Kādu laiku iedzīvotāju skaita straujo samazināšanos varēja skaidrot ar svešas valsts karaspēka un tā pavadošo personu aiziešanu no Latvijas, taču arī pēc tam
Rīgai nav izdevies stabilizēt savu pastāvīgo iedzīvotāju skaitu un tas šajā gadsimtā vien (no 2000.gada līdz 2016.gadam) ir samazinājies par 16,5% jeb no 766 tūkstošiem līdz 639 tūkstošiem pērn.
Jāpiebilst, ka situācija Rīgā ir ļoti līdzīga tai, kas vērojama valstī kopumā – no 2000.gada līdz 2016.gadam iedzīvotāju skaits Latvijā ir sarucis par 17% jeb no 2,38 miljoniem līdz 1,97 miljoniem iedzīvotāju.
Tiesa, kopš 2000.gada iedzīvotāju skaits sāka pieaugt vismaz Pierīgā, kur arvien vairāk sāka slieties jauni privātmāju ciemati. Taču kopš 2010.gada situācija arī tur ir mainījusies un Pierīgas pašvaldībās iedzīvotāju skaits kopumā arī ir sācis mazināties. Lai gan - situācijas pašvaldībās ir ļoti dažādas, piemēram, Mārupē pastāvīgo iedzīvotāju skaits pēdējo 17 gadu laikā ir pat dubultojies un turpina palielināties.
Rīgas sarūkošais iedzīvotāju skaits ir labi izskaidrojams ar kopējo tendenci Latvijā, taču, veroties nedaudz plašāk - Baltijas mērogā -, situācija ir cita. Piemēram, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā 2002.gadā bija reģistrēti nepilni 662 tūkstoši iedzīvotāju. To skaits arī samazinājās, taču 2012.gadā situācija stabilizējās un atsākās iedzīvotāju skaita pieaugums –
kopš 2012.gada tas Viļņā audzis par 2,1%, 2016.gadā sasniedzot gandrīz 533 tūkstošus. Turklāt statistiķi prognozē, ka arī šogad iedzīvotāju skaits Viļņā pieaugs.
Līdzīga situācija vērojama arī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā. 2001.gadā Tallinā dzīvoja 400 tūkstoši iedzīvotāju, un viņu skaits arī pakāpeniski mazinājās, bet tur situācija stabilizējās nedaudz agrāk – jau 2008.gadā. Kopš tā laika
Tallinas pastāvīgo iedzīvotāju skaits audzis par 6,5%, 2016.gadā sasniedzot 423 tūkstošus.
Rīga joprojām ir lielākā Baltijas pilsēta, taču tā turpina zaudēt savus iedzīvotājus un līdz ar to arī ekonomisko potenciālu. Ja nekas netiks darīts, lai šeit radītu jaunas darba vietas un piesaistītu jaunus, aktīvus pastāvīgos iedzīvotājus, iespējams, pienāks diena, kad Rīgai savus Baltijas lielākās pilsētas laurus nāksies atdot kādai citai pilsētai.