pārejošs. Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm inflācijas virsotne tiks sasniegta laikā ap gadumiju. Nākamā Latvijas Bankas makroekonomikas prognožu pārskatīšana plānota decembrī.
Savukārt komercbanku analītiķi pēc tam, kad Centrālā statistikas pārvalde novembra sākumā publiskoja datus par patēriņa cenu pieaugumu Latvijā oktobrī par 6%, prognozē, ka nākamajos mēnešos inflācijas kāpums Latvijā būs vēl lielāks un nākamā gada sākumā var sasniegt pat 7–10%.
Visai līdzīga ir arī Finanšu ministrijas prognoze pēc oktobra inflācijas datu publiskošanas. Ministrijā lēš, ka patēriņa cenu pieaugums Latvijā atlikušajos gada mēnešos pietuvosies 7–8%, ko noteiks augstāki siltumenerģijas un elektroenerģijas tarifi, kas stājas spēkā novembrī, kā arī augstākas pārtikas cenas.
Tāds cenu pieauguma temps saglabāsies vismaz līdz nākamā gada pavasarim.
Pārspēj prognozes
"Inflācija Latvijā turpina augt ievērojami straujāk, nekā prognozēts, un pašreizējais cenu kāpums ir pārspējis pat vispesimistiskākās prognozes šī gada sākumā," situāciju raksturoja bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš, piebilstot, ka patēriņa cenas pašlaik audzē ne tikai ārējie faktori ar energoresursu cenām priekšgalā, bet nu jau arī iekšējie, jo Latvijā aug darba algas, ir zems bezdarbs u.c.
"Labā ziņa ir tā, ka elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā kopš oktobra sākuma ir sarukušas. To veicināja Krievijas solījumi palielināt dabasgāzes piegādes Eiropai, kā arī Ķīnas centieni samazināt ogļu cenas savā tirgū un palielināt to ieguvi, kas ir mazinājuši spiedienu uz sašķidrinātās gāzes cenām pasaulē. Tomēr enerģijas cenu krīze Eiropā pagaidām nav beigusies. Krievijas dabasgāzes piegādes pagaidām nav pieaugušas, un arī OPEC+ valstis nesteidzas celt naftas ieguvi. Tas liek domāt, ka nākamā gada sākumā inflācija Latvijā varētu pietuvoties 10%, tomēr gada otrajā pusē inflācija, visticamāk, mazināsies un gadā kopumā varētu būt 4–6% robežās," prognozēja Āboliņš.
"Inflācijas rādītāji uzrāda jaunus rekordus katru mēnesi, taču pīķis vēl nav sasniegts. [..] Bāzes scenārijs joprojām ir tāds, ka visu ziemu pavadīsim paaugstinātu energoresursu cenu zīmē. Augstākie patēriņa cenu līmeņa pieauguma tempi, visticamāk, tiks reģistrēti nākamā gada sākumā, inflācijai pārsniedzot 7% atzīmi," ne visai optimistiska ir arī "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne.
Savukārt bankas "Luminor" ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, vērtējot cenu kāpuma iemeslus, norādīja, ka pasaulē pašlaik ir ļoti spēcīgs pieprasījums pēc precēm, ko "karsē" gan ekonomikas stimulēšanas pasākumi, gan ierobežotās iespējas pirkt pakalpojumus.
Savukārt ražotāji savas jaudas ir plānojuši "normāliem" apstākļiem un strauji palielināt preču ražošanu nemaz nav iespējams.
Tāpat nav arī skaidrs, cik ilgi šāds palielināts pieprasījums turpināsies un vai tagad veiktās investīcijas atmaksāsies nākotnē. Papildus tam vēl situāciju sarežģī arvien lielāks spiediens izmantot alternatīvos enerģijas resursus. "Runājot par notiekošā cenu kāpuma "dziļajiem" iemesliem, tos var apcerīgi raksturot kā ekonomikas apmaldīšanos starp pagātni un nākotni," rezumēja Strautiņš.
